Jau kopš Saldus novada pastāvēšanas pirmajām dienām par galveno prioritāti tika izvirzīta līdzsvarota teritorijas attīstība.
«Mūs nebiedēja fakts, ka teritorijas ziņā esam viens no lielākajiem novadiem, tieši otrādi – uzskatījām tad un uzskatām arī tagad, ka tā ir priekšrocība. Tā kā budžets ir kopīgs, lielā novadā ir daudz vairāk iespēju profesionāli un kvalitatīvi nodrošināt visas likumā paredzētās pašvaldības funkcijas, īstenot projektus, kā arī piesaistīt speciālistus, jo spējam viņiem nodrošināt pilnas slodzes darbu,» uzsver Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa.
– Kādus jaunus vaibstus Saldus novada sejā iezīmējis šis gads?
– Pateicoties ES fondu līdzekļiem, nupat saņemtajam virssaistību finansējumam un domes iniciatīvai, esam īstenojuši un turpinām īstenot virkni nozīmīgu uzlabojumu un projektu. Visu pagastu centros, kur ir atbilstošs iedzīvotāju skaits, noris ūdenssaimniecības sakārtošana, tāpat veicam izgāztuvju rekultivāciju. Vairākos pagastos atklāti dienas centri.
Lielu uzmanību esam pievērsuši ceļu un ielu infrastruktūrai. Veiksmīgi izdevies atrisināt satiksmes problēmas Kuldīgas un Brīvības ielas krustojumā, izbūvējot tur apli. Līdz šim no rītiem nogriezties pa kreisi tur bija teju neiespējami, bet apļveida kustība šo procesu ir krietni atvieglojusi. Vēl nodošanai gatavojam noasfaltēto ceļa posmu Saldus–Pampāļi septiņu kilometru garumā. No valdības puses izskanējuši solījumi, ka pašvaldībām vairs nebūs liegta iespēja ņemt kredītus. Ceram, ka solījumi vainagosies ar reālu darbību, jo mūsu kredītportfelis to atļauj. Ekspluatācijai nodota Lielā iela Saldus pilsētā, un noslēgumam tuvojas Robežu ielas rekonstrukcijas projekts.
Ne visi uzlabojumi top par ES fondu līdzekļiem. Šogad radām iespēju par budžeta līdzekļiem nobruģēt Viesnīcas ielu un veikt Bērnu un jaunatnes centra iekšpagalma labiekārtošanu.
Mums ir svarīgas novadā strādājošo uzņēmēju intereses un vajadzības, tādēļ daļa projektu vērsta uz biznesa vides sakārtošanu. Par budžeta līdzekļiem noasfaltējām Alejas ielu. Sakārtojām arī Aspazijas ielu, ietverot ūdens un kanalizācijas sistēmas, asfaltsegumu un ielu apgaismojumu. Tur atrodas vairāki latviešu un norvēģu uzņēmumi. Vēl viens pilsētvides projekts paredz uzņēmējdarbībai svarīgo Celtnieku un Dārza ielu sakārtošanu. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi pilsētā, par virssaistību projektu naudu plānots sakārtot Kuldīgas ielas posmu – izbūvēt gājēju un velosipēdu celiņus, stāvlaukumus.
– Cik daudz uzņēmēju šobrīd darbojas novadā?
– Mums ir vairāk nekā 2500 aktīvu uzņēmēju. Priecē, ka nākušas klāt arī jaunas firmas, piemēram, kokapstrādes nozarē, savukārt esošās pilnveido un attīsta savu darbību, nereti šiem mērķiem veiksmīgi piesaistot arī ES finansējumu.
– Pērn minējāt, ka nāksies pieņemt sarežģītus lēmumus attiecībā uz izglītības iestādēm, jo skolēnu skaits sarūk, bet skolu – ne. Kā šo situāciju atrisinājāt?
– Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šogad Saldus novadā ir par 241 skolēnu mazāk. Būtībā tās ir pat trīs lauku skolas. Manuprāt, primāri tomēr jādomā par izglītības kvalitāti, ko iespējams nodrošināt mūsdienīgā mācību iestādē, un arī par finanšu līdzekļu ekonomiju, tādēļ ieviesām pārmaiņas mūsu izglītības iestāžu struktūrā. Pamatskola Kurzemīte ir apvienota ar Saldus 2. vidusskolu, kas šobrīd organizē mācības no 1. līdz 12. klasei. Saldus sākumskolā mācās 1.–4. klašu skolēni, savukārt Saldus ģimnāzija pārtapusi par Saldus 1. vidusskolu, kurā mācās 5.–12. klašu skolēni. Par 1. vidusskolas filiāli kļuvusi Sātiņu pamatskola, kurā zinības apgūst gan bērni sākumskolas vecumā, gan 1.–4. klašu skolēni. Gribu uzsvērt, ka pieejamību skolām neesam samazinājuši.
Pirmsskolas izglītības iestādē Pasaciņa par ERAF līdzekļiem ir pabeigtas divas rekonstrukcijas kārtas. Šobrīd Saldus pilsētā bērnudārzos nav rindu. Par ES finansējumu plānots pirmais rekonstrukcijas darbu posms pirmsskolas izglītības iestādē bērniem ar īpašām vajadzībām Cerībiņa.
Neraugoties uz izglītības un zinātnes ministra solījumu pirmsskolas pedagogu algas finansēt no valsts budžeta, dotā vārda pildīšana diemžēl nesekoja, tādēļ pašvaldības septembra ārkārtas sēdē nolēmām visiem Saldus novada pirmsskolas pedagogiem paaugstināt algu tāpat kā skolotājiem, kuri saņem mērķdotācijas. Pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošie dara ļoti nozīmīgu darbu, tādēļ ir būtiski, lai arī viņi saņem vismaz tik daudz, cik atvēl valsts. Vēl viena liela novada priekšrocība ir iespēja algot palīgpersonālu. Visās novada pirmsskolas izglītības iestādēs strādā logopēds, pieejami arī psihologa un speciālā pedagoga pakalpojumi.
Šogad pieņēmām saistošos noteikumus, kas ar šā gada pirmo septembri paredz ceļa izdevumu kompensāciju 50 procentu apmērā tiem skolēniem, kuri brauc mācīties uz Saldus novada vidusskolām, ja viņu dzīvesvietas teritorijā nav vidusskolas.
– Cik veiksmīgi norisinās jaunās Mūzikas un mākslas skolas būvniecība?
– Mūzikas un mākslas skolas ēku ekspluatācijā plānojam nodot nākamā gada februārī. Darbi rit atbilstoši grafikam.
– Noslēgusies sabiedriskās apspriešanas pirmā kārta par topošo novada attīstības programmu. Kādas tendences tā iezīmē?
– Novada iedzīvotāji izteikuši vēlmi pēc labiekārtotiem bērnu rotaļlaukumiem, veloceliņiem, kā arī ielu apgaismojuma sakārtošanas un ēku siltumnoturības uzlabošanas. Mēs šīs vēlmes esam piefiksējuši un ņemsim vērā, izstrādājot konkrētus projektus. Piemēram, veidojot bērnu rotaļlaukumu programmu, mums lieti noder zināšanas par konkrētās apdzīvotās vietas vajadzībām un īpatnībām – iespējams gan veiksmīgāk iepirkt nepieciešamo aprīkojumu, gan projektēšanas gaitā pielāgot kādas īpašas nianses. Attīstības plānojums pilnībā jāizveido un jāapstiprina līdz nākamā gada aprīlim. Gaidāma vēl otra sabiedriskā apspriešana.