Ņemot vērā šīs nedēļas lietavu bēdīgo pieredzi, Jelgavā ir gaidāmi atsevišķi, bet ne kardināli uzlabojumi kanalizācijas sistēmās, otrdien intervijā TV3 izteicās Jelgavas pašvaldības pārstāve Ilze Āboliņa.
28. un 29. jūlija lietavas visvairāk skāra Latvijas centrālo daļu, tostarp Jelgavu, kur pilsētas lietus notekūdeņu sistēma netika galā ar lielo ūdens daudzumu, kas noveda pie tā, ka atsevišķās mājās pa notekūdeņu sistēmu sāka gāzties iekšā ūdens.
Āboliņa uzsvēra, ka lietus daudzums šoreiz vērtējams kā ekstremāls, līdz ar to pilsētas ūdens sūknētavas netika ar to galā. Pašvaldība redz iespējas atsevišķiem uzlabojumiem sistēmā, bet kardinālu pārmaiņu gan nebūšot, atzina vietvaras pārstāve, piebilstot, ka Jelgava jau līdz šim esot būtiski investējusi uzlabojumos šajā jomā.
Līdz šim ar lielākiem lietus ūdeņiem pilsēta esot spējusi tikt galā dažu stundu laikā, taču šoreiz stāvoklis bijis ekstremāls, piebilda pilsētas pārstāve, paužot cerību, ka šādas situācijas nebūs biežas.
Āboliņa stāstīja, ka situācija Jelgavā lēnām uzlabojas, lai arī ūdens līmenis arvien ir augsts. Pašvaldība noslodzes dēļ savos objektos vēl nespēj palīdzēt iedzīvotājiem atsūknēt ūdeni no viņu pagrabiem un pagalmiem.
Lietavu un vētras radīto zaudējumu apjoms pilsētā vēl nav aprēķināts.
Kā ziņots, līdz pirmdienas vidum Jelgavā bija saņemti pieteikumi par stiprā lietus un vētras postījumiem no 120 daudzdzīvokļu mājām un ap 80 viendzīvokļa mājām, aģentūrai LETA pastāstīja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods (NA).
Strods atzina, ka līdz šim lielākais nokrišņu daudzums pilsētā bija fiksēts 2014. gada rudenī, kad pa dienu nolija zem 80% no mēneša normas. Savukārt tagad diennakts laikā nolijis tuvu divu mēnešu normai. Tādu ūdens daudzumu Jelgavas sūknētavas nespēj novadīt, lai gan strādā ar pilnu jaudu.
Naktī vētras laikā Jelgavā palīdzība tika sniegta septiņiem cilvēkiem, lai evakuētu viņus no applūdušas mājas.