Ar Rīgas domes iniciatīvu pēdējos gados būtiski tiek uzlabots pašvaldības dzīvojamais fonds – tiek būvētas jaunas mājas un rekonstruētas esošās ēkas, lai likumā paredzētajā kārtībā rīdziniekiem tiktu piedāvāta mūsdienu tendencēm atbilstoša dzīvojamā platība. Tajā pašā laikā finanšu resursi jātērē ne tikai būvniecībai un ēku ikdienas uzturēšanai, bet arī vandāļu nodarīto postījumu likvidēšanai un gadiem garajiem tiesvedības procesiem.
Parādus piedzīt grūti
Rīgas domes sociālo un pašvaldības īres namu apsaimniekotājs ir pašvaldības SIA Rīgas Pilsētbūvnieks (RPB), kuru pārziņā ir gan jaunu attīstības projektu virzīšana un esošo namu apsaimniekošana, gan darbs ar parādniekiem. RPB sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats norāda, ka apsaimniekotājam ir jātērē apsaimniekošanai paredzētie resursi darbā ar parādniekiem, kā rezultātā naudas, ko varētu novirzīt nepastarpinātai māju apsaimniekošanai – ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai, pieguļošās teritorijas labiekārtošanai un citiem procesiem, kļūst mazāk. Līdz ar to cietēji faktiski ir apzinīgie mājas iedzīvotāji, kuri saudzīgi izturas pret pašvaldības īpašumu un laicīgi maksā par mājokli. Lai ierosinātu tiesvedības procesus ir jāiegulda finanšu līdzekļi (piemēram tiesāšanās izdevumu segšana, valsts nodevu apmaksa, papīra, pasta un ceļa izdevumi), kas sākotnēji tiek ņemti no konkrētās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas iemaksām un tikai tiesas lēmuma rezultātā tie tiek piedzīti no parādniekiem un novirzīti atpakaļ dzīvojamās mājas apsaimniekošanai. Taču nav jau nemaz jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka no cilvēka, kurš tiesas ceļā ir izlikts no dzīvokļa, papildus piedzīt vēl arī tiesāšanās izdevumus un uzkrātos parādus, kā arī kompensēt dzīvoklim nodarītos bojājumus, ir praktiski neiespējami.
Vislabākais risinājums ir noslēgt vienošanos par parāda nomaksu, ko var izdarīt gan pirms tiesas, gan tiesas procesa laikā, taču īrnieki nebūt nav naski uz šādu soli, par ko liecina arī skaitļi: šobrīd RPB ir uzsākusi 630 tiesvedības procesus, bet vienošanos par parādu atmaksu izdevies noslēgt tikai 159 gadījumos. Burtiski dažos gadījumos tiesvedības ir izbeigtas, jo procesa laikā parādnieks ir norēķinājies pilnā apmērā, un vēl dažos gadījumos noslēgts izlīgums. Ar spēkā esošu tiesas spriedumu zvērinātie tiesu izpildītāji no dzīvokļiem izlikuši 42 īrniekus, kam papildus piemērota arī parāda piedziņa. Ar tiesas spriedumu par parādu piedziņu zvērinātajiem tiesu izpildītājiem nodotas 27 lietas.
Izliek no viena, saņem citu
Zināmā mērā, kā apburtais loks ir Latvijā pastāvošā likumdošana, kuras ietvaros vairākām sociālajām grupām, tai skaitā maznodrošinātajiem, no ieslodzījuma atbrīvotajiem, daudzbērnu ģimenēm un vēl vairākiem specifiskiem kritērijiem atbilstošajiem pienākas pašvaldības īres vai sociālais mājoklis. Rīgas Mājokļu un Vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska atzīst: „Mēs strādājam Latvijas likumdošanas ietvaros un to mainīt var tikai Saeima. Arī tad, ja īrnieks no iepriekšējā mājokļa ir izlikts ar tiesas spriedumu, mums nav tiesību viņam atteikt palīdzību un neuzņemt rindā uz dzīvojamo platību.” Realitāte ir tāda kāda tā ir – ja par parādiem vai citu īres līgumā paredzētu noteikumu nepildīšanu kādu no dzīvokļa izliek, viņš mierīgā solī dodas uz pašvaldību un ātrāk vai vēlāk saņem pašvaldības dzīvojamo platību. Vienīgais, ko šādos gadījumos var izdarīt pašvaldība, ir piešķirt šādam īrniekam dzīvojamo platību ar zemāku ērtību līmenī.
Viens no pēdējā laika konkrētajiem piemēriem liecina: Mežrozīšu ielas pašvaldības jaunuzceltajā īres namā vienistabas dzīvoklis 2014.gadā tika piešķirts jaunam vīrietim. Praktiski divu gadu laikā viņš par īri un komunālajiem pakalpojumiem bija maksājis vien dažas reizes un uzkrājis parādu tūkstots eiro apmērā. Ar tiesas spriedumu vīrietis no dzīvokļa izlikts, bet tagad atkal jau iestājies rindā uz dzīvokli. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka dzīvoklis ir cietis no nesaudzīgas īrnieka attieksmes – istabas sienām parādījušies „gleznojumi”, nolauzts virtuves krāns un vannasistabā šis tas no apdares ir pazudis. Dzīvokļa remonts, pirms to varēs piedāvāt nākamajam īrniekam, prasīs no apsaimniekotāja papildus ieguldījumus. Jācer, ka jaunie īrnieki spēs novērtēt pašvaldības sniegto iespēju – dzīvokli jaunā mājā. Mārīte Javorska atzīst: „šāda situācija parāda kāda ir sabiedrības daļa.”
Savukārt Ivo Kiršblats uzsver: „Negodprātīgi īrnieki ir gan mājās ar sociālo dzīvokļu statusu, gan pašvaldības īres namos. Ir žēl skatīties kā jaunās mājās, kur tiešām var dzīvot labi un ērti un maksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem salīdzinoši maz, tiek bojātas – dedzināti lifti, sasisti stikli, apzīmētas sienas, izlauztas atslēgas un reizēm sabojāts pat tas, kas sākotnēji šķiet nesalaužams. Remonti prasa naudu sociālo māju remontam finansējumu piešķir pašvaldība, tātad faktiski tā ir rīdzinieku nodokļos samaksātā nauda, bet pašvaldības īres namu remontam, par kāda īrnieka nodarītajiem postījumiem nākas samaksāt visiem mājas iedzīvotājiem, jo proporcionāli mājas apsaimniekošanā ieguldītajam finansējumam, tai skaitā par salauztām ārdurvīm, ārpuskārtas kāpņu telpas remontu, no ierindas izvestajiem liftiem un citiem vandālisma aktu likvidēšanas pasākumiem, tiek aprēķināta īres maksa, kas tagad vairs visām mājām nav vienāda, bet kā jau teicu, diferencēta katrai mājai individuāli. Mūsu, kā apsaimniekotāja rīcībā ir tikai viens instruments, kā cīnīties ar šādiem īrniekiem – tiesa. Taču tiesāšanās izmaksas ir ļoti lielas un process var ieilgt uz daudziem gadiem.