Mežu apsaimniekošana ir ilgtermiņa process, un tā plānošana notiek desmitiem gadu uz priekšu. Taču nereti ekonomiskā un sociālā situācija, kā arī laika apstākļi ievieš savas korekcijas. Vairāk stāsta Latvijas Valsts mežu (LVM) Rietumvidzemes mežsaimniecības vadītājs Vilmārs Katkovskis.
– Ziema ir viens no aktīvākajiem mežistrādes periodiem. Vai arī jūsu mežsaimniecībā problēmas radīja skarbie laika apstākļi?
– Mums zināmā mērā paveicās, jo mūsu teritorijas mežus neskāra snieglauze un sniegliece, kas Latgalē šoziem radīja būtiskus zaudējumus, galvenokārt priežu audzēs. Kopumā ziema pagāja ražīgi, kaut arī bija problēmas, kas traucēja mežizstrādei, – zem biezā sniega zeme nesasala un daudzas vietas nebija izbraucamas. Tas ieviesa zināmas korekcijas turpmākajā darba grafikā, taču kopumā gadam izvirzītos mērķus pagūsim sasniegt.
Atzīmēšu, ka pavasara sākums ir laiks, kad parasti aktīvi veicam jaunaudžu kopšanas darbus, bet sniegs nokusa tikai aprīlī, kad jau sākās meža saudzēšanas periods.
– Kas nosaka šo laiku?
– Tas ir meža un dabas aizsardzības jautājums – pavasarī un vasaras sākumā putni un dzīvnieki laiž pasaulē mazuļus. Tāpēc no aprīļa līdz jūnija beigām meža kopšanas darbi jaunaudzēs ir stipri ierobežoti.
– Vai arī Rietumvidzemes mežsaimniecībā privātpersonām ir iespējams iegādāties atļauju malkas koksnes izstrādei?
– Jā, ir divas iespējas – var vākt koksnes atlikumus cirsmās, kur izstrāde beigusies, kā arī iegādāties malkas izstrādes atļauju – līdz 30 kubikmetriem malkas vienai mājsaimniecībai. Novērojam, ka vajadzība pēc šādiem pakalpojumiem pieaug – tie ir simtiem pieprasījumu, kas aptver tūkstošus kubikmetru malkas. Vislielākā interese ir vietās, kas ir tuvu pilsētām.
Malkas vākšana izstrādātajās un izvestajās cirsmās ir bez maksas – vienīgi nepieciešams saņemt atbilstošu atļauju no meža iecirkņa vadītāja. Interesanti, ka cilvēkiem ir atšķirīga izpratne par to, kādai jābūt malkai – jo tuvāk pie blīvi apdzīvotām vietām, jo vairāk malkai tiek ņemts viss, ko var sadedzināt, un cirsma paliek tīra kā parks.
Savukārt sauso koku izstrādāšanai ir jānoslēdz atbilstošs pirkuma līgums – viens kubikmetrs maksā aptuveni piecus latus. LVM darbinieks novērtē un norāda konkrētus kokus, ko drīkst izstrādāt un izvest no meža. Cilvēki ne vienmēr izprot, ka visus sausos kokus nedrīkst izvest no meža – zināms kritalu un sauso koku daudzums ir nepieciešams, lai saglabātu dabas daudzveidību un kopējo meža vidi.
Protams, līdz ar pieaugošo pieprasījumu, palielinās mūsu darbinieku noslogojums. No vienas puses, LVM tas uzliek papildu pienākumus, bet, no otras puses, mums ir jāņem vērā iedzīvotāju maksātspēja un jāpiedāvā iespēja iegādāties malku lētāk. Arī pašvaldības to vērtē ļoti pozitīvi.
– Jūnija sākums bija ļoti sauss un karsts. Kādi pasākumi tiek veikti ugunsdrošības jomā?
– Jāsit pie koka – pagaidām mūsu pusē nav notikuši nopietni meža ugunsgrēki. Protams, ir ļoti jāuzmanās un cilvēkiem jāatceras, ka nedrīkst kurināt ugunskurus, mest zemē izsmēķus, atstāt pudeļu lauskas un kopumā jābūt ļoti piesardzīgiem.
Vienlaikus esam apmācījuši savus cilvēkus un iegādājušies papildu aprīkojumu – ūdens tvertnes un sūkņus, kas uzstādīti uz mūsu mašīnām. Tāpat ir ugunsdzēsības pletnes un cits inventārs, kas var palīdzēt ierobežot un nodzēst nelielu ugunsgrēku. Katru gadu kopā ar Meža dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņojam sadarbības plānus.
– Vai šādā laikā mežistrāde turpinās?
– Turpinās, taču karsts laiks arī ievieš savas korekcijas – karstā laikā koki ātri sāk zilēt un plaisāt, tāpēc faktiski divu nedēļu laikā tie no meža ir jāizved. Jārēķinās arī ar mūsu klientiem – koku pārstrādātājiem, kuriem jānodrošina ritmisks darbs. Mūsu uzdevums ir sabalansēt izstrādi ar izvešanas jaudām un pieprasījumu kokrūpniecībā.
Arī tad, ja pašvaldībā tiek izsludināta ārkārtas bīstamības situācija, mežizstrāde turpinās, taču paaugstinātas piesardzības un kontroles apstākļos. Papildus tiek ierobežota cilvēku atrašanās mežā.
– Vai jārēķinās ar vietējiem vai ārzemju koksnes pircējiem?
– Gan vieniem, gan otriem, taču gribu uzsvērt, ka LVM, pārdodot apaļkoku sortimentus izsolēs, par obligātu nosacījumu izvirza koksnes apstrādi Latvijā. Vienīgi papīrmalku un malku drīkst eksportēt neapstrādātu. Mēs nevaram regulēt, cik tālu koksne tiek apstrādāta, bet zāģbaļķus no LVM neeksportē. Uzņēmumiem, kuriem nav atbilstošu pārstrādes jaudu, dalība sortimentu izsolēs ir liegta.
– Kāda šobrīd ir zāģbaļķu cena?
– Tas ir visai mainīgs lielums, skuju koku zāģbaļķu kubikmetra cena šobrīd ir ap 40 latu. Koksnes tirgus ir atdzīvojies, tāpēc vērojams lēzens cenu kāpums, taču tas vairs nesasniegs to līmeni, kāds bija 2007. gadā. Toreiz cenas bija vienkārši kosmiskas un faktiski sagrāva vietējās kokrūpniecības konkurētspēju – pārāk liela izejvielu cena padara nekonkurētspējīgu gala produkta cenu.
Salīdzinājumā ar krīzes gadiem koksnes cenas sāk sasniegt to līmeni, kas nozares uzņēmumiem jau dod iespēju domāt par investīcijām jaunas tehnikas iegādē. Vairākus gadus uzņēmēji strādāja izdzīvošanas režīmā – tehnika un iekārtas ir novecojušas, ar steigu nepieciešama to atjaunošana.
– Aizvadītajos gados, kad pieauga mežizstrādes apjomi, tika cirstas lielas platības, kas tagad jāapstāda. Vai šogad ciršanas apjomi jau ir mazāki un kā veicas ar meža stādīšanu?
– Jā, šogad kopējie LVM mežizstrādes apjomi jau ir mazāki nekā iepriekšējos divos gados. Savukārt meža atjaunošanas apjoms šogad ir lielāks, jo jāapstāda tās teritorijas, ko izstrādājām iepriekš. Kopumā Rietumvidzemes reģionā tie ir nedaudz vairāk par 1400 hektāriem, no tiem ar eglēm un priedēm jāapstāda 900 hektāru. Pārējā teritorija ir pakļauta dabiskajam meža atjaunošanās procesam, galvenokārt ar lapu kokiem. Mēs atjaunojam pilnīgi visu, ko nocērtam, – zem tā es varu parakstīties.
– Sabiedrībā gan valda cits viedoklis – atjaunots tiek daudz mazāk, nekā izcirsts...
– Jā, acīmredzot tā ir problēma komunikācijā ar sabiedrību. Tāpēc ar dažādiem paņēmieniem mēģinām vairāk stāstīt, skaidrot, aicināt jautāt, lai pilnīgi katrs, kam ir kāds jautājums, varētu saņemt izsmeļošu atbildi tieši no LVM darbiniekiem. Pie katra cilvēka mēs aiziet nevaram, tāpēc sadarbojamies ar pašvaldībām, rīkojam sanāksmes un tikšanās, lai cilvēki jau laikus zinātu, kādas aktivitātes LVM plāno veikt konkrētajā teritorijā. Pašvaldībās izvietojam arī kartes, kur iezīmētas valsts mežu teritorijas, kā arī pieejami telefonu numuri, pa kuriem zvanīt dažādu jautājumu gadījumos. Gribam panākt situāciju, lai cilvēkam nevajadzētu rakstīt uz galveno LVM biroju un sūdzēties, bet mūsu darbinieki par problēmu uzzinātu uzreiz un varētu meklēt risinājumus uz vietas, nekavējoties.
– Vai LVM var veikt kādas izmaiņas noteiktajos plānos?
– Jā, mēs arī to darām, jo vienmēr var atrast kompromisa risinājumus. Piemēram, ja cilvēks atnāk un saka, ka ļoti vēlas saglabāt pierasto ainavu, tad mēs varam ieplānot meža ciršanu tā, lai atstātu vismaz meža joslu. Protams, tas nenozīmē, ka konkrētajā vietā vispār necirtīsim, jo tas ir mūsu uzdevums – veikt meža apsaimniekošanu – un arī mežizstrāde ir daļa no šā procesa, bet variācijas ir iespējamas. Tāpēc mēs gribam, lai cilvēki iepazīstas ar mūsu plāniem un, ja ir jautājumi, tad nāk tieši pie mums un runā. Mana pieredze rāda, ka pēc savstarpējām sarunām apmierinātas ir abas puses.
– LVM pēdējos gados ir iekārtojuši desmitiem brīvi pieejamu atpūtas vietu. Vai to veidošana turpinās?
– Mēs uzskatām, ka atpūtas vietu skaits un noklājums ir tuvu optimālajam, tāpēc šobrīd vairāk strādājam pie esošo vietu pilnveidošanas un apsaimniekošanas. Rietumvidzemes mežsaimniecības teritorijā ir 26 atpūtas vietas, to skaitā arī jūras krastā. Visapmeklētākā ir atpūtas vieta Tūjas jūrmalā, jo tā ir faktiski vienīgā vieta, kur atpūtnieks bez maksas var piebraukt pie pašas jūras. Citi stāvlaukumi ir komercializēti. Tikai vienas šīs vietas apsaimniekošana mums izmaksā apmēram septiņus tūkstošus latu gadā. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 400 LVM ierīkoto un apsaimniekoto atpūtas vietu, kas gadā prasa vairākus simtus tūkstošus latu – lielāko daļu prasa atkritumu savākšana un izvešana.
Gribu uzteikt sabiedrību kopumā – cilvēki kļūst arvien kulturālāki un aiz sevis savāc atkritumus konteineros. Protams, vienmēr būs izņēmumi, bet kopējā tendence ir pozitīva.