Daugavpils universitātē (DU) izveidotā jaunā fizikas, ķīmijas un bioloģijas zinātnieku grupa, kura īsteno plašus pētījumus fluorescences jomā, izstrādā jaunas metodes arī vides piesārņojuma noteikšanai, aģentūru LETA informēja projekta vadītāja Lilita Rēķe.
Jaunās metodes vides piesārņojuma noteikšanai tiek izstrādātas, īstenojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto projektu "Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei un ieviešanai", tā mērķis ir veicināt papildus cilvēkresursu piesaisti zinātnei.
Šobrīd, turpinot jaunu fluorescento metožu un materiālu izstrādi, DU pētnieki ir ieguvuši vairākus jaunus luminiscējošus savienojumus, daži no tiem ir spējīgi mijiedarboties ar smago metālu joniem, turklāt mainot savas luminiscences parametrus - tiek novērota spīdēšanas pastiprināšanās vai pavājināšanās.
"Šādus luminoforus, sauktus par sensoriem, plaši izmanto, lai konstatētu piemaisījumus - visbiežāk piesārņojumus apkārtējā vidē. No jauna sintezēto savienojumu īpašībai "just" citu vielu klātbūtni, pēc to atklājušo pētnieku domām, piemīt ievērojamas perspektīvas, jo tie ļauj noteikt analizējamo vielu ļoti niecīgā koncentrācijā. Īpaši interesanti ir tas, ka iegūtie fluorofori ir diezgan izvēlīgi un visizteiktāk reaģē uz hroma jonu klātbūtni. Turpinot pētījumus, ceram izstrādāt jaunus fluorescentos sensorus arī citu vielu selektīvai noteikšanai," stāsta projekta zinātniskā vadītāja - ķīmijas doktore Jeļena Kirilova.
Projektu "Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei un ieviešanai" DU realizē sadarbībā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu. Projekts ilgs līdz 2012.gada 30.novembrim. Tā kopējās izmaksas - 720 000 latu, tai skaitā: ESF finansējums - 612 000 latu (85%) un valsts budžeta finansējums - 108 000 latu (15%).
Cilvēki jau sen vērojuši luminiscences parādības - ziemeļblāzmu, zibeni, jūras mirdzēšanu, jāņtārpiņu un dažu citu kukaiņu, kā arī minerālu spīdēšanu tumsā, taču sistemātiski luminiscences pētījumi sākās tikai 19.gadsimtā. Fluorescējošas krāsvielas mūsdienās ir ieguvušas lielu popularitāti daudzās zinātņu nozarēs un cilvēku dzīves sfērās. Tās pielietojamas gan medicīnā, analītiskajā ķīmijā, bioloģijā un ģeoloģijā, gan kino industrijā, dekorēšanā un daudz kur citur.