Sliežu ceļu mašīnu remonta cehs Daugavpilī izveidojies par labāko Baltijas valstu dzelzceļos. Daugavpilī tiek veikta moderno Austrijas uzņēmuma Plasser&Theurer sliežu ceļu mašīnu tehniskā apkope un remonts.
Piedāvājam interviju ar SIA LDz infrastruktūra valdes priekšsēdētāja vietnieku Valdemāru Daļecki.
– Kāpēc tieši Daugavpilī tika izveidota sliežu ceļu mašīnu remonta bāze?
– Vēl no padomju laikiem Daugavpilī vienmēr ir bijis visvairāk uzņēmumu, kas saistīti ar metālapstrādi, piemēram, lokomotīvju remontu rūpnīca, kas cieši saistīta ar sliežu ceļu mašīnu remontu; pievadķēžu rūpnīca un daudzi citi uzņēmumi. Visi tie savulaik bija Padomju Savienības mēroga uzņēmumi. Bez tam jāņem vērā, ka Daugavpilī atrodas Sliežu ceļu mašīnu stacija, kas lielā mērā ir bāze visam, kas saistīts ar sliežu ceļu mašīnu ekspluatāciju. Šo minēto apstākļu rezultātā 90. gadu sākumā LDz vadība pieņēma lēmumu uzbūvēt Daugavpilī mehānisko cehu sliežu ceļu mašīnu remontam. Tas bija pareizākais risinājums, jo darbā varēja aicināt labākos speciālistus no daudzajām dzelzceļa nozarei tuvajām rūpnīcām. Cehs uzsāka darbību 1995. gadā un 15 gadu laikā ir izveidojies par tehniski vislabāk aprīkoto sliežu ceļu tehnikas remonta uzņēmumu Baltijā. Darbu cehā uzsāka 200 speciālistu, no kuriem 18 bija inženieri, bet 130 sliežu ceļu tehniķi. Sliežu ceļu tehniķus gatavo Daugavpils Transporta un sakaru tehniskā skola, un strādāt ceļu mašīnu remontu cehā vēlējās daudzi. Uz šo speciālistu pamata cehā ir izveidojies ļoti profesionāls kolektīvs.
Kopš 2007. gada 4. jūlija cehs ir LDz uzņēmuma SIA LDz infrastruktūra pārziņā. Pēc jaudas un darba kvalitātes tas droši var konkurēt ar jebkuras lielas rūpnīcas eksperimentālo cehu, kur var veikt līdzīga rakstura un grūtības pakāpes remontdarbus.
– Vai arī šodien cehā strādā tikpat labi profesionāļi?
– LDz infrastruktūrai nav problēmu ar labiem speciālistiem daudzos no svarīgākajiem posteņiem. Daugavpilī strādā pieredzējuši sliežu ceļa meistari, no kuriem var droši izvēlēties vecāko ceļa meistaru. Nesen par ceha priekšnieku kļuva vecākais ceļa meistars Valērijs Minkēvičs, kas jau astoņus gadus ir strādājis ar Plasser&Theurer sliežu ceļa tehniku un apguvis mašīnas visā pilnībā. Šobrīd cehā strādā 35 speciālisti – veicam austriešu sliežu ceļu tehnikas, kas šobrīd ir viena no pasaulē modernākām un augstražīgākām dzelzceļa būves mašīnu sistēmam, tehnisko apkopi un remontu to ekspluatācijas laikā. Lielu uzmanību veltām darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai, mašīnu apkopei un remontdarbu veikšanai esam saņēmuši ražotāja sertifikātu. Mūsu veiktā darba kvalitāte ir novērtēta – Daugavpils ceham ziemas periodā tika uzticēta praktiski visu 16 LDz rīcībā esošo Plasser&Theurer ceļa mašīnu apkope un remonts.
– Kāda situācija ar dzelzceļa sliežu ceļu tehniku ir mūsu kaimiņu dzelzceļos?
– Lietuvas dzelzceļš arī ir iegādājies austriešu sliežu ceļu mašīnas. Arī viņiem ir izveidota neliela remonta bāze Jonavā. Bet, cik man zināms, lietuvieši šobrīd aktīvi tās neizmanto. Latvijas dzelzceļā jaunu sliežu ceļu būvniecība un remonti norit ļoti aktīvi, tāpēc visas sliežu ceļu mašīnas tiek noslogotas, ir pat nācies tās nomāt no kaimiņiem, jo darba apjoms, apgūstot ES Kohēzijas fonda finansētos projektus Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridorā, ir ļoti liels. Šogad novembrī nodevām ekspluatācijā šim gadam plānoto 52,2 km izremontēto sliežu ceļu.
– Vai Daugavpils sliežu ceļu mašīnu remontcehā varētu apkalpot arī citu valstu dzelzceļu mašīnas?
– Jā, mēs varam paplašināt savu darbību. Jau šobrīd remontējam mezglus daudzām sliežu ceļu mašīnām, piemēram, Lietuvas dzelzceļam. Dažām no sliežu ceļu mašīnām esam daļēji apguvuši pat ļoti sarežģīto ratiņu remontu.
LDz sliežu ceļa mašīnu parkā ir trīs ASV firmas TAPPER mašīnas, kuru riteņpāri bija pilnībā nolietoti. Šogad bija jāiepērk divi jauni riteņpāri no ASV – tas ir ļoti dārgs pirkums! Kad saņēmām, pirms uzstādīšanas tos izjaucām, iepazināmies ar to konstrukciju un sapratām, ka turpmāk remontu varēsim veikt paši – tikai jāpasūta atsevišķas detaļas. Līdz ar to panācām pat trīskārtēju finanšu ekonomiju.
– Kā norit ikdienas darbs remontcehā?
– Ziemas periodā mašīnas tiek gatavotas darbam vasarā. Līdz pat 60–70% ceļu mašīnu mehānisma tiek pārbaudīts un vajadzības gadījumā atjaunots. Vasarā galvenokārt norit tikai mašīnu tehniskā apkope – nomainīti filtri, eļļa, pieliets ūdens. Šovasar vairākām mašīnām nestrādāja kondicionieri, tāpēc tos remontējām un meklējām iemeslu, kāpēc tā ir noticis.
– Vēlreiz par darbiniekiem. Cik ilgi cilvēki strādā Daugavpils nodaļā?
– Daugavpils remontcehā vidējais strādājošo vecums ir 45 gadi. Ļoti stabils kolektīvs! Cilvēki strādā ilgi un bieži pat veselām dinastijām – tēvs, māte, vēlāk atnāk strādāt dēls vai vēl kāds no ģimenes locekļiem. Ir gadījumi, kad pēc augstskolas beigšanas, kur ir iegūta specialitāte transporta loģistikā, jaunietis dodas mācīties uz Dzelzceļa transporta tehnikumu, lai iegūtu sliežu ceļa tehniķa specialitāti un varētu strādāt dzelzceļā, piemēram, par sliežu ceļa mašīnu mašīnistu.
– Vai lepojaties ar šo darba kolektīvu?
– Esmu ar to saistīts jau kopš bērnības. 1969. gadā, pēc Dzelzceļa tehnikuma beigšanas, uzsāku tur darbu, un liktenis ir lēmis, ka esmu ar to saistīts vēl šodien. Savulaik pēc dienesta armijā Ādažos man bija daudz piedāvājumu palikt Rīgā, bet man gribējās atpakaļ uz savu Latgali, un nekad neesmu to nožēlojis. Kolektīvs par paveikto ir nopelnījis daudz uzslavu, tāpēc patiesi ar to lepojos.
– Kādam jābūt jaunietim, lai strādātu dzelz-ceļā?
– Diemžēl Latvijā šobrīd ir tikai daži tik nopietni uzņēmumi kā Latvijas dzelzceļš, kas jaunajiem var piedāvāt interesantu, atbildīgu un labi apmaksātu darbu. Vajadzīga izglītība, vēlme strādāt un mīlestība uz dzelzceļu. Esmu pārliecināts, ka tad savu labi pārdomāto izvēli nekad nebūs jānožēlo.