Limbažos perina plānus pie ēkām izkārt plāksnītes ar senajiem nosaukumiem

© Foto: Rūta Kalmuka/F64

Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.

Vēl nesen plašsaziņas līdzekļos skanēja trauksmes zvani par brūkošo tiltu pār Salacu Salacgrīvā un vēja parku projektiem, kuri varot apdraudēt Vidzemes lībiešu svētvietas. Trauksme plašsaziņas līdzekļos pieklusa, taču neatradās atbilde uz jautājumu, vai šīs problēmas tiek risinātas un vai tiks atrisinātas.

Izrādās, limbažnieki šo laiku nav sēdējuši, rokas klēpī salikuši.

Viņi dažādu sarunu ceļā ar dažādām instancēm panākuši kompromisa risinājumus. Bet tas vēl nav viss. “Nēģu diena” - tas ir tikai viens no piedāvājumiem, kas tiek “likts galdā” Limbažu novadā. Šīs diena, 12. oktobris, tiks “apēsta” Salacgrīvā, kur nēģu baudītāji varēs piedalīties gan Salacgrīvas kreisā krasta un

Bocmaņu apkārtnes aktivitātēs, gan Nēģu tacī un Lašu tacī. Daudz kas notiks arī pašā novada centrā - Limbažos. Reizēm šķiet - jo tālāk no Rīgas, jo krāsaināka pasaule, un par to, kāda tā ir Limbažos, “Neatkarīgās” saruna ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu.

Dzirdēju, ka 10. oktobrī Limbažos notiks uzņēmēju tikšanās ar novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu. Ir kādas jaunas aktualitātes?

Pirms pāris mēnešiem pārstāja darboties uzņēmēju konsultatīvā padome. Laiks bija pagājis, tā bija savu laiku nodzīvojusi, vajadzēja meklēt jaunas darbības formas. Patlaban mēģinām uzlabot komunikāciju, atrast sadarbības modeli, sniegt uzņēmējiem visjaunāko informāciju, kopīgi analizēt domes lēmumprojektus. Netaisos sev piešķirt ordeni par aktivitāti, bet gaidu jēgpilnu sadarbību ar uzņēmējiem, jo tas modelis, kādu mēs realizējām iepriekš, īsti “negāja”. Laiki ir mainījušies.

Vai tiek būvēts vēja parks, kas bija iecerēts Limbažu novadā un pret ko iebilda vietējie iedzīvotāji un novada vēstures pārzinātāji?

Šobrīd vēl tiek veikta izpēte, nekā aktuāla tur tagad nav. Kompromiss ir panākts par vēja parka atrašanos tuvu lībiešu svētvietai: vēja parks tiek “pabīdīts” tālāk no tā.

Jā, savulaik uz “Neatkarīgās” jautājumu “Vai varat apgalvot, ka netiks skartas Vidzemes lībiešu svētvietas un apskādēta daba?” SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns atbildēja: “Svētvietas noteikti netiks skartas. Turbīnas tur netiks uzstādītas. Nebūs turbīnu tiešas ietekmes nedz uz lībiešu svētvietām, nedz uz tuvumā esošajām ūdenstilpēm, nedz uz dabas biotopiem. Raugoties no ainavas izmaiņu viedokļa - jā, šīs turbīnas būs redzamas, taču, lai tās netraumētu ainavu, šo jautājuma risina speciālisti.” Cerēsim, ka tā arī būs, kā solīja Urtāns.

Cerēsim. Bet kopumā šobrīd veicam dažādas reformas. Tā, piemēram, pārkārtojām bibliotēku tīklu. Ir jauni izaicinājumi, jūtams naudas trūkums. Tā vajadzīga arī municipālajai policijai. “Augšas” saka: mēs sēžam vienā laivā. Nu, ja mēs sēžam vienā laivā, tad jāvaicā: kādēļ valsts sektorā strādājošo alga tik krasi atšķiras no pašvaldībās strādājošo algas?

Kas notiek ar Salacgrīvas pagaidu tiltu? Dzirdēju tautu runājam, ka tas esot nedrošs.

Tas tilts grab. Bet tas ir vienīgais “nedrošums”. Vienīgais, kas nepieciešams - ievērot satiksmes noteikumus, proti, distanci. To pieprasījuši būvnieki. Bet jāņem vērā, ka tas tiešām ir pagaidu tilts, kura metāla laidumi saskaroties rada troksni. Protams, dažus cilvēkus tas kaitina, bet par to nevajag uztraukties - tilts ir drošs.

Tā ka dīvāna ekspertos nevajag ieklausīties. Pagaidu tilta nestspēja ir līdz 52 tonnām, un tas tiks izmantots līdz nākamā gada rudenim, kad plānots pabeigt jaunā tilta būvdarbus.

Jā, tilta būvnieki aktīvi mierināja braucējus. Tagad zinām, ka pagaidu tiltam ir pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam. Tilta brauktuve ir 4,5 metrus plata. Lai pārbaudītu pagaidu tilta nestspēju, 28. augustā to slogoja, izmantojot četras 30 līdz 31 tonnu smagas kravas automašīnas. Pārbaudē tika konstatēts, ka tilts ir derīgs ekspluatācijai.

Protams, ne visi ir mācījušies būvniecību. Kad būs pabeigts jaunais tilts, tad visi kritiķi kautrīgi klusēs. Tā ka - nevajag mēģināt iestāstīt citiem to, ko tu pats nezini. Uzņēmēji strādā, ceļ jauno tiltu, nekādu domstarpību nav.

Limbažu novadam ir gara un skaista piekrastes josla. Kas notiek ar šīs joslas publisko infrastruktūru? Vai tur tiek veidots kas jauns?

Pareizāk būtu teikt, ka tiek uzturēts tas, kas jau ir izveidots. Par domes budžetu es pat negribu runāt, svarīgi ir tas, ka mēs pienācīgi uzturam esošo infrastruktūru. Ir zināms ES fondu atbalsts. Radām iespējas tūristiem nokļūt pie jūras. Piekrastes plānojumā prioritāri attīstāmās vietas ir Skulte, Tūja, Salacgrīvas centrs, kā arī Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste. Tur ir noteikti konkrēti infrastruktūras uzlabošanas priekšlikumi (izveidot pieeju jūrai, tostarp operatīvajam transportam, peldvietu un atpūtas vietu labiekārtošana, veloceļa izveide, informācijas zīmju izvietošana, ceļu uzlabošana un tamlīdzīgi). Plānojam to realizēt līdz 2030. gadam.

Mūsu ideja ir tāda: nevis veidot industriālu apbūvi un organizēt cilvēku burzmu, bet gan radīt individuāli pieejamu vidi.

Kā veicas ar apkures sezonu? Samaksa par siltumu aug?

Samaksa kopumā ir zemāka nekā pērn. Tarifs visam novadam nav vienots, jo cena atkarīga no iepirkuma. Dzīvojam tirgus apstākļos.

Jūs savulaik bijāt Salacgrīvas mērs, tagad esat Limbažu novada domes priekšsēdētājs. Kādu jūtat atšķirību?

Atšķirība ir tāda, ka Salacgrīvā es pazinu katru suni, tagad man vairs nav laika iepazīties ar suņiem un viņus visus sabužināt. Nav laika iedziļināties katrā sīkajā nebūšanā, es tagad skatos un pētu - kas ir nepareizs visā sistēmā?

Limbažus kādreiz dēvēja par Lemiseli. Tā bija sena Hanzas savienības pilsēta, bijušais Rīgas arhibīskapijas Līvu gala administratīvais centrs un Rīgas arhibīskapa rezidences pilsēta. 10.-12. gadsimtā mūsdienu Limbažu vietā atradusies līvu pils Lemisele, kas nozīmējis “plaša sala mežainā purvā”. Izskaņa “ - aži" (Pabaži, Allaži, Ainaži, Ropaži) ir raksturīga pārlatviskoto līvu apvidiem Vidzemē. Kopš viduslaikiem Limbažu pils un pilsētas nosaukums vāciski bijis Lemsal. Kā iedzīvināt seno nosaukumu?

Limbažnieks mūziķis Ingus Ulmanis rosināja Limbažu vecpilsētu nosaukt par Lemiseli. Tad man ienāca prātā, ka mājām varētu pielikt plāksnītes ar senajiem nosaukumiem - lai tur atgrieztu dzīvību. Ir doma veicināt veikalu un kafejnīcu atvēršanu. Patlaban jau kaut kas ir. Bet mums vēl ir uz ko tiekties. Attīstāmies!

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.