Būtiski uzlabota slimnīcas infrastruktūra

Oktobrī ir pabeigts vērienīgs Jēkabpils reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas projekts, kura ietvaros ir renovēts slimnīcas divstāvu korpuss, kurā izvietotas terapijas un uroloģijas nodaļas, kā arī veikts pilns kosmētiskais remonts un komunikāciju maiņa piecstāvu stacionāra ēkā un poliklīnikas ēkas terapijas un tuberkulozes slimību nodaļā. Vairāk par paveikto stāsta direktors Ivars Zvīdris.

– Nupat ir noslēdzies jau otrais slimnīcas renovācijas projekts. Lūdzu, atgādiniet, kādi darbi tika veikti projekta pirmajā kārtā?

– Slimnīcas renovācijas un rekonstrukcijas projekta pirmajā kārtā galvenais akcents tika likts uz ēku siltumefektivitātes uzlabošanu galvenajā stacionāra ēkā un ambulatorajā daļā – nomainīti logi, siltinātas ārsienas un veikti citi siltuma noturību veicinoši darbi. Līdz ar to samazinājās siltuma patēriņš, bet palātās, gaiteņos un palīgtelpās kājas ķērās aiz vecā linoleja, trūka ventilēšanas sistēmas, nepietiekams apgaismojums radīja grūtības pacientiem un personālam.

– Vai tagad visi trūkumi ir novērsti?

– Jā, piecstāvu stacionāra ēkā ir paveikts pilns remonta komplekss – sākot no ūdensvada un kanalizācijas cauruļu maiņas līdz elektroinstalācijas nomaiņai, gaismas ķermeņu uzstādīšanai un sienu krāsojumam. Var šķist maznozīmīga jaunu gaismas ķermeņu uzstādīšana un kāpņu krāsojums, taču pašam nācās pārliecināties, cik svarīgi tas ir pacientiem. Viena kundzīte ar redzes problēmām pat personīgi pateica paldies, jo tagad viņa varot redzēt, kur sākas un kur beidzas kāpnes. Katra stāva kāpņutelpā ir cits krāsojums, un informācija visā slimnīcā izvietota ar lieliem un labi salasāmiem burtiem. Tādējādi mēs pacientiem nodrošinām spēju orientēties slimnīcas telpās.

– Projektā tika iekļauta arī vecā divstāvu korpusa renovācija.

– Korpusā, kurā atrodas terapijas un uroloģijas nodaļas, līdz šim uzlabojumi nebija veikti – tagad tam ir siltinātas ārsienas, nomainīti logi un būtiski uzlabojies komforts iekštelpās. Gribu uzsvērt, ka komfortablas, labi vēdinātas un ārstnieciskajām manipulācijām piemērotas telpas uzlabo arī mūsu personāla darba efektivitāti – atdeve darbam ir daudz lielāka, ja nav jādomā par neko citu kā tikai pildāmajiem uzdevumiem.

– Vai esat apmierināts ar rezultātu?

– Pilnībā! Jāteic gan, ka mums neizdevās projektam piesaistīt īpaši sagatavotus speciālistus, kam ir pieredze slimnīcu projektēšanā un plānošanā, jo slimnīca ir specifiska būve, kam nepieciešama ne tikai estētiska, bet arī droša un racionāli izplānota vide. Šo prasību no projektēšanas iepirkuma konkursa bijām spiesti izņemt, jo tas tika definēts kā konkurenci ierobežojošs kritērijs.

Projektu izstrādāja SIA AAC birojs, kas ir vietējā kompānija, tāpēc situācijās, kad darbu procesā radās nepieciešamība veikt labojumus projektā, varējām ātri sazināties un operatīvi veikt nepieciešamās izmaiņas.

Patiesībā esmu gandarīts, ka ir izdevies ļoti ātrā tempā paveikt gandrīz visu iecerēto. Te man jāsaka liels paldies kolēģei dakterei Aijai Vīksnai, kura veiksmīgi vadīja visa projekta gaitu.

– Vēl arvien neaiztikts stāv infekciju nodaļas korpuss. Kad pienāks kārta tam?

– Izvērtējot esošo situāciju, ir pieņemts lēmums šo korpusu neatjaunot, bet gan nojaukt. Tā vietā ieplānota piebūve, kurā izvietosim infekciju nodaļu un dienas stacionāru. Jau tagad tiek strādāts pie finansējuma piesaistes un projektēšanas nolikuma izstrādes. Savu līdzfinansējuma daļu ir apsolījusi arī pašvaldība, bet lielākais finansējuma apjoms tiks iegūts no ES fondiem. Ceram, ka 2012. gada otrajā pusē sāksies darbs arī pie slimnīcas rekonstrukcijas plāna trešās kārtas.

– Cik noslogota šobrīd ir Jēkabpils reģionālā slimnīca?

– Ļoti – jau septembrī bijām izpildījuši plānoto pacientu gada kvotu, kas bija 7300 pacientu gadā. Gada deviņos mēnešos uzņemti jau 8200 slimnieku, bet līdz gada beigām vēl jāstrādā vairāki mēneši. Slimniekus šeit paturam tikai tik ilgi, līdz tie var turpināt ārstēšanos mājās, vai arī pārvedam viņus uz zemāka līmeņa slimnīcām Līvānos vai Aizkrauklē, kur tiem sniedz nepieciešamo medicīnisko aprūpi.

– Kas šobrīd rada vislielākās rūpes?

– Ārstu trūkums, kas patiesībā ir visas Latvijas problēma. Labprāt pie sevis redzētu gan jau pieredzējušus ārstus, gan rezidentus. Spējam viņiem piedāvāt labus darba apstākļus un dinamisku praksi, kā arī pašvaldība gādā par dzīvojamās telpas nodrošinājumu. Jēkabpils ir pietiekami liela, skaista, aktīva pilsēta ar labu satiksmi uz Rīgu, kas daudziem ir ļoti būtisks kritērijs. Atbrauciet un novērtējiet – varbūt kļūsim kolēģi?!

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.