Raimonds Gulbis: jāskaidro un vēlreiz jāskaidro

© Ojārs Lūsis

Pēc domes vadības maiņas mainījušies ir arī vairāku pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāji, tostarp privatizējamajai SIA Jūrmalas namsaimnieks, kuru tagad vada Raimonds Gulbis.

– Uzņēmuma Jūrmalas namsaimnieks vadībā esat pavisam neilgu laiku, taču, cik zināms, pieredze namu apsaimniekošanā jums ir liela. Kādi ir pirmie secinājumi, kas jāmaina darbības stratēģijā?

– Pieredze man ir liela – dažādos amatos šajā uzņēmumā strādāju kopš 2006. gada. Tātad var teikt, ka zinu gan šā uzņēmuma stiprās, gan vājās puses. Jau strādājot par ekspluatācijas daļas vadītāju, gan būdams ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieris, kā arī veicot brigadiera pienākumus klientu apkalpošanas centros, sapratu, ka visvairāk efektīvi strādāt traucē iedzīvotāju zemais informācijas līmenis. Iedzīvotāji neizprot saņemtos rēķinus, kuros atspoguļota ne tikai maksa par apsaimniekošanu, bet arī zemes nomas, zemes nodokļa, koplietošanas telpu elektrības, lifta, patērētā ūdens un ūdens starpības maksājumu summa. Līdz ar to iedzīvotājiem rodas iespaids, ka apsaimniekošanas pakalpojumi ir nesamērīgi dārgi un tieši Jūrmalas namsaimnieks ir lielais naudas plēsējs. Līdz ar to namsaimnieka pārstāvjiem ir jāuzklausa bieži vien nepamatoti pārmetumi par augstajām komunālo pakalpojumu cenām. Atzīmēšu, ka mēs bez komisijas maksas pieņemam arī maksājumus par siltumu. Ar to gribēju pateikt, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš tieši darbam ar iedzīvotājiem – jāskaidro un vēlreiz jāskaidro. Jāstāsta ne tikai par to, kā veidojas pakalpojumu cenas, bet arī par to, kā samazināt izdevumus, veicot ēku siltināšanu, uzstādot mūsdienīgas, precīzas ūdens uzskaites ierīces un izmantojot resursus taupošu sadzīves tehniku.

– Jūs tikko pieminējāt zemes nomas maksu. Cik ļoti tā sadārdzina mājokļa uzturēšanu?

– Zemes nomas maksa ir piesaistīta MK noteikumos apstiprinātajai konkrētā zemesgabala kadastrālajai vērtībai, kas Jūrmalas robežās ir ļoti dažāda. MK noteikumi paredz, ka īpašnieks par zemes nomu zem mājokļiem ir tiesīgs prasīt ne vairāk kā 6% gadā plus PVN no zemes kadastra vērtības, taču mēs kā sociāli atbildīgs pašvaldības uzņēmums cenšamies vienoties ar zemju īpašniekiem par zemāku samaksu – 3–4%. Jāatzīst, ka ne vienmēr mums tas izdodas.

Ņemot vērā iepriekš teikto, katram dzīvokļa īpašniekam var būt atšķirīgs zemes nomas maksājums mēnesī. Absolūti lielākajai daļai tie ir viens līdz pieci santīmi mēnesī par viena dzīvokļa un piegulošās teritorijas domātās daļas kvadrātmetru. Tātad, pieņemot, ka dzīvoklī ir 30 kvadrātmetru un zemes nomas maksa pieci santīmi par vienu kvadrātmetru, mēnesī zemes nomas maksājums ir pusotrs lats, bet gadā 18 latu. Tajā pašā laikā patlaban ir izveidojusies situācija, ka vienas mājas zemes nomas viens kvadrātmetrs sastāda 4,47 latus mēnesī. Tādējādi 30 kvadrātmetru dzīvoklī zemes nomas maksa ir 1600 latu gadā. Minētā cena ir aprēķināta tikai vienā mājā un uz termiņu līdz gada beigām, taču viena lata līdz trīs latu robežās nomas maksa ir ievērojamam iedzīvotāju skaitam.

– Iedzīvotāji par saņemtajiem pakalpojumiem ne vienmēr norēķinās pilnā apmērā, kā tiek sadalīts maksājums tālāk Jūrmalas ūdenim, Latvenergo, zemes īpašniekam?

– Ir izstrādāta grāmatvedības programma, kurā paredzēta proporcionāla saņemto iemaksu tālākā sadale. Gribu uzsvērt, ka mūsu uzņēmumā nav iespējamas situācijas, par ko nereti dzirdam sabiedriskajos medijos – iedzīvotāji ir samaksājuši namu apsaimniekotājiem par saņemto siltumu, ūdeni un tamlīdzīgi, taču nauda nav nonākusi līdz reālajam pakalpojumu sniedzējam.

Minēto maksājumu iekasēšana nav pateicīgākais darbs, ko var vēlēties namu apsaimniekotājs, taču vēsturiski tā ir izveidojies, un mēs vēl arvien papildu samaksu no iedzīvotājiem neņemam. Izdevīgi tas ir arī Latvenergo, Jūrmalas ūdenim un zemes īpašniekiem, kam nav jāslēdz līgumi ar katru iedzīvotāju atsevišķi. Arī iedzīvotāji ir apmierināti, ka visus maksājumus var veikt vienkopus vienā kasē, vienā vietā.

– Jūrmalā ir vairākas privātās ēku apsaimniekošanas kompānijas. Vai jūtat konkurenci?

– Ne īpaši! Cilvēki pamēģina rast citu risinājumu, un daudziem tas arī veiksmīgi izdodas, taču ir gadījumi, kad mājas iedzīvotāji jau pēc kāda gada nāk atkal pie mums un vēlas slēgt apsaimniekošanas līgumu ar Jūrmalas namsaimnieku, kas stabili strādā jau kopš 1999. gada. Diemžēl arī Jūrmalā ir aizdomas, kad kāds no privātajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem ir iekasējis no iedzīvotājiem maksu par siltumu, bet piemirsis to pārskaitīt Jūrmalas siltumam. Kā jau teicu, mūsu uzņēmumā tas nav iespējams – ar Jūrmalas siltumu atbilstoši kasēs iemaksātajam naudas apjomam norēķināmies ik nedēļu.

Mums ir liela pieredze un sakārtota sistēma – tas ir svarīgi.

Latvijā

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

Svarīgākais