Jūrmalu apmeklē arvien vairāk tūristu

© Ojārs Lūsis

Oficiālā statistika liecina, ka pērn Jūrmalas viesnīcās vismaz vienu nakti uzturējušies 122 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir par 11% vairāk nekā 2011. gadā. Vidējais uzturēšanās ilgums pilsētā bija 3,5 dienas.

 Vietējo tūristu īpatsvars ir 25% no kopējā skaita, 75% ir viesi no citām valstīm. Tradicionāli lielākais iebraucēju skaits ir no Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Salīdzinoši ar citiem gadiem, pērn ir palielinājies tūristu skaits no Uzbekistānas, Krievijas, Vācijas, Polijas un Ukrainas. Tāpat pozitīva pieauguma tendence vērojama Skandināvijas valstu tūristu skaita ziņā. Pērn Jūrmalā ieradušies cilvēki arī no tādām eksotiskām valstīm kā Jaunzēlande, Ēgipte un Taizeme.

Pirms jaunās vasaras tūrisma sezonas sākuma uz sarunu Neatkarīgā aicināja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Juri Visocki.

– Pagājušajā gadā tūristu skaita, kuri šeit uzturējušies vismaz vienu nakti, pieaugums bija 11%. Kādas ir šīs sezonas prognozes?

– Esmu pārliecināts, ka kopējais tūristu skaits pārsniegs iepriekšējā gada rezultātus. Visticamāk, ka turpinās pieaugt viesu skaits no bijušās PSRS valstīm, tostarp Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Gruzijas. Iepriekšminēto valstu pilsoņiem Jūrmala saistās ar kūrortu, labu servisu, skaistu un sakārtotu vidi, un viens no noteicošajiem aspektiem – šeit nav valodas barjeras, servisa saņemšana un saziņa ar vietējiem iedzīvotājiem iespējama daudziem zināmajā krievu valodā. Zināmā mērā viņiem Jūrmala ir kūrorts ar nostalģisku pieskaņu, un mums tas ir jāizmanto, jo runa ir par ekonomisko ieguvumu pilsētai, pašvaldībai – nodokļu veidā un uzņēmējiem.

Esam atvērti pret visiem tūristiem un uzņēmējiem, kuri saskata labas iespējas biznesa attīstībai Jūrmalā. Mums taču nav nedz naftas, nedz gāzes, nedz citu resursu, kā vien brīnišķīga daba un dabas resursi, ideāls ģeogrāfiskais novietojums un Jūrmalas kūrortiestāžu kvalitatīvie, izsenis iecienītie un populārie veselības uzlabošanas un ārstniecības, tagad arī spa, pakalpojumi, un varu teikt, ka interese par tiem tiešām ir liela.

– Ar kādiem instrumentiem, jūsuprāt, dome var ietekmēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu pilsētā?

– Jāsaprot, ka pašvaldība pilsētā nebūvēs nedz sanatorijas, nedz viesnīcas, nedz restorānus, taču mums ir jānodrošina infrastruktūras pieejamība – piebraucamie ceļi, elektroapgāde, ūdens un kanalizācijas tīklu pieejamība, lai uzņēmēji varētu veikt savus ieguldījumus un veicinātu pilsētas ekonomiskās dzīves uzplaukumu.

Vispirms ir jāsaved kārtībā komunālā infrastruktūra. Man domes priekšsēdētāja amatā ir bijis pārāk maz laika, lai būtiski mainītu situāciju, taču viens no darbiem, ko esmu paguvis izdarīt, ir ūdenssaimniecības attīstības trešās kārtas projekta realizācijas akceptēšana. Ūdenssaimniecība, tajā skaitā kvalitatīvs ūdens un pilnvērtīga notekūdeņu savākšanas sistēma, ir pamatu pamats viesnīcu un ēdināšanas biznesā, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī vides tīrības saglabāšanai, kas ir ļoti svarīgi kūrortpilsētai. Atzīmēšu, ka labas perspektīvas saskatām veselības un darījumu tūrisma attīstībā. Tie ir tūrisma veidi, kas ir aktīvi visu gadu, ne tikai vasaras sezonā.

Mums ir jārada iespēja pludmales zonā iekārtot mūsdienīgas tualetes un dušas, radīt apstākļus kafejnīcu un citu pakalpojumu attīstībai vietās, kur patlaban to kavē ūdens un kanalizācijas tīklu trūkums.

– Vai ir radīti jauni izklaides, atpūtas vai infrastruktūru objekti, kas veicinātu pilsētas apmeklējumu un viesu uzturēšanās ilgumu?

– Runājot par infrastruktūru – tā ir ikdiena, pilsētas infrastruktūra pastāvīgi tiek uzlabota un pilnveidota. Kā ik pavasari pirms kūrorta sezonas salabojam un atjaunojam koka laipas izejās uz jūru – tās izvietotas vairāk nekā 30 vietās pludmalē. Bērnu aktīvai atpūtai pludmalē 13 vietās iekārtoti rotaļu laukumi, šogad vēl divās vietās pludmalē uzstādīsim rotaļu ierīces bērniem. Pludmalē būs kopumā 17 pārvietojamie sanitārie mezgli, labierīcības ir arī Bulduru, Majoru un Kauguru glābšanas stacijās. Tāpat visām kafejnīcām, kas darbojas pludmalē, ir jānodrošina tualetes. Visā pludmales garumā kopumā ir ap 150 pārģērbšanās kabīņu, šogad papildus uzstādītas vēl 22 jaunas. Bet, kā jau teicu, tā ir mūsu ikdiena.

Jaunums Jūrmalā ir tas, ka maija otrā pusē Kauguros, Pumpuros, Vaivaros un Jaunķemeros būs iekārtotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām draudzīgas pludmales – vietās, kur mazāka burzma, viņi varēs justies ērtāk, labāk un droši. Tajās būs nodrošināts speciālais inventārs invalīdiem ar kustību traucējumiem un redzes invalīdiem, ērtas nobrauktuves līdz pašām smiltīm, lai var nokļūt pludmalē ar ratiņiem, piemērotas pārģērbšanās kabīnes, speciāli marķēts celiņš, lai tas būtu labi saskatāms. Cilvēkiem ar redzes traucējumiem ūdenī būs izvietotas signalizējošas bojas un būs speciālas aproces, kas dos iespēju konstatēt cilvēka atrašanās vietu.

Arī attiecībā uz pilsētas vizuālo tēlu paredzēti jaunumi – Mellužu parkā un Ķemeru skvērā jau tuvākā laikā būs uzstādītas peldošās gaismas strūklakas. Protams, turpinās pilsētas apzaļumošana – ziedošu stādījumu un vides elementu būs vēl vairāk.

Īpaši gribu atzīmēt tā saukto zīmuļu parku Kauguros, kuru šogad sāksim veidot. Tas būs atpūtas parks 4000 kvadrātmetru platībā ar rotaļu ierīcēm bērniem un trenažieriem pusaudžiem un pieaugušajiem.

– Vērojot aktīvās atpūtas tendences Latvijā, redzams, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas atpūtu tuvu dabai, turklāt visai sportisku. Vai esat novērojis, ka arī jūrmalnieki biežāk skrien, slēpo, nūjo?

– Nenoliedzami! Nūjošana Latvijā salīdzinoši ir jauns sporta veids, bet vecajā Eiropā jau sen populāra. Ik dienu redzu cilvēkus, kas nūjo gan pludmalē, gan parkos. Tāpat būtiski pieaudzis velosipēdistu skaits, un arvien aktuālāka kļūst plānotā veloceliņa izbūve no Rīgas līdz Jūrmalai.

Arī pašvaldība veicina šo procesu – piemēram, esam izveidojuši speciālu laukumu ielu vingrotājiem. Pašvaldība konkursu veidā piešķir līdzfinansējumu nevalstiskajām organizācijām, kuras vēlas īstenot veselības veicināšanas projektus, piemēram, nūjošanas, peldēšanas un riteņbraukšanas apmācību dažādu vecumu cilvēkiem. Līdz ar to ļoti daudzas aktivitātes jūrmalniekiem pieejamas bez maksas.

Jūrmalnieki ar lielu entuziasmu atbalsta arī jau par tradīciju kļuvušos velo un skriešanas maratonus, kuros var piedalīties gan iesācēji, gan profesionāļi. Tāpat pie mums notiek gan starptautiskas, gan valsts mēroga citas sportiskās aktivitātes, un tas veicina cilvēku iesaistīšanos. Piemēram, šovasar Jūrmalā norisināsies ārstu Pasaules čempionāts tenisā un pirmo reizi Baltijas valstīs tieši Jūrmalā notiks festivāls SpaYogaFest.

Milzu popularitāti ir ieguvis Dzintaru mežaparks, kurā var aktīvi atpūsties un uzlabot savu fizisko formu, tajā ir gan skeitošanas, gan strītbola laukumi, rotaļu ierīces, sākot no pavisam maziņiem, līdz pat pusaudžu vecuma bērniem. Esmu dzirdējis daudz pozitīvu atsauksmju ne tikai no jūrmalniekiem, bet arī rīdziniekiem un viesiem no citām pilsētām.

– Manuprāt, pēdējo gadu visnozīmīgākais notikums ir sāktā Dzintaru koncertzāles vēsturiskās ēkas rekonstrukcija. Kā tas ietekmēs koncertsezonu?

– Uz koncertsezonas laiku būvniecības darbi tiks pārtraukti. Līdz ar to nekādu nepārvaramu problēmu nav. Mums ir bijušas sarunas gan ar Inesi Galanti, kas organizē brīnišķīgo Summer Time festivālu, gan ar tautā populārā Jaunā viļņa un citu tradicionālo un lielo pasākumu organizatoriem. Viņi to uztver ar sapratni un ar cerību, ka jau nākamajā gadā koncertzāle būs atdzimusi jaunā kvalitātē.

– Ik vasaru skaistā laikā iebraukšana Jūrmalā saistās ar stāvēšanu rindā pie caurlaižu iegādes automātiem. Vai ir veikti pasākumi, lai rindas samazinātos?

– Pie iebraukšanas Jūrmalā, Priedainē, darbojas 13 caurlaižu iegādes automātu un trīs termināļi, kur var norēķināties ar maksājumu kartēm. Šovasar šeit tiks uzstādīti vēl trīs maksājumu karšu termināļi, bet kopumā to skaitu plānots palielināt līdz desmit. Līdz ar to caurlaižu iegāde būs ērtāka, jo atšķirībā no monētu automātiem tajos caurlaides var saņemt, neizkāpjot no mašīnas, tātad ātrāk, turklāt nevajag domāt par skaidras naudas pieejamību.

Manuprāt, caurlaižu iegādes punkts prasa rekonstrukciju – caurlaižu iegāde jāorganizē tieši uz šosejas, kā tas ir citās valstīs, nevis iebraucot kabatā. Tagad bieži vien satiksme tiek kavēta arī tiem, kuri vēlas nogriezties uz apvedceļa.

– Cik naudas tiek iekasēts no caurlaižu pārdošanas, un kur tā tiek izmantota?

– Pagājušajā gadā no caurlaižu pārdošanas kopumā, ne tikai no vienreizējās iebraukšanas caurlaidēm, ieņēmumi pilsētas budžetā bija 1,35 miljoni latu. Šogad plānojam iekasēt aptuveni tādā pašā apjomā. Šī nauda pamatā tiek ieguldīta pludmales uzturēšanā un labiekārtošanā, glābšanas dienesta uz ūdeņiem uzturēšanā, parku un skvēru kopšanā un citu ar vidi un cilvēku drošību saistītu jautājumu risināšanai.

– Jūrmalā 18. maijā tiks atklāta kūrorta vasaras sezona. Kam šie svētki vairāk paredzēti – jūrmalniekiem vai pilsētas viesiem?

– Pirmkārt, tie ir svētki pašiem jūrmalniekiem, uzņēmējiem un apkalpojošā sfērā strādājošajiem. Tas ir kā starts jaunajam darba cēlienam, kas būs saspringts, smags, bet, jācer, ienesīgs. Atzīmēšu, ka sezonas atklāšanas svētki šogad sakrīt ar Muzeju nakti – arī Jūrmalas muzeji būs atvērti apmeklētājiem. Starp citu, pašvaldības muzejos arī citās dienās kopš pagājušā gada ieeja ir bez maksas!

Jau par tradīciju vasaras kūrorta sezonas atklāšanā kļuvis svētku gājiens, kurā piedalās pilsētas iedzīvotāji – ikviens var iet kopā ar kolēģiem, kaimiņiem un draugiem vai atbalstīt savējos skatītāju rindās! Protams, aicinām arī pilsētas viesus, jo šī būs izdevība klausīties skaistus populārās mūzikas koncertus. Visi ir laipni lūgti, Jūrmala vienmēr ir atvērta visiem!

Svarīgākais