Latvijas dzelzceļam nozīmīga loma Ventspils attīstībā

Ja sāktu iztirzāt, kas svarīgāks – osta vai dzelzceļš, mēs nonāktu pie tāda paša jautājuma kā par to vistu un olu.

Osta nevar pastāvēt bez dzelzceļa, un dzelzceļam svarīga ir osta. Tāpēc ostas pilsētās dzelzceļa infrastruktūra ir īpaši aktuāla un aktuāls ir arī pilsētnieku skaits, kas iesaistīts dzelzceļa darbības nodrošināšanā.

Kopumā Ventspils pilsētā strādā 270 valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) darbinieki: 76 – Ventspils stacijā, 151 – Jelgavas ceļu distances Ventspils nodaļā, bet signalizāciju un sakarus nodrošina 43 strādājošie. Savukārt Latvijas dzelzceļš (LDz) koncerna meitasuzņēmumā LDz Cargo strādā 280 cilvēki. Tas nozīmē, ka arī šajos ekonomiski sareēģītajos apstākļos vismaz 600 ventspilnieku ģimenes var justies droši un stabili – algas nav plānots samazināt, vēl joprojām spēkā ir un būs sociālās garantijas, kas pārsniedz valsts likumdošanā paredzētās, tāpat arī darbinieku štatu samazināšana jau ir notikusi. Jāatzīmē, ka valsts diktēto štatu samazināšanu LDz veica, vadoties uz ļoti spēcīgā un darbinieku intereses aizstāvošā koplīguma pamata, tādējādi cilvēkiem, kam darbs tika uzteikts, nav iemesla sūdzēties par iztikas līdzekļu zaudējumu.Pamatā no darba atbrīvoti tie, kuri bija sasnieguši pilnu pensijas vecumu, bet turpināja strādāt. Atsevišķos gadījumos darbinieki devās pensijā

pirms termiņa. LDz personāla direktors Edgars Elksnis ir pārliecināts, ka koncerna vadība ir izdarījusi visu,lai darbinieki savās darba vietās justos labi, lai tos aizsargātu ne tikai valstī spēkā esošais Darba likums, kas ļoti labi izstrādāts 2002. gadā, vadoties no Vācijas un Francijas likumdošanas, kā arī sniedz papildu iespējas saņemt pabalstus dažādos dzīves gadījumos. Vislielākais un šodien ļoti aktuālākais atbalsts ir Ergo veselības apdrošināšanas polises. Darbinieks pats var izvēlēties, kāda līmeņa veselības aprūpi viņš vēlas saņemt, un attiecīgi veikt savu līdzmaksājumu, sākot no Ls 3,5 mēnesī līdz Ls 9,5 mēnesī. Elkšņa kungs skaidro: «Pati dārgākā polise sedz stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes izmaksas, kā arī tajā iekļauta daļēja medikamentu un zobu protezēšanas kompensācija. Veselības apdrošināšana ir tikai neliela daļa no darba koplīgumā paredzētajām darbinieku atbalsta programmām, bet šobrīd, kad veselības aprūpe valstī pamazām kļūst par maksas pakalpojumu, sniedz drošības sajūtu katram dzelzceļniekam. Nevar noliegt, ka tik pilnvērtīga darba koplīguma izstrādāšanai liela loma bija arī Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares darbinieku arodbiedrībai un tās vadītājam Savēlijam Semjonovam.» Ventspils nenoliedzami ir bagāta un ekonomiski aktīva pilsēta, un vidējie ienākumi uz cilvēku ne tuvu nav pieticīgi.

Protams, krīze ir atstājusi iespaidu arī uz Ventspils iedzīvotāju nodarbinātību,un to jūt arī dzelzceļa struktūru vadība – Jelgavas ceļu distances Ventspils nodaļas vadītājs Egils Feldmanis informē, ka ik dienu uzņēmumā vēršas darba meklētāji, jo, izvērtējuši situāciju un beidzot sapratuši – labāk stabils darbs ar pastāvīgu algu un pilnvērtīgām sociālām garantijām nekā īslaicīga un neprognozējama darba vieta ar labu algu, bet bez jebkādām garantijām. Tagad cilvēki, kuri, vieglas peļņas vilināti, meklēja darbu ārzemēs vai būvniecībā, pakāpeniski atgrieēas dzelzceļā. Bijušie dzelzceļnieki lielākoties tiek pieņemti atpakaļ darbā vai uzņemti vakanču rindā, ja viņu iepriekšējais darbs ir bijis godprātīgs un kvalitatīvs.

Dzelzceļā infrastruktūra ir cieši saistīta ar pilsētu un tās transporta kustību – dzelzceļa vajadzībām tiek izmantoti 140 ha zemes, uz 111 km sliežu ceļu ir izvietotas 290 pārmijas un 20 autopārbrauktuves. Likumsakarīgi, ka šāda saimniecība nevar palikt nepamanīta; nereti rodas autotransporta kustības traucējumi. Feldmaņa kungs skaidro: ne visu vēl ir izdevies sakārtot tā, lai dzelzceļš nemaz netraucētu iedzīvotājus, bet pakāpeniski situācija tiek uzlabota – pilnībā rekonstruēta viena no noslogotākajām pārbrauktuvēm, ir uzsākts darbs pie otras. Šīs pārbrauktuves atrodas uz stratēģiski svarīgām ielām, tāpēc darbi tiek veikti, neslēdzot transporta kustību. Protams, tas ir sarežģītāk, dārgāk un laikietilpīgāk, bet dzelzceļnieki pilsētas vajadzības saprot. Runājot par savstarpējo sapratni starp pašvaldību un dzelzceļu, dzelzceļniekiem ir tikai vislabākie vārdi sakāmi – tiek atzīmēta Ventspils pilsētas domes darbinieku augstā profesionalitāte un izpratne par procesiem. Latvijas dzelzceļš neatpaliek un strādā tā, lai izdevīgi būtu gan uzņēmumam, gan pilsētai – kā jau klājas sociāli atbildīgam uzņēmumam.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais