Pastāvēs, kas mainīsies, savulaik ir teicis Rainis, un saka arī Amazone līdzīpašniece Baiba Mikāla. Amazones komanda, kuras galvenais uzdevums ir lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība, serviss un rezerves daļu piegāde, ir apveltīta ar drosmi un radošu garu, tāpēc pat visgrūtākajos laikos meklē jaunas sadarbības formas ar potenciālajiem un esošajiem klientiem. Vairāk par jaunumiem stāsta Baiba Mikāla.
– Amazone ir izveidojusi pārstāvniecības Rāmavas izstāžu kompleksā un Valmierā. Kāpēc šāds risinājums, ja mūsdienās visus jautājumus var atrisināt attālināti?
– Mēs Latvijā pārstāvam ražotājus ar ļoti augstiem standartiem, tāpēc arī mums ir jābūt atbilstošiem ražotāju izvirzītajiem standartiem. Gribam, lai cilvēki var satikt mūsu darbiniekus realitātē, jo nav nekā labāka kā cilvēku saruna. Konkurence tirgū ir spēcīga, tāpēc mūsu rīcībā ir jābūt pietiekami labiem argumentiem, lai lauksaimnieki izvēlētos mūsu firmas piedāvātos produktus un pakalpojumus. Vislabākais arguments ir kvalitāte visos aspektos, un, lai to nodrošinātu, nepieciešams pilnveidot intelektuālo un materiālo bāzi uzņēmumā. Pašreiz strādājam pie trešās pārstāvniecības atvēršanas projekta, kuru plānojam atvērt 2013. gada pavasarī.
– Kāda ir pašreizējā situācija valstī jaunas lauksaimniecības tehnikas pārdošanā?
– Par šo gadu vēl nav pilnvērtīgu datu, taču pagājušā gada rezultāti liecina, ka tas bijis līdzvērtīgs 2008. gadam, kad pieprasījums pēc jaunām lauksaimniecības tehnoloģijām pieauga visā Eiropā. Zināmā mērā to ietekmēja labās graudu un rapša cenas, kas deva iespēju attīstīties lauksaimniekiem.
Visu cieņu bijušajam ministram Dūklavam, jo viņš prata pozitīvā virzienā pavērst vairākus lauksaimniekiem nozīmīgus procesus. Ministre Laimdota Straujuma ir profesionāle ar lielu pieredzi lauksaimniecības nozares vadībā un ar godu ir pārņēmusi Dūklava kunga iedibināto augsto standartu.
– Šogad jau piekto reizi Amazone aicināja uz Lauku dienu. Kā tā noritēja?
– Uz Lauku dienu ieradās vairāk nekā 500 klientu. Šogad Lauku dienā ne tikai demonstrējām tehniku, bet pieaicinājām arī augu aizsardzības speciālistus un jaunāko tehnoloģiju – N sensoru – piegādātāju pārstāvjus. Mūsu ģimenei piederošajā zemnieku saimniecībā Upeskalni ir izveidoti izmēģinājumu lauki, kur apvienotas vairākas no minētajām lietām – augstražīga tehnika un augu aizsardzības līdzekļi. Tādējādi klātesošajiem bija iespēja realitātē redzēt rezultātus, kādi sasniedzami ar kompleksu pieeju.
Uz Lauku dienu ieradās arī lauksaimniecības nozarē pieprasītākie finanšu tirgu dalībnieki, lauksaimniecības ministre un Zemnieku saeimas padome, kas noturēja savu izbraukuma sēdi. Zemniekiem tā bija laba iespēja tikties ar banku pārstāvjiem un neformālā gaisotnē izrunāt visus jautājumus.
– Arī Amazones rīkotie semināri visos Latvijas reģionos ir labi apmeklēti.
– Jā, vidēji uz šiem semināriem ierodas vairāk nekā 100 lauksaimnieki, vienīgi Latgalē aktivitāte bija zemāka. Lai arī Latvija teritorijas ziņā ir maza, klimatiskie apstākļi un augsnes sastāvs reģionos ir atšķirīgs. Tāpēc, gatavojot seminārus, ņemam vērā katra reģiona īpatnības. Pieaicinām gan finansistus, gan Zemkopības ministrijas vadošos speciālistus, gan augu aizsardzības speciālistus, gan graudu un rapša tirgus profesionāļus, lai semināra dalībnieki saņemtu pilnvērtīgu informāciju un varētu plānot savas attīstības iespējas nākamajā gadā.
– Šogad Upeskalnos atvēlēts lauks dārzeņu audzēšanai, bet apkopj to mazpulcēni. Kā tapis šāds projekts?
– Faktiski tas ir novada domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas idejas turpinājums. Ik gadu novada dome atvēl līdzekļus jauniešu nodarbinātības atalgojumam. Tiek apzināti uzņēmēji, kuri ir gatavi pieņemt darbā jauniešus, bet algu viņiem maksā pašvaldība. Tā kā mums ir pietiekami lielas zemes platības, izlēmām veidot sakņu dārzu, kuru apsaimniekos Padures mazpulcēni. No savas puses nodrošinām viņus ar sēklām, tehniku, instrumentiem, augu aizsardzības līdzekļiem un padomiem, bet reālo darbu viņi veic paši. Par to, kur rudenī nonāks raža, vēl nav pieņemts galējais lēmums, bet viens no variantiem ir to ziedot Kuldīgas zupas virtuvei, kas atbalsta mazturīgos iedzīvotājus. Mēs gribam parādīt jauniešiem, ka viņi ir vajadzīgi savai zemei, novadam un pagastam. Es ļoti ceru, ka viņi to novērtēs un gribēs strādāt un veidot savas ģimenes šeit, Latvijā.
– Cik viegli vai grūti ir sabalansēt skarbo biznesa pasauli un augstas morāles principus?
– Izšķirties nekad nav viegli, bet esmu novērojusi, ka, pieņemot lēmumus, kuros jāizšķiras starp morāli un skaitļiem, ilgtermiņā lielāks ieguvums ir, izšķiroties par labu morālajām vērtībām.
Manuprāt, morāles vērtības ir cieši saistītas ar ekonomiku. Mūsu valsts ekonomika būs tik stipra un stabila, cik stipras un stabilas būs mūsu valsts morālās vērtības. Šai ziņā mēs esam ceļā, mums katram un visiem kopā vēl ir, kurp iet.