Rekultivēta izgāztuve Bigasāti Gudenieku pagastā

© Ojārs Lūsis

Aizvadītā gada nogalē pabeigta normatīvo aktu prasībām neatbilstošas atkritumu izgāztuves Bigasāti rekultivācija

. Vienkopus savākti un noblietēti atkritumi, nosedzot atkritumu kalnu ar ūdens necaurlaidīgu slāni, novērsta infiltrāta veidošanās un piesārņojuma nokļūšana gruntī un gruntsūdeņos. Rekultivācija izgāztuvē veikta Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Sadzīves atkritumu izgāztuves «Bigasāti» rekultivācija Gudenieku pagastā (62508/143/VPP)» ietvaros.

Izgāztuve Bigasāti Gudenieku pagastā darbojās no 1992. līdz 2003. gadam. Gandrīz visi pagasta iedzīvotāju un uzņēmumu radītie atkritumi nonāca šajā meža ielokā. Liecības par bijušo piesārņojumu un nesakārtotību bija redzamas līdz atkritumu izgāztuves Bigasāti rekultivācijas pabeigšanai. Līdz izgāztuves nodošanai ekspluatācijā mežmalā bija atrodamas PET pudeles, maisiņi un cita draza. Pagasta pārvaldes vadītāja Daina Bērende pirms rekultivācijas darbu pabeigšanas skaidro: «Lielākos darbus būvnieki paguva pabeigt līdz salam un sniegam, taču pilnīgi labiekārtot bijušās izgāztuves teritoriju nepaspēja. Kuru katru dienu gaidām ierodamies būvniekus, kas pabeigs iesākto, un tiks savākti palikušie atkritumi, ko zem sniega segas nevarēja redzēt, kā arī uzbērta melnzeme un iesēta zālīte. Tā kā teritorija atrodas meža ielokā, pavisam drīz šeit izveidosies mežs un nevienam pat prātā neienāks, ka te paslēpti sadzīves atkritumi. Tie pakāpeniski sadalīsies, un mēs būsim dabai atdevuši vēl vienu vietu, kur augs sēnes un ogas, ligzdos putni un staigās stirnas.» Izgāztuves teritorijā ir izbūvēta gruntsūdeņu monitoringa sistēma, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām ūdenī bijušajā izgāztuvē.

Apmeklējot bijušo izgāztuvi, var manīt, ka Gudenieku iedzīvotāji respektē savu vidi, jo nav redzama neviena jauna atkritumu kaudze, kas izbērta pēc izgāztuves rekultivācijas. Tā gan nav visās vietās, jo iedzīvotājiem grūti pieņemt jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Ieraduma pēc viņi savus būvgružus un sadzīves atkritumus turpina vest uz vietu, kur gadiem to darījuši. Lai arī kā par mežu tīrību cīnās Cūkmens un pašvaldības, atkritumu mežos vēl joprojām ir daudz. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka, salīdzinot situāciju šogad ar to, kāda bija pirms gadiem trim, iedzīvotāju zināšanas un izpratne par atkritumu apsaimniekošanu ir būtiski mainījusies. Īpaši pilsētnieki labprāt šķiro atkritumus, bet tas visticamāk vairāk saistīts ar dalīto atkritumu nodošanas iespējām, kas pilsētā ir daudz pieejamāks pakalpojums. Apjautājot iedzīvotājus, ir skaidri redzama pozitīva attieksme pret gaidāmo depozītu sistēmas ieviešanu attiecībā uz PET pudelēm. Mēs varam tikai provizoriski iedomāties, par kādu daudzumu samazināsies noglabājamo atkritumu apjoms, ja tiks ieviesta jaunā sistēma.

Projekta finanšu, tehniskās un administratīvās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

UZZIŅAI

Kopējās attiecināmās izmaksas 15 427,70 LVL

No tām: Kohēzijas fonda finansējums 13 113,54 LVL

Finansējuma saņēmēja līdzfinansējums 2 314,16 LVL

Latvijā

Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē piektdien, 27. septembrī, un sestdien, 28. septembrī, būs pazemināts ūdenslīmenis, aģentūrai LETA pavēstīja AS "Latvenergo" pārstāvji. Pakāpeniska ūdenskrātuves līmeņa pazemināšana sāksies no 26. septembra.

Svarīgākais