Zinātne un izglītība zem viena jumta

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts ir vecākais un lielākais bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centrs Latvijā. Nākamgad aprit 60 gadu kopš tā dibināšanas. Bioloģijas institūts ir daudzprofilu zinātniskais centrs, kas veic pētījumus plašā amplitūdā no biomolekulārā un organisma līmeņa līdz pat ekosistēmai.

Institūtā veiktie pētījumi tradicionāli dalās divos virzienos – ekoloģija un dabas izpēte un organismu produktivitāti noteicošie faktori. "Mūsu speciālisti spēj izpildīt sarežģītas bioķīmiskas analīzes, pateikt, kā pareizi pabarot augus, lai iegūtu augstas ražas un labus stādus. Mēs konsultējam gan lauksaimniekus, gan mežsaimniekus, gan kūdras substrātu ražotājus. Mēslojums VITO ir mūsu institūta profesora V. Nollendorfa garabērns," stāsta institūta direktors Viesturs Melecis.

Šobrīd institūtā strādā vairāk nekā 100 cilvēku – daudzi no viņiem ir arī pasniedzēji universitātē, tādējādi studentu apmācība tiek saistīta ar zinātnisko pētniecību. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti izveidota Vides indikācijas mācību laboratorija, kur studentu nodarbībās tiek pieaicināti institūta zinātnieki, izmantoti institūta materiāli un kolekcijas. Ik gadu vairāk nekā 60 studentu institūtā iziet vides zinātnes mācību praksi. Savus bakalaura, maģistra darbus un doktora disertācijas izstrādā ap 20 jauno speciālistu.

Institūtā ir 13 zinātnisko laboratoriju, viena no vecākajām ir Ornitoloģijas laboratorija. Jau 50 gadu Engurē tiek veikti unikāli putnu populāciju pētījumi. Mūsu ornitologi izstrādāja starptautiski atzītu putnu gredzenošanas sistēmu. Hidrobioloģijas laboratorijā uzkrāti vērtīgi dati par Latvijas ezeriem un upēm, tajā skaitā mūsu likteņupi Daugavu. Šie dati ne vienu reizi vien ir palīdzējuši izvērtēt dažādu Daugavas pārveides projektu iespējamās sekas. Ja raugās vēsturiskā griezumā, viens no nozīmīgākajiem institūta sasniegumiem ir pirmās Latvijas Sarkanās grāmatas sagatavošana un izdošana 1979. gadā.

Institūts koordinē Latvijas darbību globālajā un Eiropas ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīklā, kura uzdevums ir izsekot ekoloģiskajām izmaiņām cilvēka darbības un klimata pasiltināšanās ietekmē. Regulāri novērojumi notiek stacionāros dažādās Latvijas vietās. "Šajā pētījumu tīklā ietilpst 38 valstis, un tie ilgst gadu desmitus, jo tikai tā iespējams iegūt objektīvu priekšstatu par izmaiņām dabā," tā V. Melecis. Arī institūta ģenētikas un genomikas speciālisti darbojas daudzos starptautiskos projektos, strādājot pie jaunu augstražīgu šķirņu veidošanas un pētot cilvēka iedzimtās slimības noteicošos ģenētiskos faktorus.