Jūrmalas ūdenssaimniecības infrastruktūras izbūvi un ekspluatāciju sarežģī vairākas lietas – pilsēta ir izstiepta gar jūras krastu, kas nozīmē, ka arī tīklu kopgarums ir ļoti liels, turklāt liela daļa iedzīvotāju dzīvo privātmājās.
Aptuveni viena trešdaļa Jūrmalas sadzīves kanalizācijas notekūdeņu tiek pārsūknēti uz Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savukārt pazemes ūdeņiem piemīt ne tikai augsts dzelzs, bet arī sulfātu īpatsvars, kas prasa dārgu tehnoloģiju izmantošanu.
Ūdens sagatavošanas staciju rekonstrukcija ir noslēgusies
Pēc Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrās kārtas realizācijas būtiski ir mainījusies centralizētajos tīklos nonākošā ūdens kvalitāte. Projekta pirmajā kārtā notika Jaundubultu un Dzintaru ūdens sagatavošanas iekārtu rekonstrukcija, kuras laikā tika uzstādītas dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas. Kauguros tika izbūvēta jauna dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārta. Projekta otrā kārta paredz uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti, papildus uzstādot sulfātu samazināšanas tehnoloģiskās iekārtas. Līdz ar to ir panākts, ka ūdens kvalitāte Jūrmalas centralizētajā sistēmā atbilst gan ES, gan Latvijas MK noteikumiem. SIA Jūrmalas ūdens valdes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs uzsver: «Tagad visās vietās, kur iedzīvotājiem pieejams centralizētās sistēmas dzeramais ūdens, tas ir droši lietojams pārtikā bez papildu apstrādes.» Jāatzīmē, ka Jūrmalā, līdzīgi kā citviet valstī, pazemes ūdeņu sastāvā ir pārāk liels sulfātu, kalcija un magnija jonu saturs. Līdz ar to papildus tradicionāli ūdens sagatavošanas stacijās izmantotajām atdzelžošanas iekārtām Jūrmalā, kā arī Jelgavā un vēl dažās vietās, lai dzeramais ūdens atbilstu ES kritērijiem, bija jāuzstāda arī nano filtrācijas iekārtas, kas atbrīvo ūdeni no sulfātiem. Jāatzīmē, ka šo iekārtu iegāde un ekspluatācija ir finansiāli ietilpīga.
Vislielākais darba apjoms bija Ķemeru ūdens sagatavošanas stacijā, kas nebija iekļauta pirmajā projekta kārtā. Praktiski šajās dienās ir pabeigta arī Ķemeru ūdens sagatavošanas stacijas rekonstrukcija. Tā uzbūvēta praktiski no jauna, un oficiālā atklāšana paredzēta 22. maijā. «Izmantojot situāciju, gribu atvainoties Ķemeru iedzīvotājiem par būvniecības laikā sagādātajām neērtībām, un izsaku cerību, ka tagad viņi ar saņemtā ūdens kvalitāti būs apmierināti,» teic valdes priekšsēdētājs.
Tīklu paplašināšana uzsākta
Iepirkuma 1. daļa, kas paredz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Mellužos un Valteros, ir noslēguma stadijā, un līgumu plānots noslēgt maijā, lai būvdarbus varētu uzsākt jau šajā būvniecības sezonā.
Iepirkuma 2. daļai iepirkuma procedūra ir noslēgusies un uzvarētājs ir zināms . Līgums starp būvnieku un SIA Jūrmalas ūdens ir parakstīts 8. maijā un paredz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Kauguros un Slokā. SIA Jūrmalas ūdens vadītājs ļoti cer, ka būvnieks visus darbus izdarīs laikā un labā kvalitātē. «Būvnieks darbu sākšanu plāno aptuveni pēc divām nedēļām, jo ir jāsaņem būvatļauja un jānokārto atlikušās formalitātes. Jāatzīmē, ka daļa būvnieka darbinieku ir jūrmalnieki, tāpēc var teikt, ka darbu kvalitātei sekos līdzi ne tikai būvuzraugs, bet arī paši darbinieki, kas ir ieinteresēti kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanā arī pēc projekta noslēguma.» Projektā paredzēta 15 196 m ūdensvada, 13 404 m pašteces kanalizācijas tīklu un 1257 m kanalizācijas spiedvadu izbūve, kā arī divu kanalizācijas sūkņu staciju būvniecība.
Iepirkuma 3. daļa, kas paredz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Kaugurciemā, Vaivaros, Asaros un Mellužos, gan gaidāma vien gada beigās, jo atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos iepirkumu procedūru vairs neveic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet gan tas nodots finansējuma saņēmējam, tas ir, SIA Jūrmalas ūdens. SIA Jūrmalas ūdens valdes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs norāda: «Jau VARAM procedūras laikā tika iesniegtas sūdzības Iepirkuma uzraudzības birojā un procedūra tika izsludināta atkārtoti. Tomēr, noslēdzot civiltiesisko līgumu par projekta realizāciju, esam apņēmušies īstenot projektu līdz 2014. gada oktobra beigām, tāpēc laika ir ļoti maz. Ja nespēsim iekļauties noteiktajā termiņā, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums mums nebūs pieejams.»
Nesakrīt skaitītāju rādītāji
SIA Jūrmalas ūdens un pašvaldība nonākušas dilemmas priekšā. Pēc ūdens skaitītāju uzstādīšanas uz daudzdzīvokļu māju ievadiem, kā to paredz ES direktīvas un Latvijas Ministru kabineta noteikumi, radusies nopietna problēma, kas jāatrisina, ievērojot likumisko bāzi. Antonovs vēsta: «Pēdējos gados daudz darba, laika un naudas ir ieguldīts ūdens patēriņa uzskaites sistēmas sakārtošanā. Uz 160 daudzdzīvokļu māju ievadiem ir uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, kas uzskaita mājā kopumā patērēto ūdens daudzumu. Skaitītāji atbilst mūsdienu tehnoloģijām, to digitālie rādījumi nolasāmi attālināti, tātad cilvēka faktors nav iespējams, visi skaitītāji ir verificēti un sertificēti atbilstoši noteikumiem. Taču, summējot iedzīvotāju nodotos skaitītāju rādījumus un salīdzinot tos ar rādījumiem no skaitītāja uz mājas ievada, veidojas salīdzinoši liela starpība, dažkārt pat 17% apmērā. MK noteikumos ir atrunāta sistēma, kādā iedzīvotājiem ir jāsedz starpība starp iedzīvotāju skaitītāju summu un rādījumiem uz centrālā ievada skaitītāja. Atzīmēšu, ka MK noteikumi pieļauj starpību līdz pat 20%. Ņemot vērā iepriekš teikto, viss it kā būtu vienkārši – starpība jāsadala proporcionāli mājā deklarēto iedzīvotāju skaitam. Taču, ņemot vērā sociālā taisnīguma principu un domājot par godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, ko pauž arī pašvaldības deputāti, situācija nav tik vienkārša. Nevienam nav noslēpums, ka bieži vien dzīvoklī ir deklarēta viena persona, bet reāli tajā dzīvo vairāk cilvēku, tātad ūdens patēriņa starpība, arī tad, ja konkrētajā dzīvoklī uzstādīts individuālais skaitītājs, teorētiski būtu jādala uz reāli dzīvojošo cilvēku skaitu. Taču šādām situācijām likumiskā bāze ir nepilnīga.
Tāpat starpību rada negodprātīgie lietotāji, kuri savus skaitītājus ir ne tikai tehnoloģiski nepareizi uzstādījuši un atbilstoši likumam laikus nav nomainījuši un verificējuši, bet arī veikuši pretlikumīgas darbības to rādījumu ietekmēšanai. Jāņem vērā arī fakts, ka spiedīgos finansiālos apstākļos cilvēki uzrāda nepatiesu patēriņu, ar domu, ka nākamajā mēnesī kompensēs samaksu par patērēto ūdeni. Taču visi zinām, ka ar labiem nodomiem vien nepietiek... Vēl viena ļoti būtiska nianse – lai ūdens patēriņa rādītāji būtu precīzi, tie jānolasa visiem mājas iedzīvotājiem vienlaikus un tajā pašā dienā, kad to uz māju ievadu skaitītājiem veic Jūrmalas ūdens darbinieki. Situācija ir ļoti sarežģīta, taču kopsaucējs ir jāatrod pēc iespējas ātrāk, negaidot vēlēšanas. Saimnieciskie jautājumi ir saimnieciskie jautājumi, politika ir politika. Katram procesam ir sava vieta un laiks.»
Jāatzīmē, ka vislabāk situāciju varētu mainīt mūsdienu tehnoloģijas, kas nepieļauj krāpšanos un laika nobīžu rezultātā radīto starpību. Vairākos namos, ko apsaimnieko viens no privātajiem namu pārvaldītājiem, katrā dzīvoklī uzstādīti digitālie, no attāluma nolasāmie ūdens skaitītāji. Tas dod iespēju namu apsaimniekotājam vienā dienā savā datorā nolasīt precīzus patēriņa rādītājus katrā dzīvoklī. Novērots, ka, izmantojot šīs tehnoloģijas, starpība starp summāro iedzīvotāju skaitītāju rādījumu un Jūrmalas ūdens uzstādīto skaitīju datiem ir visai niecīga. Jāatzīmē, ka uz sabiedrisko pašvaldības ēku ievadiem patlaban notiek jaunu ūdens skaitītāju uzstādīšanas process – tie būs vēl modernāki par pašreiz uzliktajiem uz daudzdzīvokļu namu ievadiem.
Vaicāts par iespēju katrā mājoklī uzstādīt iepriekš minētās tehnoloģijas, Antonova kungs uzsver: «Mēs nedrīkstam iejaukties iedzīvotāju mājokļu komunikāciju infrastruktūras risinājumos. Mūsu atbildība beidzas pie ievada mājā – pārējais ir iedzīvotāju un māju apsaimniekotāju pārziņā. Protams, mēs varam sniegt padomus, kā pareizi un racionāli izmantot pieejamās tehnoloģijas, kā organizēt ūdenssaimniecības infrastruktūras efektīvu izmantošanu, bet nedrīkstam to uzspiest. Vienīgais likumiskais instruments mums ir Ministru kabineta noteikumi. Kā tie paredz situācijas risinājumu, es jau stāstīju. Mums nav tiesību ignorēt likumus un ES uzstādījumus.»
Dome atbalsta ūdenssaimniecības attīstības trešo kārtu
Lai arī vēl nav pabeigti Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrās kārtas darbi, Jūrmalas deputāti ir atbalstījuši SIA Jūrmalas ūdens iniciatīvu ūdenssaimniecības attīstības trešajai kārtai. SIA Jūrmalas ūdens projektu ieviešanas vienības vadītājs Aivars Kamarūts informē: «Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta trešās kārtas aktualitāte ir ūdensvadu un kanalizācijas tīklu paplašināšana, kas dotu iespēju centralizētos tīklus izmantot Jūrmalas iedzīvotājiem. Lai sasniegtu šo mērķi, līdz 2015. gada 1. jūnijam Ķemeros, Asaru prospekta un Mellužu prospekta rajonā, ir jāuzbūvē kopumā ap 27 km ūdensvada, ap 37 km kanalizācijas pašteces tīklu un vairāk nekā 800 m kanalizācijas spiedvada. Prognozējamā tāmes vērtība ir 9,5 miljoni latu, ko lielākoties sedz ES Kohēzijas fonds, kā arī Jūrmalas pilsētas dome un SIA Jūrmalas ūdens.»
Lai varētu pretendēt uz ES Kohēzijas līdzfinansējumu, ieplānotie darbi jāpabeidz saspringtā laika periodā, jo esošais plānošanas periods strauji tuvojas noslēgumam. Ūdens un kanalizācijas tīklu tehniskais projekts sadaļā par tīklu paplašināšanu Ķemeros jau ir izstrādāts un tuvākajā laikā tiks izsludināts būvdarbu iepirkuma konkurss.