Līdz pat pagājušā gada nogalei Leons Līdums bija domes priekšsēdētāja vietnieks, tad kļuva par mēru, jo ilggadējais pašvaldības vadītājs Vilnis Plūme aizgāja mūžībā.
L. Līdums atzīst – emocionālā ziņā nebija viegli ielēkt šajā amatā, jo «pārvēlēšana notika neilgi pēc bērēm, turklāt tajā pašā sēdē bija pirmā budžeta skatīšana, tas tobrīd radīja nedaudz sirreālu sajūtu». Nu jau darba apjoms ir apjausts un arī aktualitātes apzinātas.
– Cik sakārtotu saimniecību saņēmāt pārvaldīšanā?
– Mūsu novadā nebija problēmu ar saimniecības sakārtotību, jo vairākus sasaukumus Vilnis Plūme bija konsekventi realizējis tieši šo uzdevumu – infrastruktūras sakārtošanu un uzlabošanu. Bija uzsākti vairāki projekti pilsētvides sakārtošanai, no kuriem daži tika sekmīgi realizēti, bet daži pārnāca mantojumā uz šo gadu. Lai arī būvniecības firmām joprojām neklājas viegli, turpinām projektu realizāciju, jo nauda, kas tika iedota, ir jāizmanto paredzētajiem mērķiem.
– Pērnā gada intervijā Vilnis Plūme atzina, ka finansiāli Aizkraukles novads ir stabils.
– Finansiālā stabilitāte iepriekšējos gados lielā mērā balstījās uz racionālu līdzekļu izmantošanas politiku un taupību, jo vadība un deputāti vienmēr paturēja prātā, ka nākamais gads būs grūtāks nekā iepriekšējais. Šo principu esam saglabājuši, jo baidāmies, ka 2012. gads kopumā būs smagāks nekā šis, tādēļ neatļaujamies neko lieku – tikai līdzekļus pamatfunkciju nodrošināšanai un iestāžu pamatdarbības uzturēšanai. Ieņēmumu ziņā Aizkraukles novads šogad ir piedzīvojis vienu no visstraujākajiem samazinājumiem starp visiem novadiem, tādēļ sava budžeta ietvaros ilgtermiņa attīstības projektus galvenokārt realizējam no Eiropas fondu līdzekļiem, arī šo projektu līdzfinansēšanas iespējas kritiski izvērtējot. 2010. gadā tika renovēti trīs bērnudārzi un divas mācību iestādes – ģimnāzija un 1. vidusskola. Šogad turpinām kultūras nama renovāciju, kur galvenais uzdevums būs energoefektivitātes paaugstināšana. Tā kā esam veiksmīgi ietaupījuši iedalītos Eiropas fondu līdzekļus, vienā no bērnudārziem varēsim izbūvēt sporta zāli. Tāpat esam uzsākuši organizatorisko darbību, lai apgūtu atlikušos līdzekļus, ko izlietosim Spīdolas ielas rekonstrukcijai un abu domes ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Šogad plānots uzsākt vērienīgus darbus jaunajā pilsētas daļā Purvciemā – atlikusi vien iepirkuma procedūra. Labiekārtosim iekšpagalmus, ielas, ierīkosim autostāvvietas, atpūtas zonas un pārbūvēsim inženierkomunikācijas.
– Par spīti sarežģītajai ekonomiskajai situācijai, Aizkraukles novadā notiek ekonomikas attīstība. Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbība ir domes prioritāte?
– Uzņēmējdarbībai arī jābūt prioritātei, jo uzņēmēji spēj nodrošināt darba vietas un pašvaldības nodokļu ieņēmumus, kuri pildās salīdzinoši labi. Mūsu uzņēmējiem klājas dažādi – citam labāk, citam ne tik labi. Priecē, ka savu darbību nedaudz paplašina šokolādes ražotne Mikas M, atspērusies ir SIA AKZ jeb Aizkraukles kokzāģētava, SIA Jeld Wen, SIA Pakavs un citi uzņēmumi. Veiksmīgi krīzes situāciju ir pārvarējusi SIA Aizkraukles slimnīca, kas šobrīd īsteno ilgtermiņa attīstības projektus.
Lielu finansiālu atbalstu no Eiropas fondiem ieguvusi Ašķeres biedrība, un šos līdzekļus plānots novirzīt kvalitatīva tūrisma piedāvājuma izveidei – Daugavas piekrastes sakārtošanai un tūristu taku un infrastruktūras izveidošanai posmā no Aizkraukles līdz Skrīveriem. Tā būs laba iespēja Daugavas krastā mītošajiem uzņēmējiem ne tikai domāt, kā šajā piedāvājumā iekļaut savu produkciju, bet arī – kā sakārtot vidi ap sevi. Šajā darbā NVO labi sadarbojas ar pašvaldību.
Uzskatu, ka ļoti būtiska ir regulāra un produktīva komunikācija starp uzņēmējiem un pašvaldību, tādēļ reizi mēnesī domes telpās organizējam tikšanos. Pirms katras sanākšanas ar uzņēmējiem pārrunājam tematisko saturu, aicinām ekspertus, kuri varētu piedalīties diskusijā par attiecīgo tēmu un uzklausām viņu jautājumus, jo uzņēmējus interesē, kas notiek pašvaldībā, kādi ir tās turpmākie plāni, savukārt pašvaldībai noderīgs ir viņu padoms vai viedoklis par vienu vai otru jautājumu.
Cenšamies sadarboties arī ar jauniešiem. Pirms dažiem mēnešiem norisinājās jaunatnes forums, kurā satikās pārstāvji no skolām un deputāti. Diskusiju rezultātā izkristalizējās viņiem aktuālie jautājumi un problēmas. Noskaidrojām, par ko jādomā un kas ir jādara, lai novads būtu pievilcīgs dzīvošanai un attīstībai. Šonedēļ atkal tikāmies ar jauniešiem neformālos apstākļos.
– Viens no aspektiem noteikti ir kvalitatīvas izglītības piedāvājums un iespēja pašrealizēties...
– Aizkraukles pašvaldība vienmēr ir domājusi par izglītības kvalitāti un piedāvājumu. Ļoti priecājamies, ka mūsu arodskola pārtop par Austrumzemgales kompetenču centru. Projektam piesaistīti ievērojami Eiropas fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību pilnībā atjauninās gan kopmītņu ēku, gan mācību korpusu. Pedagogu kolektīvam jādomā par jaunu un konkurētspējīgu programmu izstrādi kā jauniešiem, tā arī darba ņēmējiem, kuri vēlas pilnveidot kvalifikāciju.
Būtiska ir ziņa, ka sadarbībā ar Vītolu fondu tiek dibināts Viļņa Plūmes piemiņas fonds, kura mērķis būs atbalstīt jauniešus, kuri ir spējīgi, taču bez līdzekļiem izglītības turpināšanai. 25. maijā pie mums ieradīsies Vītolu fonda pārstāvji, un uz šo tikšanos aicināsim arī uzņēmējus.
– Vai tuvākajā laikā gaidāmi kādi vērtīgi kultūras pasākumi?
– Tikko aizvadījām skaistus skolēnu svētkus. 4. jūnijā vienlaikus ar Aizkraukles novada svētkiem norisināsies Vidzemes novada deju svētki Caur sidraba birzi gāju, kas, manuprāt, būs iespaidīgs kultūras baudījums. Novada svētku ietvaros visas dienas garumā plānoti dažādi pasākumi – izstāde muzejā Kalna Ziedi, koncerts katoļu baznīcā, gadatirgus centrālajā laukumā, tautas mākslas kolektīvu koncerts un vēl citi. Savukārt vakara kulminācijā no pulksten 21 novada stadionā notiks deju svētki, kuros uzstāsies vairāk nekā 220 deju kolektīvi.