Jelgavas novada domei dotas 20 dienas "saņemties" un ievēlēt domes priekšsēdētāju

© Kaspars Krafts/MN

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Jelgavas novada domei devusi 20 dienas paskaidrojumu sniegšanai, atgādinot, ka domes priekšsēdētāja neievēlēšana var novest pie domes atlaišanas.

Pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) žurnālistiem teica, ka VARAM ir pieprasījusi Jelgavas novada domei paskaidrojumu. Paskaidrojuma sniegšanai ir dotas 20 dienas. "Šobrīd mēs gaidām, paskaidrojums ir jāiesniedz līdz 20.septembrim par to, kādi ir iemesli, kāpēc dome nepilda prasību - nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju," sacīja ministre.

Viņa skaidroja, ka viens no iespējamajiem scenārijiem pēc 20.septembra ir Jelgavas novada domes atlaišana, jo likums nosaka, ka divu mēnešu laikā ir jāievēlē domes priekšsēdētājs, ko Jelgavas novada dome nav izdarījusi.

Bērziņa gan atzina, ka VARAM ir sekojusi līdzi Jelgavas novada domes darbam un atzina, ka līdz šim priekšsēdētāja vietniece savas funkcijas pildījusi, arī dome sanākusi uz sēdēm un lēmumi tikuši pieņemti.

"Bet visam ir savas robežas," piebilda Bērziņa un atgādināja, ka vasarā notikušas vairākas domes sēdes, kurās priekšsēdētājs tā arī netika ievēlēts.

"Jelgavas novada domei ir iespējas saņemties un šo 20 dienu laikā ievēlēt domes priekšsēdētāju," paziņoja ministre.

Viņa norādīja, ka pašlaik ir sajūtas, ka domes darbs netiek organizēts tā, kā tam būtu jānotiek. "Šobrīd, ievērojot labas pārvaldības principus, esam paprasījuši paskaidrojumu," teica Bērziņa, mudinot domi rīkoties.

Bērziņa gan norādīja, ka situāciju Jelgavas novada domē nevar salīdzināt ar Rēzeknes domi. "Ir jāvērtē domes darbs kopumā, nevar salīdzināt ar situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, kur faktiski tika nonākts līdz bankrota situācijai," teica Bērziņa, sakot, ka Jelgavas novada domes finanšu situācija ir stabila.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka tūlīt ir jāsāk process par domes atlaišanu, jo likums jau patlaban nosaka, ka divu mēnešu laikā ir jāievēlē priekšsēdētājs, žurnālistiem pauda ZZS politiķe, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

"ZZS uzskata, ka pēc 20 dienām uzreiz ir jāgatavo lēmums par domes atlaišanu, lai neradītu precedentu, ka neievēro likumu un nekas par to nav," izteicās Mieriņa.

Politiķes ieskatā, Jelgavas novada domes sēdēs var redzēt, ka darbs zināmā mērā ir paralizēts, jo notiek ķīviņi par politiskiem jautājumiem, kas neveicina kopējo attīstību. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir laiks domei domāt par budžetu un nākamā gada attīstības lietām, bet notiek politiskie ķīviņi.

"Progresīvo" Saeimas deputāts Atis Švinka piebilda, ka partija gaida VARAM izvērtējumu, un, kad tas būs, tad "attiecīgi rīkosies".

Diskusijas par iespējamo Jelgavas novada domes atlaišanu rosinātas pēc ZZS valdes aicinājuma.

ZZS politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis paudis partijas nostāju, ka Jelgavas novada dome ir nonākusi situācijā, kad nespēj efektīvi funkcionēt un "deputāti vairāk nodarbojas ar politisku jautājumu risināšanu, nemaz - ar domes darba efektīvu nodrošināšanu". Politiķis domā, ka ir izpildījušies priekšnoteikumi, lai valdība un Saeima varētu lemt par domes atlaišanu.

"Jaunās vienotības" politiķis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacījis, ka "pietiekoši ilgu laiku" Jelgavas novada dome nespēj darboties saskaņā ar likumā noteikto, tāpēc atbildīgajai VARAM būtu jāgatavo priekšlikums par Jelgavas novada domes atlaišanu.

Tam piekritis arī Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Pēc tam, kad 3.aprīlī no amata atkāpās toreizējais domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (LA), Jelgavas novada domes darbs jau vairāk nekā četrus mēnešus rit bez domes priekšsēdētāja.

Jelgavas novada pašvaldības darba nepārtrauktību periodā līdz jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanai nodrošina domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (LZS), kurai nav domes deputātu vairākuma atbalsta.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais