Uzticies profesionāļiem – Real Estate Jurmala

Šobrīd, kad kopumā nekustamā īpašuma tirgus nīkuļo, pareizi pozicionējot savu darbību, iespējams strādāt veiksmīgi. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Real Estate Jurmala, kas šā gada nogalē atzīmēs tikai otro savas pastāvēšanas gadskārtu.

Kāda situācija ir Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū, pastāstīt piekrita Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļēvičs.

– No iepriekš teiktā saprotu, ka, neraugoties uz ekonomikas kritumu, Real Estate Jurmala strādā veiksmīgi. Kas ir panākumu pamatā?

– Mēs tiešām nesūdzamies un divu gadu pastāvēšanas laikā esam kļuvuši par nekustamā īpašuma tirgus līderiem Jūrmalā. Domāju, ka pamatā tam ir mūsu nelielais, bet ļoti profesionālais darbinieku kolektīvs. Jau dibinot uzņēmumu, sapratu, ka jāsadarbojas ar profesionāļiem, kas savā karjerā jau spējuši pierādīt prasmes strādāt saspringtas konkurences apstākļos, ir ar labu reputāciju un labi pārzina nekustamā īpašuma tirgus nianses.

Jāatzīst, ka vairāki konkurējošie uzņēmēji ir izteikuši vēlmi sadarboties ar mūsu kompāniju, taču mans mērķis nav izveidot ļoti lielu uzņēmumu, bet pieturēties pie izvirzītajiem kritērijiem – būt elastīgai, nelielai kompānijai ar izciliem profesionāļiem. Esam izveidojuši labu datu bāzi, un katrs klients var atrast sev piemērotāko pirkšanas vai īres variantu.

– Kādas korekcijas krīze ir ieviesusi šajā nozarē?

– Krīzei ir arī savas pozitīvās puses. Ir notikusi tāda kā nozares pašattīrīšanās, un no tirgus ir aizgājuši tie, kuriem šis darbs nebija piemērots. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma kompānijai ir jābūt ne tikai nosaukumam un mistiskai juridiskajai adresei, bet gan nosaukumam, kas veicina atpazīstamību, profesionālam darbinieku kolektīvam, kas nekļūdīgi veic savu darbu, un pietiekami respektablām biroja telpām, kas apliecina firmas darba kvalitāti. Nevienam nav noslēpums, ka savulaik nekustamā īpašuma nozarē darbojās cilvēki, kam nebija ne tikai profesionālo zināšanu, bet pat biroja, kur satikt klientus. Tas liecina, ka šie cilvēki nevēlējās ieguldīt līdzekļus sava biznesa attīstībā, vienlaikus paturot iespēju nozust no redzesloka tad, kad tas kļūst izdevīgi. Šādiem darboņiem pietika ar telefona numura nomaiņu, lai neviens tos vairs neatrastu. Man prieks, ka tagad šādu firmu ir palicis ļoti maz, taču haoss tirgū vēl turpinās, bet ceru, ka vide sakārtosies. Tas, vai klients izvēlas strādāt ar Real Estate Jurmala vai cilvēkiem, kas izvieto bezmaksas sludinājumus internetā, lai paliek pašu klientu ziņā.

– Vai piekrītat sabiedrībā izskanējušajam viedoklim, ka šogad pieprasījums pēc nekustamā īpašuma būs lielāks nekā piedāvājums?

– Domāju, ka šis viedoklis radies pēc apspriestajām izmaiņām Pilsonības likumā, kas paredz iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, tādējādi padarot viegli pieejamas visas Eiropas valstis tiem ārvalstniekiem, kuri Latvijas nekustamajā īpašumā investēs noteiktu naudas summu. Protams, akcenti ir koncentrēti Krievijas un NVS virzienā. Es uzskatu, ka tas ir tikai normāli, jo katram ir vajadzīgas garantijas piekļūt brīvi savam īpašumam. Tas nozīmē – bez vīzām un tamlīdzīgiem ierobežojumiem. Šajā gadījumā nevajadzētu domāt par kriminālām struktūrām un citiem negatīviem procesiem – ar šīm problēmām vajag nodarboties citām struktūrām. Nevar noliegt, ka interese par īpašumiem Jūrmalā un citviet Latvijā austrumvalstu pilsoņiem ir pietiekami aktīva – tāda tā saglabājas jau ilgus gadus.

– Kāda tomēr ir situācija – vai mums ir tas, ko grib pirkt ārvalstnieki?

– Es gribētu atkāpi – pauze nekustamā tirgus aktivitātēs bija laiks, kad varējām izvērtēt, kas mums ir, ko mēs gribam pārdot, cik tas maksā un vai tas, ko esam pēdējos gados uzbūvējuši, ir vajadzīgs potenciālajiem klientiem. Ar lielu nožēlu jāatzīst, ka liela daļa jauno objektu nav tādi, kādus vēlas klienti. Tās ir sekas procesiem, kad ar jaunu projektu attīstīšanu nodarbojās katrs, kam vien nebija slinkums, un piekļuve kredītresursiem bija pārāk vienkārša. Tas nerosināja veikt analīzi – kam un kāpēc tiek virzīts viens vai otrs projekts. Tagad, kad kredītresursi projektu attīstībai praktiski nav pieejami, ir negatīva tendence – tas veicinās cenu pieaugumu esošajiem objektiem, kaut arī tie nav atbilstošas kvalitātes.

– Kas Jūrmalai vajadzīgs un kas nav?

– Pirmām kārtām ir jāizstrādā vīzija, kāda būs mūsu pilsēta. Daudzstāvu apbūvei šeit nav vietas, bet trīs līdz četru stāvu ēkas šeit labi iederētos, un vajadzētu pārskatīt arī tos apbūves ierobežojumus, kas tagad uzlikti. Piemēram, es nesaprotu, kāpēc piekrastes zonā, kur vēsturiski jau bijusi apbūve, nevarētu atrasties nelielas vairākdzīvokļu dzīvojamās ēkas, bet viesnīciņu vai vasarnīcu drīkst būvēt? Faktiski tie ir normatīvie ierobežojumi, kam nav reāla pamatojuma. Nopietni jādomā par objektu kvalitāti un arhitektūru.

– Kā jūs vērtējat viedokli, ka Jūrmalai nav vajadzīgs Jaunais vilnis?

– To var pateikt tikai galēji aprobežots cilvēks, jo jebkurš pasākums, kas veicina naudas piesaisti pilsētai, ir apsveicams. Jau vēsturiski šī pilsēta ir dzīvojusi no tūrisma industrijas. Pilsētas vadībai un deputātiem ir jāatbalsta investīciju ienākšana un jāiemācās uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, ja tie ir pretrunā ar pilsētas attīstību.

– Protams, priecē Jūrmalas sakoptās vietas un skaistās ēkas, taču netrūkst arī graustu, kas degradē visu apkārtni...

– Tieši tā, un tie ir jautājumi, ko pilsētas domei vajadzētu risināt. Nedrīkst aizbildināties ar robiem likumdošanā. Manuprāt, labs instruments ir nekustamā īpašuma nodoklis – jo sliktākā stāvoklī īpašums, jo lielāks nodoklis tiek uzlikts. Savukārt nodokļa atlaides varētu saņemt tie, kuru īpašumi ir sakārtoti un tajos dzīvo to īpašnieki. Tāpat ar municipālās policijas un administratīvo sodu palīdzību situāciju var uzlabot. Veiksmīgs piemērs ir Ventspils – tur katrs īpašnieks cenšas sakārtot objektus, jo zina, ka sods par nekārtīgu vidi būs ļoti bargs.

– Vai domē tiek ņemts vērā uzņēmēju viedoklis?

– Gadījumi ir dažādi, bet problēma ir cita – līdzko sākas darbs deputātu korpusā vai pilsētas vadībā, cilvēku domāšana mainās. Tur valda citi noteikumi! Ir pienācis pēdējais brīdis piespiest šos cilvēkus uzņemties politisko atbildību par saviem vārdiem un lēmumiem ilgtermiņa skatījumā. Ir jārunā nevis par partijām, bet par personībām, jo cilvēka faktors ir noteicošais.

– Ar ko ir unikāla Jūrmala?

– Tas ir faktoru kopums – atrašanās vieta; vide, tai skaitā jūra, priedes, gaiss un cilvēki. Tas, ko mēs akcentējam šodien – transports, infrastruktūra, pasākumi, kazino, restorāni un pakalpojumu sniegšana – ir pakārtoti jautājumi, lai dotu papildu komfortu mūsu viesiem. Pamats ir dabas dotās vērtības.