Pašvaldības apzina iedzīvotāju iespējas kara gadījumā slēpties pagrabos

Kā rīkoties kara gadījumā un kur iedzīvotājiem slēpties - šie ir vieni no aktuālākajiem jautājumiem pašvaldībās. Šobrīd kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu norit aktīvs darbs pie pagrabu apsekošanas. Vairākas pašvaldības atzinušas, ka no visiem pagrabiem atbilstoši esot vien daži, vēsta 360TV ziņu raidījums “Ziņneši”.

Jēkabpils mūzikas skolas pagrabs, kā viens no retajiem novadā, ir atzīts par atbilstošu patvertnes vajadzībām. Kara gadījumā šeit varētu paslēpties aptuveni 100 cilvēku. Būtu nepieciešams vien neliels kosmētiskais remonts, bet svarīgākais - ūdens, elektrība un ventilācija - ir nodrošināts.

Diemžēl lielākā daļa pagrabu ir neatbilstoši. Piecdesmit procenti ir tādi, kur nepieciešami lieli ieguldījumi. Lielākā problēma ir ar tām izglītības iestādēm, kurām nemaz nav pagrabstāvu, un tas ir izaicinājums, kā šo problēmu atrisināt. Negribētu lolot ilūzijas, ka viss ir labi, nē, līdz "labi" ir ļoti tālu," stāsta Ilmārs Luksts, Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris (LRA).

Pirmais darāmais darbs būšot pagrabu atbrīvošana no liekajām mantām, kas gadu gaitā sakrājušās. Tas ir visefektīvākais, jo tiks iegūta papildus vieta, un tas ir arī vienīgais darbs, kas neprasa finansiālus ieguldījumus. Turpmākajos gados pašvaldība cer atrast papildus naudu budžetā, lai pagrabos ierīkotu ventilācijas sistēmu, kas ir viena no svarīgākajām, tajā pat laikā arī visdārgākajām pozīcijām.

Lai saprastu, kā labāk pagrabus pielāgot, pašvaldības pārstāvji nupat bija devušies pieredzes apmaiņā uz Ukrainu. Lielākā atšķirība esot tā, ka Ukrainā izglītības iestādēs ir apsargi, kuri, atskanot sirēnai, arī ārpus skolas darba laika, pagrabus var atslēgt nekavējoties, taču Latvijā visur ierīkotas signalizācijas.

"Skatāmies vairāk uz kaut kādiem IT risinājumiem, kad, saņemot signālu, mēs varētu atslēgt uzreiz visas patvertnes elektroniski vai kā savādāk, jo reakcijai jābūt momentānai, tur nav pusstundas vai desmit minūšu," piebilst Ilmārs Luksts.

Tālāk “Ziņneši” dodas uz Latvijas otro lielāku novadu, arī tur situācija nav daudzsološa. Aizkraukles novadā dzīvo teju 29 tūkstoši iedzīvotāju, taču patvertnēs vieta pietiktu vien 200. Šobrīd par piemērotiem pagrabiem atzīti vien divi - Kokneses apvienības ēkā un Aizkraukles vidusskolā. Pašvaldībā turpinās darbu pie citu pagrabu pielāgošanas patvertņu vajadzībām un vispirms sāks ar skolām un bērnudārziem. Šobrīd vēl notiek precīzu izmaksu aprēķināšana, taču skaidrs, ka pašvaldībai pagrabu pielāgošana izmaksās simtiem tūkstošus eiro un darbi ievilksies vairāku gadu garumā.

Vietvarām visu potenciālo patvertņu vietu apzināšana jāpabeidz līdz šī gada beigām. Šobrīd zināms, ka no jau pārbaudītajiem pagrabiem visā Latvijā par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem atzīti vairāk nekā puse, kas patverties ļautu teju 400 000 cilvēku.