Vissliktāko dzeramo ūdeni dzer jelgavnieki un jūrmalnieki

© F64

Pērn zemākās kvalitātes dzeramais ūdens ticis piegādāts Jelgavā un Jūrmalā, secinājusi Veselības inspekcija.

Inspekcijas uzraudzībā ir 1342 dzeramā ūdens apgādes sistēmas, no tām 1082 publiskās. 2013.gada valsts monitoringā tika iekļautas ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 kubikmetriem diennaktī, proti, kopumā 164 sistēmas, kurās laboratoriski izmeklēti 214 ūdens paraugi.

No izmeklētajiem paraugiem, 22,9% neatbilda dzeramā ūdens ķīmiskajiem rādītājiem un 3,7% - kopējiem mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Biežākie dzeramā ūdens ķīmisko rādītāju pārsniegumi bijuši saistīti ar dzelzs un duļķainības rādītājiem - 57% gadījumu. Vienlaikus ir palielinājies mangāna koncentrācijas neatbilstību biežums.

Tomēr, vērtējot izmaiņas ilgākā laika periodā, redzams, ka kopš 2004.gada dzeramā ūdens ķīmiskā un mikrobioloģiskā kvalitāte arvien uzlabojas un šobrīd Latvijā normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni saņem 81% iedzīvotāju.

Konstatēts, ka Kurzemē atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni saņem 99,3% iedzīvotāju, Vidzemē - 96,5%, Rīgā - 80%, Pierīgā - 80,2%, un Latgales reģionā - 86,9%, bet Zemgalē - 42,5% iedzīvotāju.

Zemās ūdens kvalitātes cēlonis Zemgalē galvenokārt ir saistāms ar paaugstinātu sulfātu koncentrāciju ūdenī, kas tiek piegādāts Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem, izmantojot īpašās normas piešķīruma atrunu, skaidro VI speciālisti.

Viņi atgādina, ka dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstības gadījumā inspekcijai ir tiesības piemērot pazeminātas ūdens kvalitātes prasības - īpašās normas -, ja tas nerada apdraudējumu patērētāju veselībai un attiecīgajā teritorijā citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotāju vajadzībām, kā arī ja ūdens kvalitātes pasliktināšanos nav iespējams novērst 30 dienu laikā. Dzeramā ūdens īpašās normas tiek piešķirtas uz laiku līdz trīs gadiem. Jelgavā tās būs spēkā līdz 2014.gada maijam.

VI prognozē, ka jau šā gada maija beigās dzeramais ūdens Jelgavā atbildīs visām normatīvos noteiktajām prasībām, jo pilsētā veikti vērienīgi darbi tā kvalitātes uzlabošanai. Piemēram, ir izbūvēti deviņi jauni un rekonstruēti trīs esošie artēziskie urbumi, kā arī izbūvēti jauni maģistrālie ūdensvadi un uzbūvētas jaunas dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises norobežojošās konstrukcijas, uzstādīti atdzelžošanas filtri, uzsākta tehnoloģisko cauruļvadu un iekārtu montāža, kā arī rekonstruēts viens jau esošais tīrā ūdens rezervuārs.

Otra valsts nozīmes pilsēta ar zemāko ūdens kvalitāti ir Jūrmala. Pērn piecos no desmit pilsētā ņemtajiem ūdens paraugiem konstatēts sulfātu koncentrācijas pārsniegums. VI speciālisti gan norāda, ka neatbilstības konstatētas atsevišķu objektu, nevis centrālās pilsētas ūdens apgādes sistēmu paraugos. Turklāt, salīdzot ar iepriekšējiem gadiem, dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes neatbilstība pilsētā samazinājusies par 50%.