«Visi projekti labi, bet zaļo gaismu nedosim,» uzņēmējs Jānis Zuzāns saka par savu ieceri apbūvēt laukumu uz Kalnciema un Melnsila ielas stūra Rīgā.
Nogaidīšanas laiks labākajā gadījumā varētu ilgt līdz šā gada beigām un beigties ar pasūtījumu arhitektiem ķerties pie apbūves tehniskā projekta izstrādes. Šā gada pavasarī trīs arhitektu biroji atsaucās uz J. Zuzāna piedāvājumu piedalīties slēgtā konkursā ar apbūves metu projektiem. Ir zināms, kādā secībā J. Zuzāna vadītā konkursa komisija šos metus sarindoja. Pirmā vieta atdota arhitektu birojam SZK un Partneri, kur gara arhitektu saraksta priekšgalā ir Andis Sīlis. Tālāk Zaigas Gailes birojs ar biroja saimnieci un viņas kolēģiem, vēl tālāk divu arhitektu Mārtiņa Jaunromāna un Māras Ābeles piedāvājums. Pagaidām apbūves tālākai virzībai iespējami dažādi varianti, tai skaitā hibrīdi no dažādiem metu projektiem.
Tagadējo nogaidīšanu J. Zuzāns Neatkarīgai izskaidroja ar to, ka apbūve prasīs lielu naudu 10 – 15 miljonus eiro. Viņaprāt, vēl jāpalūkojas uz Latvijas ekonomikas virzību, lai saprastu, kā šo naudu vēlāk varētu dabūt atpakaļ. J. Zuzāna nosauktā naudas summa neizskatās graujoša, salīdzinot ar ienesīgumu no spēļu zālēm, kuras apsaimnieko viņam piederošs uzņēmums SIA Alfor. Tas pēdējos gados uzrāda peļņu mazliet zem deviņiem miljoniem eiro gadā, bet jāsaprot, ka no šīs pašas naudas pienākas investīcijas arī Alfor attīstībai. «Varbūt viņi zina kaut ko tādu, ko es nezinu,» J. Zuzāns komentēja atšķirību starp viņa nogaidošo pozīciju un to, ka tieši vakar netālu no Neatkarīgās nepārprotami sākās būvdarbi Cēsu ielā 7, kur pieteikta dzīvojamās platības un veikalu izbūve.
Jāakcentē tas, ka Kalnciema un Melnsila ielas stūra apbūve ir ne tikai apjomīgāka kā pieteiktā Cēsu ielā. Vēl jo svarīgāk, ka nepilnu trešo daļu no apbūves projekta saimnieks apsolījis mākslas darbu izstāžu un glabāšanas vajadzībām, ar kuru apmierināšanu naudu pelnīt būs grūti. Tad nu arhitektiem un uzņēmējam jāizdomā, kā uz 7756 m² gruntsgabala sakrāmēt virszemes stāvu kopējo platību ap 10 000 m² tā, lai apmēram 3000 m² varētu atvēlēt mākslai un tiktu ievērota prasība iekļauties Pārdaugavas apbūves esošajā mērogā, un lai jaunbūve nepārvērstos par objektu, kas prasa nemitīgus naudas ieguldījumus. Uzdevums ir radīt biroju, tirdzniecības un pakalpojumu ēku gruntsgabala dziļumā, lai tur varētu atpelnīt sākotnējās investīcijas un piedevām izstāžu telpu uzturēšanu gar ielu malām.
Nogaidīšanas laiku J. Zuzāns aizpilda ar īslaicīgām aktivitātēm, kādas rīko viņa paša vadītais fonds Mākslai vajag telpu. Uz paša Kalnciema un Melnsila ielas stūra novietotajās pagaidu būvēs jūnija sākumā tika atvērta ekspozīcija, kas veltīta māksliniecei Džemmai Skulmei sakarā ar viņas 90 gadu jubileju 20. septembrī. Vasaras gaitā vasaras telpas ir devušas pajumti vēl citiem ar mākslu saistītiem projektiem.
Lieliski būtu uz visiem laikiem izlabot kļūdainos pieņēmumus, ka jaunā apbūve atradīsies bijušās Rīgas skaņuplašu fabrikas vietā. Ik pa laikam uzrodas pārmetumi J. Zuzānam un viņa uzdevumā Kalnciema un Melnsila ielas projektu attīstošajam SIA Burdeks par kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku sagraušanu. Patiesībā bijušās skaņuplašu fabrikas korpusi stāv kā stāvējuši, bet Burdeks ir nojaucis turpat līdzās esošo metālapstrādes fabriku. Protams, arī tādām ēkām varēja pierakstīt arhitektūras un rūpniecības pieminekļa statusu, jo celtas tās bija ap 1896. gadu un kalpoja ļoti dažādu metālizstrādājumu izgatavošanai vairāk nekā simts gadu. Rūpnīcas pēdējā izputēšana datēta ar 1998. gadu, pēc kura tās korpusi kļuva par graustiem, par bezpajumtnieku uzturēšanās vietu. Diez vai bija iespējams atrast objektam pielietojumu, kas pamatotos uz vēsturiskās apbūves saglabāšanu. Citiem vārdiem sakot, ne uzņēmējiem, ne Latvijas valstij nav tik daudz naudas, lai šādu pielietojumu apmaksātu.