Lielupes osta turpina attīstības ceļu

© Ojārs Lūsis

Pirms dažiem gadiem Lielupes ostas pārvalde sev izvirzīja ambiciozus mērķus – kļūt par populāru pieturas punktu pasaules un vietējiem burātājiem, konkurējot ar citām, tostarp Rīgas, jahtu ostām.

 Kā pamatuzdevums šo mērķu sasniegšanai tika izvirzīta kuģošanas kanāla padziļināšana un sistemātiska uzturēšana, kā arī navigācijas zīmju uzstādīšana, kas dotu iespēju droši ostā ienākt un no tās iziet jahtām jebkuros laika apstākļos un diennakts stundā.

Papildu bojas un lielāks dziļums

Lielupes straume ir nepastāvīga – var teikt, ka šai dižajai upei ir savi untumi, kas ne vienmēr saskan ar cilvēku domām – upe bieži maina plūduma līniju, veido sanesumus un sēkļus, tāpēc kuģošanas kanāla uzturēšana un iezīmēšana prasa sistemātisku darbu un uzraudzību. Arī šopavasar, tik līdz Lielupē izgāja ledus, Lielupes ostas pārvalde sadarbībā ar Jūras administrāciju veica upes gultnes inspekciju un esošās situācijas izpēti. Lielupes ostas pārvaldnieks Bruno Plinta klāsta: «Veicot kārtējos mērījumus, secinājām, ka kuģu ceļš pēc ziemas un pavasara ledus iešanas ir saglabājies labā stāvoklī. Patlaban tā dziļums vidēji ir 3,2 metri. Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem kuģu kanāla trase tika mainīta, jaunajā ir vairāk respektētas upes straumju īpatnības. Līdz ar to padziļināšana vairs neatgādina cīņu ar vējdzirnavām, bet gan dod rezultātu ilgtermiņā. Upē jau strādā jaudīga tehnika, kam apmēram divu nedēļu laikā kuģošanas kanāls jāpadziļina līdz 4,5 metriem ar garantēto platumu 30 metru.»

Burāšanas oficiālā sezona sākas 1. jūnijā – līdz tam laikam padziļināšanas darbi jāpabeidz, kā arī tas jāiezīmē ar bojām. Papildus jau esošajām, mūsdienu navigācijas tehnoloģiju prasībām atbilstošajām bojām šogad tiks uzstādītas vēl 20 diennakts tumšajā laikā izgaismojamas bojas. Līdz ar to kuģošanas kanāla trajektorija būs labi iezīmēta līdz pat dzelzceļa tiltam. Tiks uzstādīti arī tā sauktie jūras vārti – divas milzīgas bojas, kuru gaismu varēs pamanīt pat trīs jūras jūdžu attālumā. B. Plinta gan atzīst: «Lielupes ostas pārvaldes rīcībā esošie līdzekļi pārāk mazi, lai izdarītu visu, kas nepieciešams un ko gribētos. Tikai kuģu kanāla uzturēšanai ideālajā platumā un dziļumā vien vajadzētu ap 200 tūkstošiem latu gadā.»

«Jāatzīmē, ka, lielā mērā pateicoties iepriekšējos gados veiktajai kanāla padziļināšanai, Lielupe šopavasar neradīja plūdus Jūrmalas pilsētā. Gultnes dziļums bija pietiekams, lai ledus sablīvējumi neveidotos,» savu viedokli pauž Liepupes ostas pārvaldes valdes pašvaldības pārstāvis Māris Dzenītis.

Izstrādā attīstības programmu

Līdz šā gada novembra vidum tiks pabeigta Lielupes ostas attīstības programma, ko patlaban gatavo pieaicinātā starptautiskā kompānija NK Konsultāciju birojs. Starp pieaicinātajiem speciālistiem ir arī ostu attīstības speciālisti, kas konsultē Hamburgas ostas pārvaldi. B. Plinta uzskata, ka attīstības programma būs galvenais instruments nepieciešamo investoru piesaistē, kā arī atbalsta dokuments ES fondu līdzekļu un valsts finansējuma saņemšanai. Vispirms ir jānosprauž attīstības mērķi, jāapzina to sasniegšanai nepieciešamie resursi un jāiezīmē potenciālās dažādu infrastruktūras objektu atrašanās vietas. Lielupes jahtu ostas vājais punkts ir vietu trūkums jahtklubos. Esošās struktūras vairāk vai mazāk ir slēgtas un kalpo tikai klubu biedru vajadzībām, tāpēc ne vienreiz vien nācies atteikt burātājiem vietu pie piestātnes un nepieciešamo servisu. Situāciju sarežģī sauszemes trūkums – lielākā daļa Lielupes krastu pieder privātmāju īpašniekiem, līdz ar to pat navigācijas zīmju uzstādīšana uz sauszemes ir sarežģīta. Tāpat ir nepieciešamas piestātnes un servisa pakalpojumi – pieeja elektrībai un ūdenim, ēdināšana, iespēja izmazgāt drēbes. «Ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt drošu kuģošanu, taču tam nav nozīmes, ja burātājiem nav iespēju piestāt krastā, atstāt savu jahtu vai kuteri un doties uz Jūrmalu iztērēt naudu. Situācija ir strauji jāmaina!»

Zaļais tūrisms zaļā ostā

Vaicāts par Lielupes ostas priekšrocībām, ostas pārvaldnieks saka: «Lielupe ir plaša un skaista, savā ziņā pat neskarta – tās krastos nav rūpniecības objektu un kravu apstrādes industrijas. Līdz ar to tikai Lielupe nodrošina vajadzības, kas svarīgas katram burātājam – gleznainas krasta ainavas, līganu upes plūdumu ar labu vēja koridoru, iespēju makšķerēt, peldēt un piknikot praktiski jebkurā vietā uz ūdens.» Posms no jūras līdz ostai ir sešus kilometrus garš – tas ir pietiekami tāls ceļš, lai izbaudītu dabas skaistumu, vērotu saulrietu, atpūstos no ikdienas un radītu sev svētkus. Tikai dabai, tostarp ūdenim, piemīt vislielākais dziedinošais spēks.

Latvijā

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

Svarīgākais