No izstādes Riga Food uz pasaules pārtikas tirgu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis brīdi pirms izstādes Riga Food atklāšanas pārlūkoja stendus un saņēma daudzus piedāvājumus nobaudīt ēdienus un dzērienus. Šeit viņš (no labās) nogaršo Pure Chocolat trifeles un klausās, ko uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants par tām stāsta zemkopības ministram Jānis Dūklavam. Aiz R. Vējoņa izstādes rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle © Arnis Kluinis

Varbūt vēlāk teiksim paldies Krievijai, kuras aizliegums ievest pārtikas preces no Latvijas piespiež šejienes uzņēmējus meklēt un atrast labākus tirgus.

Aicinājumi ražot preces ar augstu pievienoto vērtību ir tas, ko atjaunotā Latvijas Republika saņēma mantojumā no Latvijas PSR. Apklusuši šie aicinājumi nav ne uz brīdi, bet vakar jaunu elpu atguva pat tik nodeldētas frāzes, kādas izstādes Riga Food atklāšanas pasākumā teica Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis: «Nevis piena, gaļas vai jebkuras citas izejvielas būtu jāeksportē, bet gan jāpievieno tam visam papildu vērtība, kas radīs gan jaunas darba vietas, gan nesīs valstij nodokļus. Ar tādiem produktiem tirgi būs sekmīgāk iekarojami, nekā tikai eksportējot izejvielas, no kurām produktus ražos citi.» Pamācības pārliecinošas, bet grūti izpildāmas un tāpēc bieži vien atliktas malā līdz brīdim, kamēr Krievija nepiespieda Latvijas uzņēmējus tās ievērot.

Pamatojums optimismam ir izstādes notikšanas fakts, kas nebūt nav pašsaprotams pēc Krievijas aizlieguma ievest pārtikas preces no Eiropas Savienības. Šim aizliegumam taču vajadzēja sagraut pārtikas rūpniecību ne gluži uzreiz visā ES, bet ES nomalē pie Krievijas robežas esošajā Latvijā jau nu noteikti. Kas tādā gadījumā spētu rīkot un kam vairs būtu interese apmeklēt Riga Food izstādi? Jāuzsver vēlreiz un vēlreiz, ka Riga Food parāda pārtikas rūpniecību kā procesu, bet izstādes apmeklētājiem degustācijai piedāvātie našķi ir šā procesa rotājums. Riga Food Ķīpsalā nav vēl viens lauku labumu tirdziņš, kādi tagad regulāri notiek turpat netālu Kalnciema kvartālā. Riga Food dalībnieki pulcējas pirmām kārtām tāpēc, lai izlemtu, ko ar šiem labumiem iesākt daudzus gadus uz priekšu.

Izstādes atklāšanas kopskats apliecināja jaudu, kas atbilst izstādes uzdevumiem. Tā nav formāls vai propagandas pasākums, lai nomaskētu Latvijas pārtikas rūpniecības nedienas, kādām būtu jāizriet no Krievijas noteiktajām sankcijām. Vairāk nekā septiņu simtu uzņēmumu pārstāvji ir sapulcējušies Rīgā, lai risinātu saviem uzņēmumiem, nevis politiķiem, svarīgus jautājumus. Tajā pašā laikā nav garantiju, ka uzņēmēji visus uzdevumus patiešām atrisinās, jo uzdevumi ir grūti. Vēlreiz citējot R. Vējoni, «tikai jauni produkti ir ceļš, kā varēsim izdzīvot globālajā konkurencē. Jāstrādā ar nišas produktiem, izmantojot Latvijas dabas bagātības un it īpaši – bioloģiskās izejvielas». Uzņēmēji visā pasaulē gribētu realizēt tik labu padomu, taču tas izdodas ne biežāk kā neizdodas.

Viens no pirmajiem izstādes pasākumiem vakar bija vietējo piena produktu vērtēšana, ko nodrošina Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība kopā ar izstādes rīkotājsabiedrību BT 1. Apskaužamus panākumus – četras zelta medaļas un vienu sudraba medaļu – šajā vērtēšanā guva a/s Tukuma piens produkti.

Izstāde notiek BT 1 izstāžu kompleksā Ķīpsalā, izstāde atvērta šodien un rīt no pulksten 10 rītā līdz 19 vakarā. Izstādes pēdējā diena ir sestdiena, kad pasākumu slēgs jau pulksten 17.



Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais