Limbažu svētku virpulis sāk griezties

Ja kāds baidās tikt ierauts virpulī un nodoties līksmībai, tad Limbažiem mēneša pēdējās nedēļas nogalē tam jābrauc ar lielu līkumu, jo tad tā pa īstam sāks griezties jau tradicionālais pilsētas svētku virpulis, kurš vienkopus savērps visus bijušos, esošos un potenciālos limbažniekus.

Savērps kopā ar ziedu vārtiem, senām teikām un jaunām fotogrāfijām, savērps ar mūziku, deju un dziesmu, ar teātri un mākslu, ar sportu, atjautību un dzīves gudrību. Kur sākas un kur beidzas šie svētki, zina vien tie, kuriem bijusi tā laime pabūt šai vēstures elpas apvītajā, no urbanizācijas procesa spējušajā izvairīties un savu īpašo auru saglabājušajā Hanzas pilsētā svētku laikā.

Kā jau ierasts, pilsētas svētkus pamatā organizē Limbažu kultūras nama kolektīvs. Direktore Sandra Mieze (attēlā) atzīst: "Viegli nav, un tagad viss mūsu nelielais kolektīvs, ieskaitot saimniecības darbu pratējus un apkopēju, ir iesaistīts svētku organizēšanā. Protams, finansiāli un morāli atbalsta novada dome, Limbažu pilsētas pārvalde, uzņēmēji un vienkārši aktīvi cilvēki. Pirmo reizi vēsturē palīgā pieteikušies brīvprātīgie palīgi – jaunieši un studenti, kuri vēlas palīdzēt savai pilsētai sarīkot patiešām krāšņus svētkus. Tas dod to labo sajūtu, ka svētkus vajag ne tikai mums, pasākuma organizatoriem, bet visiem pilsētas iedzīvotājiem. Tradicionāli kultūras nama pašdarbības kolektīviem uzstāšanās pilsētas svētkos ir bijis gluži vai pienākums. Šogad kultūras nams tikai aicina kolektīvus piedalīties ar saviem priekšnesumiem – vai viņi to darīs, ir viņu pašu izvēle. Jāsaprot, ka uzstāšanās ir darbs un līdz ar to tāda īsta svētku baudīšana nesanāk. Uzskatu, ka pašdarbnieki, kuru skaits mums pārsniedz 700, ir pelnījuši arī paši izbaudīt svētku burvību, jo visi viņi ir nodokļu maksātāji un pelnījuši atpūsties."

Jau par tradīciju kļuvuši ziedu vārti vietās, kur savulaik atradušies senās pilsētas vārti – uz Cēsu, Jūras, Burtnieku un Dzirnavu ielas. Šos vārtus no ziediem un citiem dabas materiāliem gatavo floristi – pilsētas uzņēmumi. Šogad tradicionālā salūta vietā būs sešmetrīga uguns skulptūra uz plosta Lielezerā. Uguns skulptūras galvenais mākslinieks ir Agris Dzilna, bet palīdzēt to izgatavot pieteikušies vietējie uzņēmēji. Jāatzīmē, ka limbažnieki vēlas iesaistīties starptautiskajā apritē, un, līdzīgi kā Baltijas ceļā cilvēki sadevās rokās, tagad Baltijas jūras krastā tiks dedzinātas uguns skulptūras. Vienlaikus ar svētkiem un uguns skulptūru Limbažos līdzīgs pasākums noritēs arī Pērnavā. Ja kādam ir jautājums, kā Limbaži sasaucas ar piekrasti, tad atgādināsim, ka vēl nemaz ne tik senā pagātnē Limbažos ienāca tirdzniecības kuģi un toreizējā Lemisele bija viena no Hanzas pilsētām. Arī šodien līdz jūrai ir tikai 10 kilometru. Tāpat uzņēmēji gatavi palīdzēt finansēt vecāku idejas, kuri nolēmuši atbalstīt kārtējo trako kultūras darbinieku ideju un piedalīties konkursā Mazie limbažnieki rullē. Konkursam jāsagatavo pēc iespējas ekskluzīvāks mazo bērnu braucamrīks – tie var būt vienkārši pušķoti ratiņi vai pat kuģis, māja vai bite uz ritenīšiem. Atļauts ir viss, tikai mazulim šajā braucamrīkā ir jābūt drošībā.

Kultūras nama direktore, pārskatot Limbažu vēstures dokumentus, atradusi ziņu, ka 1939. gadā Limbažu dziesmu svētku laikā noticis arī Limbažu bazars. Ar ko gan pilsētas svētki sliktāki par dziesmu svētkiem? Ne ar ko! Tāpēc šogad tradicionālo tirgu pilsētas svētku laikā ieplānots padarīt vēl krāšņāku – tiek aicināti amatnieki, dārzeņu un puķu pārdevēji, lauku produktu ražotāji, medus, siera, kaņepju sviesta, zāļu tēju un daudzu citu preču pārdevēji. Īpaši gaidīti tiek zivju tirgotāji, jo pat Mārtiņš Sirmais pieteicies lielo zivju zupu vārīt un pilsētniekiem maltīti piedāvāt. Būs viens riktīgs bazars.

Pagājušajā gadā lielu atsaucību izpelnījās baptistu draudzes piedāvātais koncerts, kuru sagatavoja baptistu bērni savā ikgadējā nometnē. Tāpēc arī šogad ieplānots lielisks koncerts. "Tagad es varu droši teikt – koncerts būs skaists. Būs balle kopā ar Otro pusi, Credo un citiem, bet, ja tā godīgi, tad ballēsimies 24 stundas no vietas," saka Sandra Mieze. Visus Limbažu svētku pasākumus uzskatīt ir praktiski neiespējami, bet visi, kam nedēļas nogalē ir brīvs brīdis, tiek aicināti līksmot Limbažos.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais