Kuldīga – pilsēta ar dvēseli
Kuldīgas pašvaldība arvien meklē jaunas formas un risinājumus, lai neparasti skaisto pilsētu, kas ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, par savu dzīves un atpūtas vietu izvēlētos arvien vairāk cilvēku.
Par Kuldīgā paveikto un iecerēto stāsta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
– Šogad iebraucot pilsētā, esmu patīkami pārsteigta – pilsēta ir mainījusies, kļuvusi vēl skaistāka un vēl sakoptāka. Vai tās ir tikai manas emocijas?
– Droši vien ne tikai emocijas, jo pilsēta tiešām ir mainījusies. Šobrīd ir pēdējos simt gados būvniecības investīcijām bagātākais laiks. 2010. gadā Kuldīgas novada infrastruktūrā – dažādu objektu renovācijā un būvniecībā – ir apgūti vismaz 8 miljoni latu. Šogad iesāktais turpināsies, un vēl ir grūti pateikt, vai šinī gadā apgūtās investīcijas būs nedaudz lielākas vai mazākas, bet katrā gadījumā ļoti līdzīgas. To labi parāda mūsu pagājušā gada budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļas – ieņēmumi budžetā dažkārt ir bijuši par 7 miljoniem mazāki nekā izdevumi, tātad iztrūkstošā summa ir piesaistīta no ārpuses projektu realizācijai.
– Finanšu ietilpīgākais noteikti ir ūdenssaimniecības attīstības projekts...
– Jā, tā kopējais finansējums ir gandrīz 8 miljoni, ko apgūsim divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka gada laikā vidēji šis projekts dod 4 miljonu investīcijas infrastruktūrā.
– Kā veicas ar sinagogas pārbūvi, kas arī ir viens no nozīmīgākajiem projektiem?
– Mēs tiešām ļoti lepojamies ar projektu, kura ietvaros bijusī sinagoga tiek pārbūvēta par novada bibliotēku. Galveno sinagogas ēku pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā plānojam nodot jau jūlijā, bet otru ēku, kurā atradīsies izstāžu zāle, pabeigsim septembrī. Mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi. Šogad jūlija sākumā notiks Latvijas izcelsmes pasaules ebreju saiets, un tā laikā saieta pārstāvji vienu dienu ieradīsies arī Kuldīgā. Atzīmēšu, ka ebreju biedrība mums sniedz arī materiālu atbalstu – ar viņu palīdzību tiks iekārtota bijusī altāra vieta, kur padomju laikos tika izveidotas durvis. Projekts ir ļoti interesants – altāra daļa tiks stilizēti atjaunota un būs skatāma pilnā augstumā. Tas nozīmē, ka otrā un trešā stāva līmenī būs tāds kā balkons, lai varētu apskatīt altāra mozaīku.
Projektu izstrādāja Ozolas un Bulas arhitektu birojs, bet būvdarbus veic SIA Linde N. Kopējās projekta izmaksas ir 1,6 miljoni latu, ko investējam no URBAN programmas līdzekļiem.
– Vai ir saglabājušās arī kādas vēsturiskas vērtības?
– Jā, sinagogas rekonstrukcijas procesā ir atklājušās vairākas ļoti vērtīgas vēstures liecības. Lūgšanu namā, kur atradīsies izstāžu zāle, ir atklāti divu periodu sienu gleznojumi, vecākais no 1860. gada, kad tika būvēta ēka, bet jaunākais no 20. gadsimta sākuma, kurš tiks restaurēts.
Arhitekti un restauratori atzina, ka arī jumta spāru konstrukcija ir unikāla, tāpēc tā tiks saglabāta kā arhitektoniska vērtība.
Atzīmēšu, ka būvnieki atrada arī fragmentus no senām lūgšanu grāmatām dažādiem svētkiem, kas bija vienā no kompleksa ēkām. Kopumā sinagogas rekonstrukcija mums ir devusi materiālu daudziem jauniem atklājumiem un interesantiem stāstiem.
– Uzklausot šo stāstījumu, atceros, ka jūs vēstījāt par ekspluatācijā nodoto veco tiltu pār Ventu. Pērn tika pilnībā atjaunots vecais rātsnams, bet šogad darbs norit pie sinagogas. Vai vēstures izzināšana un saglabāšana ir jūsu sirdslieta?
– Tas ir ne tikai mans, bet arī manas domes komandas sirds darbs. Mēs visi patiesi mīlam savu pilsētu un novadu, un tie nav tikai skaļi vārdi, bet ar darbiem apliecināti notikumi.
– Vai pilsētas iedzīvotāji neprotestē, ka daudz naudas tiek tērēts bruģa ieklāšanai, nevis vienkāršam asfaltam, ka tiek rekonstruēti vecie nami, bez kā tīri teorētiski varētu arī iztikt? Varbūt politiski vieglāk būtu šādi ietaupītos līdzekļus izmaksāt pabalstos un visi būtu apmierināti?
– Mums tiešām ir daudz diskusiju par bruģa ieklāšanu pilsētas ielās. Arī šogad no URBAN programmas līdzekļiem divpadsmit ielām tiks uzklāts bruģis, galvenokārt tajās, kur šobrīd norit ūdenssaimniecības attīstības projekta darbi. Šogad pilsētā būs vēl grūtāk pārvietoties, jo tās ielas, kas pērn vēl netika raktas, šogad tiks rekonstruētas. Taču, kā jau teicu, šogad sāksies ielu virskārtas sakārtošana un arī visām projektā iekļautajām ielām tiks uzklāts bruģis. Pilsētas vēsturiskajā centrā tas būs no skaldīta akmens, kā to pieprasa mūsu vecpilsētas noteikumi, bet citviet no betona.
– Vai visi iepriekšminētie procesi, tostarp ielu seguma izvēle, ir UNESCO nosacījums vai pašvaldības vēlme padarīt pilsētu vēl skaistāku un pieejamāku tūristiem?
– Protams, sava loma ir UNESCO nosacījumiem, taču galvenais ir nevis tūristu ērtības, bet gan pilsētvides sakārtošana tā, lai tieši mūsu iedzīvotājiem būtu patīkami šeit dzīvot. Domājam, ka Kuldīga kļūs par pilsētu, kur dzīvot vēlēsies arī citi, ne tikai tagadējie kuldīdznieki. Nav taču izslēgts, ka kāds, atbraucot ekskursijā, turpmāk izvēlēsies vairāk uzturēties šajā pilsētā.
– Kādi ir galvenie mērķi un uzdevumi, kas jāpagūst līdz 2013. gadam, kad beigsies šis plānošanas periods?
– Mērķu un uzdevumu mums ir tik daudz, ka par visu izstāstīt es nemaz šodien nevarēšu – tā ir vesela grāmata. Man gribas pateikt ko citu – visam, ko mēs darām infrastruktūras un objektu uzlabošanas jomā, ir jābūt piepildītam ar saturu. Uz infrastruktūras bāzes ir jāveido kas jauns, kas mūs padara īpašus.
– Piemēram...
– Par vienu no prioritātēm esam izvēlējušies radošo industriju attīstību un piesaisti Kuldīgai. Tas mums izdodas diezgan labi – piemēram, maijā būs jauno fotogrāfu plenērs, kurā viena no mācībspēkiem būs žurnāla National Geographic radošā direktore Sāra Lī. Viņi veidos fotostāstus par Kuldīgu.
Savukārt augusta sākumā ieradīsies ap simt interesentu no visas pasaules, lai nedēļas garumā starptautiski atzītu un godalgotu fotogrāfu vadītās meistardarbnīcās attīstītu savus fotoprojektus. Arī šie cilvēki nedēļu dzīvos un strādās Kuldīgā ļoti spēcīgu pedagogu vadībā. Pēc plenēriem noteikti rīkosim izstādes, iegūsim jaunu skatījumu uz savu pilsētu.
Jūnija sākumā notiks arī Mākslas akadēmijas studentu plenērs, kuru vadīs Kārļa Skalbes mazdēls profesors Andrejs Legzdiņš no Zviedrijas.
Šā plenēra tēma būs dizains, un savus darbus viņi balstīs uz to, kas jau tagad ir redzams pilsētā.
Pils parkā, kas atrodas blakus atjaunotajam muzejam un radošajām darbnīcām, patlaban notiek rekonstrukcijas darbi, lai jau šovasar mēs tur varētu atklāt brīvdabas kinoteātri. Esam panākuši vienošanos ar Arsenāla jauno vadītāju Giorgiju Haindrovu par Arsenāla festivāla filmu demonstrēšanu Kuldīgas brīvdabas kinoteātrī.
Domājam arī par mūsu jauno mākslinieku pilnveidošanos – tiks iegādāta jauna sietspiedes tehnoloģija, ko mācīs māksliniece, kuldīdzniece Anna Orniņa.
Piedaloties INTERREG projektā, Kuldīgas mūzikas skolai iegādāsimies jaunus mūzikas instrumentus. Tas būs pamats arī pilsētas orķestra izveidei.
Mēs meklējam visas iespējas, lai Kuldīga būtu kultūras un mākslas pilsēta visplašākajā izteiksmē.
– Jau pirms dažiem gadiem Kuldīgā tika izveidots restaurācijas centrs, kurā praktisku palīdzību un padomu var saņemt Kuldīgas veco namu īpašnieki. Kā veidojas tā darbība?
– Uzskatu, ka ļoti sekmīgi – vēl arvien šāds centrs Latvijā ir tikai Kuldīgā. Ideju aizņēmāmies no Norvēģijas pilsētas Lillehammeres, taču esam to pilnveidojuši tiktāl, ka Norvēģijas pilsēta Drebakā, veidojot savu restaurācijas centru, pieredzi ņēma no mums. Pēc Drebakas mēra Tūre Vestbī ielūguma aprīlī piedalījos jaunā Drebakas restaurācijas centra atklāšanā. Laba sadarbība ir izveidojusies ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī starp abu pilsētu restauratoriem – turpināsim šo sadarbību, jo mūs vieno kopīgas intereses.
Mūsu restaurācijas centrā ir labi aprīkota darbnīca un piesaistīts profesionāls restaurators, kurš praktiski parāda un konsultē tos, kuri vēlas atjaunot logus un durvis. Konsultācijas un instrumentu izmantošana kuldīdzniekiem ir bez maksas. Tāpat dodam arī krāsu, kas atbilst izstrādātajai pilsētas ēku krāsu pasei. Mēs aicinām visus iedzīvotājus, kuri vēlas uzlabot savas ēkas vizuālo tēlu, doties uz Kuldīgas restaurācijas centru. Logus un durvis iespējams atjaunot darbnīcā uz vietas.
Centrs regulāri piedalās dažādās atbalsta programmās un piesaista finansējumu pilsētas koka arhitektūras, tai skaitā verandu, logu un durvju, atjaunošanā. Kalna ielā šādi ir pilnībā atjaunotas jau divas ēkas. Ieguvēji ir gan īpašnieki, gan pilsēta kopumā.
– Pilsētai ir jauna devīze: Kuldīga – pilsēta ar dvēseli...
– Konkurss un balsojums par pilsētas devīzi ir noslēdzies, bet vēl var pagūt mūsu mājas lapā internetā www.kuldiga.lv nobalsot par pilsētas jauno logo. Pēc Lieldienām apkoposim rezultātus un nodosim izmantošanai gan logo, gan devīzi. Kuldīgā dvēsele ir visur, gan mazajās ieliņās, gan Alekšupītē, gan Ventas rumbā, gan cilvēkos.
Atbrauciet uz mūs pilsētu, uz tajā radītajiem svētkiem un pārliecinieties paši!
– Kas īpašs kuldīdzniekus un viesus gaida šovasar?
– Vērienīgs un atraktīvs būs pasākums Lido zivis Kuldīgā, kas tradicionāli notiek laikā, kad pār Ventas rumbu lec vimbas. Uz šo pasākumu ciemos gaidām Drebakas kori no Norvēģijas, kā arī mūsu ilggadējās sadraudzības partnerus – Gēsthahtes pilsētas delegāciju no Vācijas.
21. maijā visus aicinu uz velodienu. Jau 2008. gadā aizsākām šo tradīciju, un šķiet, ka šogad pasākums būs vēl apmeklētāks. Ar velosipēdiem varēs braukt pa maršrutiem ar dažādu grūtības pakāpi. Velodienu organizējam kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un ar to popularizējam zaļo domāšanu, kas ir arī mūsu prioritāte.
Kā vienmēr no 14. līdz 17. jūlijam būs pilsētas festivāls ar moto Dzīres Kuldīgā – romantikas un mīlestības pilsētā, īpaši visus aicināsim uz koncertuzvedumu Nakts vēstules, kurā piedalīsies Latvijas populārākie solisti un aktieri. Uzskatu, ka līdzvērtīga festivāla nav nevienā Latvijas pilsētā.
Pagājušajā gadā pirmo reizi rīkojām hercoga Jēkaba tirgu un sapratām, ka tas ir viens no emocionālākajiem un aizraujošākajiem pasākumiem. Rātslaukumā tirgojās mūsu novada pagastu cilvēki – bija mājdzīvnieki, pašdarināti vīni, tirgū ceptas pankūkas, medījumi, sklandrauši un medus. Varēja nopirkt visu, kas tiek audzēts un radīts mūsu novadā. Todien apbalvojām arī konkursa sakoptākās lauku sētas uzvarētājus. Tieši par šo pasākumu dome saņēma vislabākās iedzīvotāju atsauksmes. To nevar izdarīt, ja darbs pašvaldībā ir tikai darbs – mums tas ir dzīvesveids.