Piena kombināts atsāk izaugsmes ceļu

© Ojārs Lūsis

Lai palielinātu konkurētspēju tirgū un spētu straujāk attīstīties, Jēkabpils piena kombināts pirms kāda laika uzsāka sadarbību ar Lietuvas piena pārstrādātāju Rokiškio sūris, tādējādi iekļaujoties Baltijā lielākajā piena pārstrādes koncernā.

Kombināta direktors Aigars Spēks uzskata, ka tas bija pareizs solis, jo, viņaprāt, tas vieglāk ļauj pārvarēt ekonomiskās situācijas sagādātās likstas, saglabājot arī darba vietas vietējiem, un nodarbināto skaits šobrīd jau ir lielāks nekā pirmskrīzes laikā.

«Šīs pārmaiņas sniedza stabilitātes izjūtu. Turklāt, esot daļa no tik liela koncerna kā Rokiškio sūris, mēs spējām augt un pilnveidoties, iztiekot ar saviem naudas līdzekļiem, neņemot kredītus bankā. Kādreiz pēc iepirktā piena apjoma atradāmies 34. vietā, tagad 3.–4. vietā,» teic A. Spēks.

Zemniekiem svarīga stabilitāte

Rokiškio sūris ir lielākais piena pārstrādes uzņēmums Baltijā pēc pārstrādā piena apjoma. Tas spēj pārstrādāt līdz par diviem tūkstošiem tonnu dienā. «Tas ir aptuveni tikpat, cik Latvijā spēj saražot ziemas periodā. Līdz koncerna piesaistei kombināts bija mazs uzņēmums, kas spēja dienā pārstrādāt vidēji 30 tonnas piena,» stāsta A. Spēks, piebilstot – neskatoties uz īpašnieku maiņu, piens joprojām tiek iepirkts no Latvijas zemniekiem. «Mums ir vairāki piena savākšanas punkti tuvākajā apkaimē, piemēram, Balvos, Rēzeknē, Madonā, Ogrē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Preiļos, Aizkrauklē, bet piens tiek vests un iepirkts arī no Latvijas otras malas – Kurzemes,» skaidro A. Spēks un piebilst, ka piens tiek savākts no kopumā aptuveni 4000 zemnieku saimniecību.

Pēc piena savākšanas tas tiek transportēts gan uz Lietuvu, gan uz citiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tiesa gan, tikai samērā neliela daļa saražotās produkcijas tiek atvesta atpakaļ uz Latviju, galvenokārt tā tiek eksportēta uz citām valstīm. A. Spēks noraida apgalvojumu, ka lietuvieši par pienu maksājot vairāk nekā vietējie. «Tas vairāk ir tikai mīts, jo vienubrīd lietuvieši patiesi iepērk par augstāku cenu, bet citreiz nē. Taču zemniekiem ir svarīga stabilitāte – viņi zina, ka konkrētā datumā viņi naudu saņems, un to uzņēmums nodrošina,» apgalvo Jēkabpils piena kombināts direktors.

Jaunas darba vietas

No pagājušā gada vasaras kombināts pārcēlies uz jaunām telpām Kūku pagastā. «Ēka nebija izmantota padsmitiem gadu, tika veikts kapitālais remonts, un principā no vecās celtnes palikuši tikai griesti un sienas. Ir radīta mūsdienīga darba vide.» Uzņēmums piedzīvojis ne tikai pārcelšanos uz jaunu ēku, bet arī krietni papildinājis strādājošo rindas. «Mēs algojam aptuveni 50 darbinieku, tad klāt vēl jāpieskaita korporatīvas sabiedrības, ar kurām izveidojusies sekmīga sadarbība, kā arī kombināta galvenos uzdevumus mums palīdz veikt individuālā darba veicēji, no kuriem pērkam transporta pakalpojumus. Kopumā nodarbinām ap 100 cilvēku, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pāris gadiem,» uzsver Jēkabpils piena kombināta direktors.

Bioloģiski tīri produkti

Lai arī šobrīd kombināts pilda divas galvenās funkcijas – savāc un transportē pienu uz kaimiņvalsti, dažreiz to piegādā arī Latvijas uzņēmumiem, tomēr kombināta direktors ir apņēmības pilns paplašināt darbības spektru, proti, ir iecere sākt atsevišķi vākt pienu tikai no bioloģiskajām saimniecībām. «Mūsu uzņēmums jau veic pirmās iestrādes, un mēs pamazām apzinām šādas saimniecības. Galvenais, lai neatkārtojas 2007.–2008. gada scenārijs, kad pienu nevienam vairs nevajadzēja, un nesāktos otrais krīzes vilnis, citu būtisku šķēršļu šīs idejas realizācijai nav,» stāsta A. Spēks. Vienā no koncerna rūpnīcām jau izstrādes stadijā ir vairāki bioloģiski tīri piena produkti. «Analizējam, kurus produktus laist tirgū. Nenoliedzami tiem būs augstāka cena, bet pieprasījums pēc tiem ir. Apzinoties, ka Baltijā cilvēku pirktspēja nav ļoti augsta, produktus plānojam eksportēt arī uz citām Eiropas valstīm. Kad tas reāli notiks, grūti pateikt, jo samērā ilgs ir vajadzīgo sertifikātu iegūšanas laiks un citu formalitāšu kārtošana.»

A. Spēks nenoliedz, ka, iespējams, nākotnē kombināts atsāks ražot sieru, taču viņš norāda, ka šobrīd ir daudz neskaidrību un faktoru, kas var ietekmēt ieceres realizēšanu. «Mūsu siers bija roku darbs, kas sadārdzināja izmaksas, līdz ar to industriālie produkti, kas tiek ražoti mehāniski, bija lētāki,» uzsver A. Spēks. Bet, par spīti cenai, Jēkabpils piena kombināta ražotie sieri bija ļoti iecienīti un tika pārdoti gan tieši, piemēram, Betas veikalu tīklā, gan vairumtirgotājiem, un jēkabpiliešu ražotais bija pieejams visā Latvijā – no Daugavpils līdz Liepājai.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.