Atjaunojamie dabas resursi ieņem arvien būtiskāku vietu

2009. gada februāris Salacgrīvā iezīmējās ar vēja un saules enerģijas izmantošanu teritorijas apgaismošanā, bet nu tapšanas stadijā ir projekts par jūras siltuma izmantošanu ēku apsildē.

Par saules, vēja, zemes un ūdens izmantošanu tautsaimniecībā runāts tiek jau daudzus gadus, taču šīs tehnoloģijas pagaidām tiek izmantotas salīdzinoši maz. Viens no iemesliem ir tradīcijas un bailes uzņemties atbildību, ja gadījumā inovācijas nedod cerēto rezultātu. Salacgrīvas novada domi var uzskatīt par drosmīgu – šeit tiek vērtētas un vētītas jaunākās pasaulē pieejamās tehnoloģijas un meklēti risinājumi to izmantošanai pilsētas labā. Ja 2008. gadā, kad salacgrīvieši nāca klajā ar ideju saules un vēja hibrīdtehnoloģiju izmantot pilsētas apgaismošanai, bija daudz skeptiķu, tad tagad viņi klusē – ideja ir realizēta un pierādījusi sevi kā progresīvs apgaismojuma risinājums. Kā galvenās priekšrocības jāmin neatkarība no elektrības piegādātāja, augsts drošības līmenis bojājumu, īssavienojuma gadījumos (ja bojāts kabelis, teritorija nepaliek bez apgaismojuma, ja bojāta ierīce, tā viegli nomaināma), vienkāršāka ierīkošana, projektēšanas izmaksu ietaupījums, nav pieslēguma maksas, minimāli būvniecības darbi, nav nepieciešami teritorijas atjaunošanas darbi.

"Katram laternas stabam ir savs saules kolektors un vēja ģenerators, kas nodrošina laternai nepieciešamo enerģiju. Līdz ar to apgaismojumu var ierīkot vietās, kur nav pievilkta elektrība. Mūsu pilsētā ir uzstādītas četras šāda veida laternas, un mēs ar tām tiešām lepojamies," teic novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Līdz nākamā gada aprīlim plānots pabeigt projektu Jūras siltuma kā atjaunojamās enerģijas izmantošana Salacgrīvas pilsētas budžeta iestāžu centralizētajā siltumapgādes sistēmā, kas apgādās ar siltumu Salacgrīvas vidusskolu, bērnudārzu un sporta kompleksu. Projekts dos iespēju samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, ekonomēs pašvaldības iestāžu uzturēšanas līdzekļus un nepiesārņos vidi. Kopējā projekta vērtība ir 1 090 947 eiro, no tiem 85% sedz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, bet 15% iegulda pašvaldība. Dagnis Straubergs par projektu saka: "Siltumsūknis ir gudrs veids, kā izmantot apkārtējā vidē esošo siltumu ēku apsildei. Zeme uzkrāj siltumu un saglabā to arī ziemas laikā. Siltumsūknis ir apkures iekārta, kura siltuma ražošanai izmanto mums apkārt esošajā vidē – augsnē, ūdens krātuvēs un gaisā – akumulēto saules enerģiju. Šī enerģija var tikt izmantota apkurei un karstā ūdens uzsildīšanai, nodrošinot labi vadāmu, drošu apkures sistēmu, kura darbojas visa gada garumā. Vienīgi siltumsūknis spēj apvienot vienā iekārtā gan efektīvu apsildi, gan arī dzesēšanu. Veiktie pētījumi pierādīja, ka Eiropā apkurei izmantotie siltumsūkņi ar elektrisko piedziņu samazināja CO2 izmešu un citu piesārņojošo vielu daudzumu no 30 līdz 50%. Turklāt vasarā šī stacija darbojas dzesēšanas režīmā, tas ir līdzīgi kā gaisa kondicionēšanas sistēma, tāpēc nebūs atsevišķi jāizbūvē gaisa kondicionēšanas sistēmas, un tas nozīmē papildu ietaupījumus. Mēs domājam zaļi, un mums kļūst siltāk ap sirdi.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais