Pozitīvi vērtē pirmā gada rezultātus

© Ojārs Lūsis

Limbažu novadu veido Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidrižu, Viļķenes pagasti un Limbažu pilsēta. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 19 523, no tiem 8475 dzīvo Limbažu pilsētā.

Neatkarīgā sarunājas ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru.

– Gads ir pietiekami ilgs laika posms, lai varētu vērtēt jaunizveidotā novada plusus un mīnusus. Kuru ir vairāk?

– Plusu. Gads patiesībā ir bijis ļoti sarežģīts, jo, apvienojot astoņas pašvaldības vienā, bija jāveic daudz pārkārtojumu. Nu jau veiksmīgi esam tikuši galā ar šo uzdevumu, un kopumā varu teikt, ka darbs ir izdarīts labi, ko apliecina arī pagastu iedzīvotāju atsauksmes. Pavasarī katrā apdzīvotā vietā rīkojām kopsapulces, un atsaucība patiešām bija liela. Cilvēkus interesēja novada domes plāni, bet mēs gribējām zināt, kā cilvēki jūtas. Secinājumi ir izdarīti, un redzam, ka absolūti lielākā daļa iedzīvotāju lielas pārmaiņas nejūt, taču atzīmēja pašvaldības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanos. Diemžēl šā gada budžets mums liedz piešķirt papildu līdzekļus sociālajiem pabalstiem – varam realizēt tikai valsts noteikto pabalstu izmaksu.

– Kāds šobrīd ir bezdarba līmenis novadā, un kā pildās pašvaldības budžets?

– Tas ir smags jautājums – jūnijā Limbažu novadā bezdarbs bija 13 procentu līmenī. Aktīvi izmantojam valsts piedāvāto simtlatnieku programmu, taču tai ir izkristalizējušās vājās vietas – ne visi, kuri piedalās šajā programmā, tiešām strādā, daļa tikai atnāk uz darbu un mēģina novilkt laiku. Protams, ir arī ļoti godprātīgi cilvēki, ka šos 100 latus nopelna ar uzviju. Piekrītu viedoklim, ka lielu daļu no šīs programmas līdzekļiem vajadzētu novirzīt darba vietu dotēšanai, kas vienlaikus risinātu bezdarba jautājumu un dotu iespēju attīstīties uzņēmumiem.

Sastādot budžetu, saskārāmies ar lielām problēmām, lai arī kā centāmies, valsts garantētā 92% (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) apmērā no plānotajiem ienākumiem iekļauties nevarējām. Budžetu sastādījām 96% (IIN) robežās no plānotā. Patlaban budžets pildās apmierinoši, nauda kontā ir un visiem izdevumiem naudas pietiek. Tas gan nenozīmē, ka varam atļauties liekus tēriņus – vēl joprojām strādājam taupības režīmā.

– Nevienam nav noslēpums, ka mazo apdzīvoto vietu komunālā saimniecība lielākoties nebija sakārtota un tagad, kad ir izveidoti novadi, pārmaiņas ir jūtamas arī siltumapgādes, ūdens un kanalizācijas un citās komunālās saimniecības jomās, it īpaši saistībā ar tarifiem Kā cilvēki vērtē jauno sistēmu?

– Tieši tā, arī mēs sākam sakārtot komunālo pakalpojumu jomu – apzināt faktiskās izmaksas un veidot vienotu sistēmu. Pirmais solis ir veikt pilnu auditu un saprast, cik, kam un par ko jāmaksā. Pakāpeniski pagastu komunālā saimniecība tiek nodota SIA Limbažu komunālais serviss un SIA Katrīnas pārziņā, tādējādi veidojot vienotu apsaimniekošanas modeli. Iedzīvotājiem ir jārēķinās, ka par ūdeni un kanalizāciju būs jāmaksā tik, cik tas maksā – pašvaldība vairs tik lielā mērā šos pakalpojumus nedotēs.

– Pirms apvienošanās lauku cilvēki uztraucās, ka visa nauda paliks centrā un pagastos netiks investēts, bet tagad lielākajā daļā Latvijas redzu pretēju procesu – lielākā naudas masa tiek ieguldīta tieši lauku teritorijās, pilsētai paturot salīdzinoši mazāk...

– Jau pirms pašvaldību vēlēšanām teicu, ka domes uzdevums ir attīstīt visu novadu, nevis tikai kādu tā daļu.

-Katra apdzīvotā vieta mums ir vienlīdz svarīga. To apliecina realizācijas procesā esošie, topošie un iesniegtie ES līdzfinansētie projekti. Piemēram, tikko ir saņemts apstiprinājums par finansējuma piešķiršanu Skultes ūdenssaimniecības sakārtošanai, Umurgā tiek realizēti siltināšanas projekti, Limbažu pagastā notiek sabiedriskā centra rekonstrukcija, esam iesnieguši projektu par sporta bāzes attīstību Pālē. Mazajiem pagastiem, piemēram, Pālei, Viļķenei un citiem, šādi projekti vieniem nebūtu pa spēkam.

Jāatzīmē Katvaru internātskolā realizējamo projektu par zemes siltuma izmantošanu ēkas apsildē. Tas ir pilotprojekts, kura ietvaros tiks siltināta ēkas fasāde, jumti, nomainīti logi, durvis, apkures sistēma. Pats galvenais – no malkas izmantošanas apkurei pāriesim uz zemes siltuma izmantošanu. Siltuma savācējcaurules tiks ieguldītas tuvējā ezera gultnē un siltums sūknēts no ezera. Projekts tiks analizēts, pētīts un vērtēts, lai gūtu plašu pieredzi par šādas sistēmas ekonomisko pamatojumu, tehniskajiem parametriem un projekta efektivitāti.

– Presē izskanējis viedoklis, ka šovasar tiks slēgtas vairākas mazās skolas. Kā būs Limbažu novadā?

– Mūs politika ir par mazo skolu saglabāšanu, taču ir jādomā arī par izglītības kvalitāti. Līdz šim novadā ir saglabātas visas skolas, bet rudens pusē vēlreiz vērtēsim skolu piepildījumu, to darbības efektivitāti un ekonomisko pamatojumu. Pociema skolā pagājušajā gadā bija nedaudz vairāk par 60 bērniem, un vēl precīzi nezinām, cik bērnu būs rudenī. Vecāki izvēlēsies, kurā skolā labāk sūtīt savus bērnus. Skultes iedzīvotāji jau vēsturiski savus bērnus sūta Zvejniekciema skolā, kas nav mūsu novada teritorijā. Tāpēc ik mēnesi lielu naudas summu maksājam Saulkrastu novadam par mūs bērnu izglītošanu. Mēģinām šos skolēnos un vecākus motivēt mācīties mūsu novada skolās. Vecāki saka, ka vienīgais reālais šķērslis ir satiksme – ja tiks nodrošināta bērnu nogādāšana skolā un mājās, tad izvēle varētu būt par labu mūsu novada skolām. Atzīmēšu, ka Limbažu vidusskola pretendē uz valsts ģimnāzijas statusu, sākot ar 2012./2013. mācību gadu. Šāda mācību iestāde varētu piesaistīt vēl lielāku novada un reģiona bērnu skaitu. Mums ir arī internāts, lai bērniem būtu ērtāk dzīvot un mācīties Limbažos.

– Tikko kā noslēgušies Skolēnu dziesmu un deju svētki. Cik liela delegācija piedalījās šajos svētkos?

– Kopumā uz svētkiem devās 419 dalībnieki. Visi bija sapucēti un labi sagatavojušies. Esmu gandarīts par saviem jauniešiem un kolektīvu vadītājiem, it īpaši par Varavīksni un Jampadraci, kas ir laureātu kolektīvi un uzstājās deju svētku atklāšanas koncertā.

– Kādas noskaņas valda novada iedzīvotāju vidū?

– Daudz ir tādu, kuri uzskata: te vairs nav ko darīt, braukšu uz ārzemēm. Prieks par tiem, kuri cīnās. Pašvaldības darbinieki un deputāti ir ļoti atsaucīgi, un katrs, kam ir kāda ideja, var nākt un vaicāt padomu mūsu cilvēkiem. Mūsu domes sastāvā ir dažādu nozaru deputāti, tas dod iespēju plaši lūkoties uz procesiem un pieņemt lēmumus, kas veicina dažādu nozaru attīstību Limbažu novadā. Mēneša beigās pilsētā notiks tradicionālie pilsētas svētki, kas būs lieliska iespēja atpūsties un aizmirst par ikdienas rūpēm. Šie svētki ir domāti mūsu cilvēkiem, bet priecāsimies uzņemt arī viesus.

Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais