Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā, norāda Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Zvingule.
Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.
Zvingule norādīja, ka Kuldīgas novada pašvaldība ir neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu.
„Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,” situāciju raksturoja Eglītis.
Slimnīcas vadītājs pauda, ka arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un nav nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidroja Eglītis.
„Tā vietā, lai adekvāti risinātu situāciju, jau trešo gadu mums tiek piedāvāts vēl vairāk samazināts finansējums,” sacīja Eglītis.
Kuldīgas novada pašvaldība atbalsta Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt VNC piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 552 latu.
„Šādi grozījumi līgumā nevienlīdzību starp slimnīcām Kurzemē vēl padziļinās,” uzskata Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Viņasprāt, Veselības ministrijas nevienlīdzīgā finanšu politika pret lokālo Kuldīgas slimnīcu un tuvumā esošajām daudz labāk finansētajām reģionālajām slimnīcām Ventspilī un Liepājā kropļo konkurenci, ierobežo Kuldīgas slimnīcas iespējas nodrošināt medicīnisko pakalpojumu kvalitāti. Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonas iedzīvotāju skaits ir vairāk par 80 tūkstošiem, kas ir vairāk nekā 27% no kopējiem Kurzemes iedzīvotājiem. Savukārt finansējums plānots tikai 10% apmērā no kopējā finansējuma NMP pacientu stacionārajai ārstēšanai 2011. gadā trīs Kurzemes slimnīcām.
„Ir pēdējais brīdis medicīnā atgriezties pie modeļa – nauda godīgi seko pacientam,” aicina Bērziņa. Viņai nav saprotams, kāpēc Veselības ministrija akceptē, ka Kuldīgas slimnīcā vienu NMP pacientu var ārstēt vidēji par 92 latiem, kamēr Liepājas reģionālajai slimnīcai par identisku NMP pacienta ārstēšanu paredzamais finansējums šogad būs apmēram 220 lati.
„Kā šādu nevienlīdzīgu attieksmi veselības ministrs Bārzdiņa kungs paskaidrotu Kuldīgas, Skrundas, Alsungas Saldus, Brocēnu un Aizputes novada iedzīvotājiem?” pauda Bērziņa.
Kuldīgas slimnīcas NMP pacientam atvēlēto finansējumu Eglītis raksturoja kā kritiski zemu – tas nenodrošina pacientus ar pienācīgu veselības aprūpes kvalitāti un tuvā nākotnē apdraud tās pieejamību vispār.