Rekonstrukcija Jēkabpils galvenajās – Brīvības un Rīgas – ielās turpināsies līdz 2012. gada septembrim. Taču arheologu atradumi ielu krustojumā snieguši pārsteidzošu informāciju un mainījuši līdzšinējos priekšstatus par pareizticīgo un vecticībnieku tradīcijām Latvijā.
Pēc tam, kad septembra sākumā pie uniātu baznīcas un tai piederošajām ēkām Brīvības ielā 194 un 152 tranšejā tika atrasti cilvēku kaulu fragmenti un drumslas no senatnē izjauktiem apbedījumiem, gandrīz divu nedēļu laikā veica arheoloģiskos izrakumus, kuru laikā tika atsegti vairāk nekā 40 apbedījumu. Arheologi uzskata, ka minētajā ielu pārbūves posmā jau kopš Jēkabpils dibināšanas un vēlāk atradusies pareizticīgo un, iespējams, arī vecticībnieku kapsēta.
Bagātīgs atradumu klāsts
Arheoloģe Austra Engīzere stāsta, ka vecas kartes jau liecinājušas, ka pie pareizticīgo klostera un baznīcas ir bijusi pareizticīgo kapsēta, arī tagadējās Jēkaba ielas vietā, jo pirmsākumos iela bijusi izvietota citādi. Arheoloģe to vērtē kā ļoti interesantu un svarīgu atradumu, jo pareizticīgo un vecticībnieku viduslaiku apbedījumu tradīcijas Latvijā ir maz pētītas un Jēkabpils atradumi varētu par tām liecināt. Piemēram, pārsteidz gan tas, ka lielā daļā apbedījumu atrasti bērnu un zīdaiņu skeleti, gan tas, ka minētajās kapavietās atrasts maz monētu, rotaslietu vai kādu citu priekšmetu, kā tas mēdzot būt šādos apbedījumos. Par to, vai visi apbedījumi ir pareizticīgo, gan nevarot zināt. Izvietojums ar pakausi uz rietumiem un seju pret austrumiem bijis raksturīgs visu konfesiju kapsētām, bet pareizticīgo piederīgajiem rokām būtu jāatrodas uz krūtīm ar krustiņu plaukstās. Krustiņi pagaidām nav atrasti, un daudziem rokas noliktas gar sāniem. Taču varbūt krustiņi bijuši no koka un satrunējuši, lēš zemes dzīļu pētnieki. Kauli nogādāti Rīgā tālākai antropoloģiskai izpētei, lai noteiktu apbedīto dzimumu, vecumu, iespējamās slimības un cita veida informāciju.
Maisiem senlietu un melnie arheologi
Vērtīgu atradumu un jaunatklājumu, ko devusi Brīvības ielas pārbūve Jēkabpilī, ir daudz. Sevišķi bagātīgs atradumu klāsts bijis atsegtajā kultūrslānī vecajā tirgus laukumā, kur atrasts vairāk nekā 100 monētu, saktas, gredzeni, piekariņi, četras čuguna lodes, pareizticīgo krustiņš, trauku lauskas un krāsns podiņu fragmenti. Tostarp senāko atradumu vidū – sēļu bronzas rotaslietas, iespējams, no 12. gadsimta. Brīvības ielas posmā no Svētā Gara vīriešu klostera līdz Vecpilsētas laukumam atrasts liels daudzums keramikas lausku, kuras, visticamāk, datējamas ar pilsētas dibināšanas laiku, kad uz Latviju tās atveduši vecticībnieki no Krievijas. Jēkabpils 17. gadsimta sākumā izveidojās kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne. Kā norāda arheoloģe, īpaši daudz bijis keramikas. Sākotnēji šķitis, ka tā varētu būt no 13. gadsimta, taču vēlāk secināts, ka tās ir 17. un 18. gadsimta trauku paliekas. Tādi atradumi Latvijā agrāk nav bijuši un varot likt pārskatīt līdzšinējos viedokļus. Tāpat krāsns podiņi, kādi atrasti Brīvības ielas tranšejā, iepriekš tika datēti ar 15. un 16. gadsimtu, bet visdrīzāk tie saglabājušies no 17. gadsimta.
Iepazīstot savu pilsētu no apakšzemes, sajūta visai dīvaina, Neatkarīgajai atzina jēkabpilieši, kuriem septembrī Krustpils pilī trīs dienas bija iespēja skatīt arheologu atrasto priekšmetu izstādi. Jēkabpils vēstures muzeja speciālisti stāsta, ka izstādē izlikti tikai neliela daļa priekšmetu, vairums no tiem aizvesti uz Rīgu tālākai izpētei. Atkritumu bedrēs pie bijušā tirgus laukuma pareizticīgo klostera apkārtnē atrakts pat maisiem senlietu, kas nu jāattīra un jāveic to izpēte. Bet arheoloģe A. Engīzere piebilst, ka izrakumu laikā lielākā problēma esot melnie arheologi, kas Brīvības ielu apciemojuši naktīs, par ko stāstījuši ielas iedzīvotāji.
Darbi aizkavējas par mēnesi
Jēkabpils domes pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičs norāda, ka pašvaldība jau pirms rakšanas darbiem Brīvības ielā informēta, ka tur var būt vērtīgi atradumi. Arheoloģiskā uzraudzība rekonstrukcijas darbus gan Rīgas, gan Brīvības ielā aizkavējusi par trim līdz četrām nedēļām. Sākotnēji būvdarbus bijis plānots pabeigt līdz 2012. gada 30. jūnijam, bet tas bija ar nosacījumu, ka būvdarbu zona darbu veikšanai tiek nodota tūlīt pēc līguma noslēgšanas, taču tas nebija iespējams, jo vasarā bija ieplānoti vērienīgi pasākumi, kas skar arī Brīvības ielas teritoriju – Pilsētas svētki, kā arī autorallijs. Vēlāk noteikts arī Brīvības ielas projekta darbus pabeigt nākamā gada septembrī.
R. Sirmovičs skaidro, ka ielu platums, autobusu pieturu izvietojums, barjeras gar ielas malām, drošības saliņas un citi elementi nav projektētāju izdomājums, bet gan ES standartiem un prasībām atbilstošs, kad pirmajā vietā ir satiksmes drošības prasības. Jau rekonstruētie ielu posmi uz ziemu tiks noklāti ar asfalta pirmo kārtu vai šķembām. Ielu rekonstrukciju kopējā summa sasniedz
3 162 825 latus.