Jūlija beigās Jēkabpilī būs gatava pilsētas promenāde

Jūlija beigās Jēkabpilī noslēgsies Daugavas aizsargdambja rekonstrukcija ‒ to iecerēts veidot kā pilsētas promenādi ar gājēju un velosipēdistu celiņu, tā norāda Jēkabpils pilsētas domes Būvniecības nodaļas vadītāja Anita Vanaga.

Viņa norādīja, ka dambi iecerēts veidot kā pilsētas promenādi, no kuras paveras skats uz pilsētu abos upes krastos, ar sakoptu vidi, bruģētiem gājēju un veloceliņiem, atpūtas vietām un soliņiem.

"Lielākā daļa darbu jau ir paveikti, un darbus iecerēts pilnībā pabeigt jūlija beigās," sacīja Vanaga.

Pašlaik projekta ietvaros rekonstruēts aizsargdambis Daugavas kreisajā un labajā krastā – attiecīgi vairāk nekā 3,8 kilometru un 1,1 kilometra garumā, uzbūvējot to sešu līdz astoņu metru augstumā, kā arī 150 metru garumā rekonstruēts betona aizsargdambis.

"Aizsargdambja abās pusēs jau novietoti vairāki soliņi, ierīkots apgaismojums, iesēti zālieni, kā arī izveidota betonēta terase," teica Vanaga.

Projekta mērķis ir samazināt plūdu risku Pļaviņām un Jēkabpilij, kas radušies hidroelektrostacijas ūdenskrātuves izveides dēļ. Kopējās būvniecības izmaksas ir 1 349 428 latu, no kura pašvaldības līdzfinansējums ir 216 920 latu apmērā. Eiropas Reģionālās attīstības fonds sedz 85% projekta izmaksu.

Aizsargdambja rekonstrukcijas darbus veic ģenerāluzņēmējs SIA "Jēkabpils PMK". Būvdarbi sākti pagājuša gada pavasarī.

Pēc Jēkabpils aizsargdambja rekonstrukcijas bija iecerēta nākamā rekonstrukcijas kārta, kuras laikā bija iecerēts izbūvēt jaunu dambi no Zvejnieku līdz Bebru ielai. Tomēr iedzīvotāji publiskajā apspriešanā šo ideju neatzina par labu esam, tādēļ tā netiks īstenota.

Publiskās apspriešanas anketas aizpildīja 62 respondenti, no kuriem 61 bija pret dambja celtniecību. Iedzīvotāji pauda viedokli, ka dambis degradēs vidi, liedzot pieeju upei, un tas nav nepieciešams plūdu aizsardzībai, jo tie konkrētajā rajonā iespējami minimāli.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.