Brīdī, kad lasāt šīs rindas, Dailes teātra aktrišu Dārtas Danevičas un Elīnas Dzelmes tā dēvētā performance Dzīvo damies Rīgā, Kalnciema kvartālā būs jau noslēgusies, taču tas ir tikai mākslinieču radošo meklējumu pirmais posms.
Sabiedrības attieksmi pret šādu akciju pilsētvidē, kur cilvēks, šoreiz divas aktrises, diennakti pavada stikla būrī un ļauj sevi aplūkot, Latvijā var saukt par miermīlīgu, ja neņem vērā naidīgos komentārus interneta vidē, kur performanci varēja vērot tiešsaistē.
Aktrises savus radošos meklējumus stikla būrī sāka vakarā desmitos un jau vienam no pirmajiem zvanītājiem (aktrises visas 24 stundas varēja sazvanīt pa mobilo tālruni) pateica, ka viņas neko nedarīs, nedejos un neizģērbsies, bet vēros cilvēku reakciju. Otrdienas pēcpusdienā, piemēram, mākslas skolas audzēknes stikla būri aplīmēja ar zīmējumu skicēm, bet naktī būri aktieri appūta ar ugunsdzēsēju putām. Aktrisēm daudz zvanīja dažādi cilvēki, jautājot, vai viņām nesalst, vai ir ūdens, pārtika. Savukārt interneta komentāros galvenais jautājums bija – kur ir noslēptas labierīcības? No aktrišu telefona sarunām varēja uzzināt, ka šī izrāde ir vairāk domāta viņām pašām, kā izzināšana, arī kā atpūta pēc izrādēm, kurās jāpiedalās negribot, naudas dēļ... Aktrisēm piegādāja tēju, kafiju, ēdienus, žurnālus, tāpēc saukt to par izdzīvošanas skolu grūti, cits jautājums – psihoemocionālās izsjūtas, diennakti pavadot caurredzamā stikla kastē, sarunas un vērotāju reakcija. Par to, visticamāk, aktrises pastāstīs vēlāk, jo pēc mēneša gaidāms performances fināls.