Ventspils osta aicina investorus attīstīt rūpniecības uzņēmumus

Ventspils brīvostas kopējais pusgada kravu apgrozījums sasniedzis gandrīz 14,5 miljonus tonnu un ir par 6,42% vairāk nekā 2010. gada pirmajā pusgadā.

Ostas termināļos šogad apkalpoti 950 kuģu, kas ir par 91 kuģi vairāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Par esošajiem un plānotajiem procesiem Ventspils brīvostā uz sarunu aicinājām ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

– Ventspils brīvostas termināļu darbs pirmajā pusgadā ir bijis ļoti sekmīgs – kopējais kravu apjoms attiecībā pret iepriekšējo gadu ir pieaudzis. Sakiet, vai esošās tendences atbilst arī plānotajam kravu apgrozījumam šim gadam?

– Jā! Šogad Ventspils brīvostā plānots apstrādāt 27 miljonus tonnu kravu. Redzams, ka pārkrauta jau vairāk nekā puse, tātad, ļoti iespējams, tiks pārsniegts gadam plānotais apjoms. Atgādināšu, ka pagājušajā gadā Ventspilī pārkrāva 24,8 miljonus tonnu.

– Kādās kravu grupās ir vērojams pieaugums?

– Visās – ģenerālkravām pieaugums ir vislielākais – 32,7%, beramkravas pieaugušas par 8,6%, bet lejamkravu apjoms palielinājies par 1,7%.

– Vai tuvākajā laikā ir plānota kāda jauna ostas uzņēmuma darbības sākšana?

– Jā, drīzumā tiks pabeigta jaunās saldētavas aprīkojuma uzstādīšana. Tā būs lielas ietilpības saldētava, un jau septembrī gaidām pirmās kravas.

Tāpat kā katru gadu, arī šogad Ventspils ostas pārvalde kopā ar termināļu pārstāvjiem piedalījās lielākajā loģistikas izstādē Trans Rusia. Šādām izstādēm ir ļoti liela nozīme jaunu kontaktu veidošanā, taču rezultāts nav viena gada jautājums.

Brīvostas pārvalde plāno jaunas piestātnes un divu termināļu attīstību, taču, kamēr nav ES galīgā lēmuma, darbi nesāksies. Ļoti ceram, ka jau šogad tomēr nonāksim līdz realizācijai.

– Kādas ir šā projekta plānotās investīcijas?

– Tas pagaidām ir komercnoslēpums, jo nevēlamies, lai, iesniedzot būvniecības pieteikumus, konkursa dalībniekiem būtu zināma šī summa. Ir izstrādāts projekts, precīzi norādīts veicamo darbu apjoms, un katrai kompānijai pašai jārēķina, par kādu summu tā var veikt konkrētus darbus. Konkursa uzvarētājs tiks noteikts pēc mazākās cenas principa.

Atzīmēšu, ka pilnā sparā rit ES Kohēzijas fonda atbalstītā projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām būvniecība. Projekts paredz 26 ostu un tās industriālās teritorijas pievadceļu rekonstrukciju un būvniecību, kā arī dažu ostas teritoriju sakārtošanu. Kopējās izmaksas plānotas 19 888 693 latu apmērā, no kuriem 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

– Vai nepastāv nepieciešamība padziļināt kuģu ceļus un ostas akvatoriju?

– Nē, tas jau ir izdarīts deviņdesmito gadu beigās – Ventspils ostā var piestāt visi kuģi, kādi var ienākt Baltijas jūrā, – tas ir, ar iegrimi līdz 15 metriem, ko nosaka jūras šaurums Kadet renden dziļums, kas ir 17 metru. Mūsu rīcībā ir četras dziļūdens piestātnes, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu lielo kuģu apkalpošanu Ventspils ostā.

Kuģus ar kravnesību līdz 120 tonnām nevar pilnībā uzkraut nevienā citā Latvijas ostā, un arī Baltijas jūrā ir maz šādu ostu.

Atzīmēšu, ka pēdējos gados ostā ienāk arvien vairāk lielo kuģu. Tas nozīmē, ka, arī pieaugot kravu apgrozījumam, apkalpoto kuģu skaits būtiski samazinās. Kravu īpašniekiem tas ir ļoti izdevīgi – pārvadājuma cena samazinās.

– Kāda ir iespējami maksimālā ostas kapacitāte?

– Vislielākā nozīme ir tam, cik tonnu kravu ir iespējams nogādāt ostā. Aprēķins ir teorētisks – Dzelzceļa jauda ir 34 miljoni tonnu, abu cauruļvadu iespējas ir 20 miljoni tonnu, vēl trīs miljonus tonnu gadā varētu pievest ar autotransportu. Tas nozīmē, ka ostā var nogādāt ap 57 miljoniem tonnu dažādu kravu. Manuprāt, ostas termināļi to var arī apstrādāt un nosūtīt tālāk. Tātad mums vēl ir izaugsmes iespējas. Viens no naftas cauruļvadiem, kura jauda ir 15 miljoni tonnu, ir slēgts.

– Vai ostas teritorijā vēl ir brīvas vietas ražošanas attīstībai, jo uzņēmējiem ir izdevīgs brīvostas statuss?

– Ventspils brīvostas teritorijā vēl ir ap 800 ha brīvas zemes, kas paredzēta rūpniecības attīstībai. Mēs aicinām ikvienu uzņēmēju veidot savu ražotni Ventspilī. Ikviens investors ir laipni gaidīts, un viņam tiks piedāvāti vislabākie iespējamie nosacījumi – gan brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības, gan konkurētspējīga zemes nomas maksa. Mēs izskatīsim visus iesniegumus un darīsim visu nepieciešamo, lai uzņēmums šeit augtu un attīstītos.

Jāteic, ka dažādās attīstības stadijās jau ir vairākas jaunas ražotnes.

– Rūpniecības uzņēmumus aicināt ne jau pirmo gadu – vairāki šeit strādā jau desmit gadu. Kā klājas viņiem?

– Priecājamies, ka mūsu ostas teritorijas rūpniecības uzņēmumi arvien paplašinās – gan ar brīvostas pārvaldes, gan ar pašu uzņēmumu līdzekļiem tiek būvēti jauni ražošanas korpusi. Jau divi ražošanas korpusi ir komunālo automašīnu ražotājam SIA Bucher Schoerling Baltic, otro ražošanas korpusu būvē Dendrolight Latvija, jaunu ražotni sāk celt metālapstrādes uzņēmums Malmar Sheet Metal, projekta stadijā ir Hanza elektronik rūpnīcas, kas uzsāks LCD ekrānu ražošanu, kā arī Bau how paplašināšanās. Savu darbību aktivizē arī Termo plast.

Pateicoties Ventspils brīvostas pārvaldes lojālajai attieksmei pret investoriem, kā arī veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūras pilnveidošanā, pēdējo astoņu gadu laikā Ventspils brīvostas teritorijā darbu sākuši 20 jaunu ražošanas uzņēmumu, kuros ir 950 darba vietu ventspilniekiem. Jaunus uzņēmumus atvēruši un sekmīgi strādā ārvalstu investori no Šveices, Vācijas, Dānijas, Beļģijas, Norvēģijas un citām valstīm.

Kā vienu no rūpniecības uzņēmumu attīstības ieguvumiem uzskatām jaunu darba vietu radīšanu. Jau tagad ostas rūpniecības uzņēmumos strādā vairāk nekā termināļos. Kopumā brīvostā, ieskaitot ostas rūpniecības nozari, ir apmēram 4000 darba vietu.

Atzīmēšu, ka Ventspils arvien vairāk iegūst rūpnieciski attīstītas pilsētas vaibstus – šeit gadā tiek saražotas eksporta preces vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar deviņdesmito gadu beigām, ražošanas apjomi ir pieauguši 12 reižu. Mūsu attīstības stratēģija balstās uz trim ziloņiem: palielināt kravu apgrozījumu; dažādot kravu veidus, samazinot riskus, un attīstīt rūpniecību.

– Pēdējo gadu laikā Ventspilī ik pa brīdim tiek atvērta kāda jauna prāmju līnija. Uz kurieni īsti var aizbraukt ar prāmi no Ventspils?

– Ļoti aktīvi strādā Scandline, kas piecas reizes nedēļā dodas uz Nīneshamnu Zviedrijā un divas reizes nedēļā uz Travemindi Vācijā. Savukārt Finnline divas reizes nedēļā brauc uz Sanktpēterburgu un divas reizes uz Lībeku. Tas ir maršruts, ko atvēra tikai pagājušā gada novembrī. Šā gada pirmajā pusgadā prāmju pakalpojumus izmantojuši 19 633 pasažieri, pārvadātas 9324 vieglās automašīnas, 31 740 kravas vienību (treileri, kravas automašīnas), kas sastāda 873 000 tonnu kravas.

Šādi prāmju līniju panākumi nebūtu iespējami, ja Ventspils brīvostas pārvalde nebūtu veikusi ieguldījumus pasažieru termināļa būvniecībā – Ventspils ir vienīgā osta Latvijā un viena no nedaudzajām Eiropā, kur kravas un pasažieru plūsma piestātnē ir nodalītas, tā radot sakārtotu, pārdomātu un ērti pieejamu pakalpojumu. Tāpat pasažieriem nav jāgaida garā rindā kopā ar kravu pārvadātājiem – viņi var pavadīt laiku glītā pasažieru terminālī, savukārt, kravu pārvadātājiem ir radīti ideāli apstākļi transporta pārbaudei un sakārtošanai, kā arī vadītāju atpūtai.

Ventspils ar vienādi augstu atbildību izturas pret visām dzīves un biznesa jomām – arī pret visu, kas saistās ar ostu. Šeit vienmēr visi ir laipni gaidīti!