Jūrmalas slimnīcai lieli attīstības plāni

© Ojārs Lūsis

Jūrmalas slimnīcas darbības priekšplānā ir pacientu vajadzības, – tiek ieviesti jauni, mūsdienu iespējām atbilstoši medicīnisko pakalpojumu veidi un palīdzība sniegta visiem, kam tā nepieciešama.

Konkurence palīdz attīstīties

Šobrīd uz Latvijas veselības aprūpes sistēmu nevar skatīties kā uz atsevišķu vienību, jo no šā gada oktobra tiks ratificēta Eiropas Savienības direktīva par pacientu brīvo kustību. Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš skaidro: «Tas sniegs papildu iespējas attīstīties. Pacientu brīvās kustības ietvaros Eiropas Savienības iedzīvotāji var izvēlēties medicīnas iestādi, kur saņemt veselības aprūpi, ko segs konkrētās valsts budžets. Šo pacientu ārstēšana sniegs slimnīcai papildu ienākumus, ko varēs novirzīt to pakalpojumu attīstīšanai, kas nepieciešami vietējiem iedzīvotājiem.»

«Jūrmala vienmēr ir vilinājusi medicīnas tūristus, – galvenokārt ar kūrorta rehabilitācijas pakalpojumiem. Apzināti medicīnas tūristus no Skandināvijas sākām piesaistīt kopš 2010. gada. Klienti no Skandināvijas ierodas Jūrmalas slimnīcā, lai veiktu bariatriskās operācijas [operācijas liekā svara samazināšanai]. Varam teikt, ka lielākā daļa klientu, kas šodien brauc operēties pie mums, ir draugi vai radi tiem, kas jau ir bijuši Jūrmalas slimnīcā.»

Dzemdības ir otrs medicīnas tūrisma produkts. Jūrmalas slimnīcā ierodas dzemdēt sievietes no Krievijas un Ukrainas, kas novērtē ne tikai dzemdību nodaļas komfortablos apstākļus un gaisotni, bet arī kvalitāti. Dzemdību nodaļas aprīkojums un nodaļas personāla profesionalitāte konkurē ne tikai ar Maskavas privātklīnikām, bet arī ar Vācijas klīniku piedāvātajiem pakalpojumiem.

Pilnveido bērnu veselības aprūpi

Izvērtējot iespējas un sekojot pieprasījumam, pēdējā gada laikā Jūrmalas slimnīcā būtiski uzlabota pakalpojumu pieejamība bērnu veselības aprūpes sistēmā. «Zinot mūsu slimnīcas iespējas, pie mums bieži vien pēc palīdzības vērsās arī bērnu vecāki. Taču bērnu veselības aprūpei, tostarp diagnostikai un ārstniecībai, ir sava specifika – atšķirīga no pieaugušajiem. Tāpēc mums nereti nācās atteikt jūrmalniekiem un ieteikt doties pie speciālistiem uz Bērnu klīnisko slimnīcu Rīgā. Tagad situācija mainījusies – esam raduši iespēju piesaistīt slimnīcai labus speciālistus, tostarp bērnu ķirurgu, kuri sniedz konsultācijas un nodrošina ārstēšanos arī šeit. Jūrmalā pieejama arī ehokardiogrāfija bērnu sirdskaišu izmeklēšanai. Labi strādā bērnu fizioterapeite un masiere. Daudzos gadījumos bērniem un vecākiem nav jāmeklē palīdzība citur – viņi veiksmīgi var veikt izmeklējumus un ārstēties tuvu mājām,» skaidro Jūrmalas slimnīcas galvenais ārsts, ķirurgs Egons Liepiņš.

Arvien biežāk pediatri mazos pacientus nenosūta uz slimnīcu, bet gan piedāvā ārstēšanos dienas stacionārā, kur tie saņem nepieciešamās potes, sistēmas un cita veida palīdzību, bet vakarā dodas mājās. Tas ir ērti vecākiem, kā arī bērnam netiek radīta psiholoģiskā spriedze.

Jāatzīmē, ka Jūrmalas slimnīcā valsts apmaksātu veselības aprūpi var saņemt bērni no jebkuras vietas Latvijā.

Ambulatorā aprūpe uzņem apgriezienus

Ambulatorā veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana un paplašināšana ir viena no valsts prioritātēm, ko atbalsta arī Egons Liepiņš. Viņš uzskata, ka ambulatorā ārstēšanās dod tikpat labus rezultātus kā atveseļošanās slimnīcā. Diennakti slimnīcā jāuzturas tikai tiem, kam nepieciešama 24 stundu ārsta uzraudzība. Turklāt pacientam šāda ārstēšanās maksā mazāk – viena diena dienas stacionārā izmaksā 5 latus, kuros iekļautas arī zāles un ārsta apskate. Valsts noteiktais pacientu līdzmaksājums par uzturēšanos diennakts stacionārā ir 9,50 latu.

2007. gadā, kad tika ieviests jaunais pakalpojums, Jūrmalas dienas stacionārā izveidoja divas palātas ar četrām gultām, šobrīd dienas stacionārā ir 12 gultas, kas tiek efektīvi izmantotas. Pakalpojumus var saņemt terapijas un neiroloģijas slimnieki, kā arī bērni. Tāpat stacionāra gultas tiek izmantotas pēc sarežģītiem izmeklējumiem – piemēram, pēc datortomogrāfijas ar kontrastvielu vai endoskopiskajiem izmeklējumiem narkozē. Dienas stacionārā ievieto arī tos slimniekus, kuri slimību saasinājumu vai citu iemeslu dēļ uzņemšanas nodaļā ieradušies paši vai atvesti ar ātro palīdzību. Tiek veikti nepieciešamie izmeklējumi un pacients novērots, lai pieņemtu lēmu – vai tas ir jāievieto slimnīcā vai drīkst doties mājās.

Aizvadītajā gadā dienas stacionārā ārstējušies 1865 cilvēki, kas ir par 20% vairāk nekā 2011. gadā.

Ļoti aktīvi strādā arī valsts pilnībā apmaksātā mājas aprūpes institūcija. Tās ietvaros cilvēki rehabilitācijas periodā, ja tie pašu spēkiem nevar ierasties uz pārsiešanu vai sistēmu, vai arī hronisku slimību saasinājumu brīžos nepieciešamo aprūpi saņem savās mājās. 2012. gadā pie pacientiem uz mājām medicīnas darbinieki devušies 10 000 reižu.

Latvijā

Valsts policijas Rīgas Pārdaugavas pārvalde meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1990. gadā dzimušo Igoru Kulaginu, kurš šā gada 21. novembrī atradās Itālijā, veicot darba pienākumus ar savu automašīnu “BMW” ar valsts reģistrācijas numuru NT-3653. Un šobrīd viņa atrašanās vieta nav zināma.

Svarīgākais