"Rīgas pilsētbūvnieks": īrnieku radītie zaudējumi liek domāt par apsaimniekošanas maksas celšanu

KELDIŠA IELAS 12 stāvu ēkā konstatēts, ka no ugunsdrošības inventāra skapīšiem pazudušas visas ugunsdzēsības šļūtenes ar savienojumiem un uzgaļiem © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Rīgas pilsētbūvnieka pārziņā kopumā ir 65 dzīvojamie nami ar 5955 dzīvokļiem, ko pašvaldība ir piešķīrusi cilvēkiem, kuri paši nav spējīgi mājokli iegādāties vai īrēt privātajā nekustamā īpašuma tirgū. Likumsakarīgi būtu, ja īrnieki novērtētu pašvaldības ieguldījumu mājokļu jautājumu risināšanā, taču ļoti daudzos gadījumos realitāte ir pretēja – jau gadiem ilgi īrnieki pašvaldības nekustamajam īpašumam rada milzu zaudējumus – zagšanas un vandālisma gadījumi ir apsaimniekotāja SIA Rīgas pilsētbūvnieks ikdiena.

Ja kāds zog, citam par to jāmaksā

Nepastāv kaut kāda mistiska valsts vai pašvaldība, kas par visu samaksās, ja kāds kaut ko nozags. Tā nav un nevar būt tāpēc, ka tā nevar būt nekad. Arī par viena cilvēka nozagto maizes kukuli veikalā samaksā citi pircēji. Un namu apsaimniekošanas jomā strādā tie paši principi, jo nauda ne no kurienes nerodas. Ja zagļi aizstiepj vai sabojā, piemēram, dūmu detektoru, tad, kaut kur tā nauda ir jāatrod, lai apsaimniekotājs iegādātu un uzstādītu citu. SIA Rīgas pilsētbūvnieks sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats uzsver: «Īres maksas pašvaldības dzīvojamajos namos ir zemas - vidēji nepilnu eiro par kvadrātmetru. Salīdzinājumā ar privāto īres tirgu, tas ir trīs četras reizes mazāk. Tajā pašā laikā apsaimniekošanas izdevumi ir krietni lielāki, jo nevar noliegt, ka liela daļa mūsu īrnieku nav ir ar salīdzinoši zemu dzīves standartu prasībām pret vidi - piešķirto mājokli jaunā mājā viņi ātri vien spēj pārvērst par bomžatņiku, tādējādi ne tikai radot zaudējumus apsaimniekošanas uzņēmumam, bet radot nepatīkamu dzīves vidi kaimiņiem, kuri godprātīgi izturas pret pašvaldības īpašumu un vēlas dzīvot sakārtotā, drošā un estētiskā vidē. Mums kā pašvaldības uzņēmumam strikti ir jāievēro visi noteikumi, arī arvien pieaugošās ugunsdrošības prasības. Tie ir ieguldījumi paši par sevi un būtu samērojami, ja vien iedzīvotāji uzstādītās tehnoloģijas un aprīkojumu nelauztu un nezagtu. Zaudējumi lēšami tūkstošos. Neskatoties uz to, 2018. gadā neesam plānojuši īres maksas paaugstināšanu, taču, ja situācijai neatradīsies risinājums un iedzīvotāji turpinās zagt un lauzt, tad arī mums nāksies pārskatīt īres maksas apjomu, jo iedzīvotāju drošība mūsu apsaimniekotajās mājās ir viena no galvenajām prioritātēm. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka kopējie ēkas apsaimniekošanas izdevumi ir jāsabalansē ar ieņēmumiem, tātad, ja kāds zog, tad kaimiņš par to maksā.»

UGUNSDROŠĪBAS inventāra bojāšana un «pazušana», tostarp ugunsdzēsības šļūteņu zādzības ir visai ikdienišķa parādība Rīgas pilsētbūvnieka apsaimniekotajos namos. Šī un cita inventāra zagšana un bojāšana rada ne tikai zaudējumus apsaimniekotājam, bet arī būtiski ietekmē iedzīvotāju drošības līmeni / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Statistika par sabojātu vai nozagtu ugunsdrošības inventāru vien ir vairāk nekā graujoša: nesen 12 stāvu dzīvojamajai mājai Keldiša ielā 28 nozagtas ugunsdzēsības šļūtenes. Rēķinot, ka viens metrs ugunsdzēsības šļūtenes maksā ap 3 eiro, zaudējumu apjoms ir vismaz 6000 eiro. Klāt jārēķina arī savienojumi un uzgaļi, kā arī sabojāto ugunsdrošības inventāra skapīšu remonts. Ivo Kiršblats komentē: «Ziņojām policijai, protams, solīja meklēt, bet līdz šim neesam saņēmuši ziņas, ka būtu kāda lietas virzība. Ja arī atradīs, tad pierādīt diezin vai varēs, jo noteikti būs noņemti inventāra numuri un citas atpazīšanas zīmes. Gada griezumā dažādās mūsu apsaimniekotajās mājās sabojātas vai nozagtas vairāk nekā 70 ugunsdzēsēju šļūtenes. Pieņemot, ka katra no tām ir vismaz 25 metrus gara, Pilsētbūvniekam nācies no jauna iegādāties gandrīz 2 kilometrus šļūteņu. Problēma ir ugunsdrošības kastēs - kā rāda pieredze, ar roku saliecot durvis, tās var atlauzt un vēlāk atkal aizvērt. Slēdzenes nevaram uzstādīt, jo tad inventārs operatīvi nebūs pieejams ugunsgrēka gadījumos. Labi, ka atklājām laikus, nevis tad, kad mājā izcēlies ugunsgrēks. Tad nāktos secināt, ka nav ar ko to apdzēst. Likumsargi stāsta, ka parasti ir vairāki varianti. Vieni nozog tirgošanai, turklāt bezpajumtniekiem ir vienalga, kā samaksā, - cik dod, tik ņem. Latgalītes tirdziņā droši vien par lētu naudu var nopirkt. Mazdārziņu īpašniekiem tās noder, arī laukos zemniekiem laistīšanai ne, tikai lieliem objektiem, kuriem nepieciešams pildīt ugunsdrošības prasības un šļūtenes jāpērk.»

Arī ar dūmu detektoriem situācija nav iepriecinoša: Tikai Ulbrokas ielā 13 namos kopumā pusgada laikā «pazuduši» 11 dūmu detektori, bet vēl 37 sabojāti.

Pieaugot ugunsdrošības prasībām, zagšanas riski palielinās

No 2020. gada stājas spēkā jaunie ugunsdrošības noteikumi, kas paredz, ka visām telpām jābūt aprīkotām ar dūmu detektoriem vai autonomām ugunsdzēsības iekārtām. Dūmu detektoriem jābūt pat vannasistabās un pieliekamajos. No vienas puses, ļoti labs lēmums, kas rada augstāku drošības garantu iedzīvotājiem. Taču, no otras puses, apzinoties lielas iedzīvotāju daļas sadzīves tradīcijas, tie uzņēmumam būs papildu izdevumi ne tikai dūmu detektoru un citu ar ugunsdrošību saistītu pasākumu realizēšanā, bet arī nepārtraukta inventāra un tehnoloģiju atjaunošana, jo maz ticams, ka iedzīvotāju paradumi mainīsies. Nav šaubu, ka no daudziem dzīvokļiem dūmu detektori pazudīs jau pirmajā nedēļā un būs nopērkami Latgalītē. Vaicāts, vai tiešām iedzīvotāji nesaprot, ka ugunsdrošības inventāra pieejamība ir pašu iedzīvotāju interesēs, Ivo Kiršblats atzīst: «Esam novērojuši, ka liela daļa iedzīvotāju par to vispār nedomā. Kādus tik brīnumus neesam redzējuši!» Par iedzīvotāju nevērību attiecībā uz ugunsdrošību liecina arī dramatiskā ugunsgrēku statistika: 2017. gadā Rīgas dzīvojamā sektorā reģistrēts vairāk par 2000 ugunsgrēku, trešā daļa no tiem (735) reģistrēti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Vairāki desmiti izcēlušies netīrītu ventilācijas, dūmvadu vai apkures šahtu dēļ. Šādi ugunsgrēki ir bijuši arī RPB mājās. Tāpēc nākošajā gadā pastiprināti tiks tīrītas Pilsētbūvnieka pārziņā esošo māju ventilācijas šahtas, jo tās tiek izmantotas dažādos veidos - ventilācijas šahtā tiek novadīti plīts gaisa nosūcēji un palīgtelpu ventilatori. Sliktākajos piemēros ventilācija šahtas tiek izmantotas kā skursteņi. Ar laiku šahtās sakrājas putekļi, netīrumi, kas viegli aizdegas, piemēram, ja gaisa nosūcējs sāk dzirksteļot vai uz plīts aizmirsti kartupeļi uzliesmo un dzirksteles tiek ierautas šahtā.

VANDĀLISMS ir problēma - tas ir neapstrīdams fakts. Durvju aizvērēji, dūmu detektori, lifti un citas lietas tiek salauztas vai nozagtas. Vienlaikus ar «mākslas darbiem» tiek noformētas kāpņu telpu sienas / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Vēl viena joma, kas rada papildu izdevumus, ir durvju aizvērēji. Tā ir obligāta ugunsdrošības prasība, taču durvju aizvērēji ir dārgi - ap 30 eiro gabalā, turklāt tie ir zagļu ļoti iecienīta prece vai arī tie tiek sabojāti brīžos, kad tiek uzlauztas durvis. Jāpiebilst, ka durvju laušana ir viena no lielākajām, ja ne pati lielākā problēma. Lai samazinātu izmaksas, līdz šim vairākās Pilsētbūvnieka apsaimniekotajās mājās durvju aizvēršanai tika izmantotas parastas atsperes, kas maksā vien dažus eiro. Tomēr atsperes nenodrošina durvju aizvēršanu, turklāt ir salīdzinoši bīstamas ekspluatācijā, jo tajās var iespiest rokas. Modernie aizvērēji darbojas lēnām un droši lietotājiem, bet to galvenā funkcija ir blīvi noslēgt durvis, lai ugunsgrēku laikā dūmi un liesmas nevarētu izplatīties uz citām telpām.

Gads ir noslēdzies, un nākamā gada plāni SIA Rīgas pilsētbūvniekam ir vairāk vai mazāk skaidri. Kā jau ierasts, cilvēki mēdz ticēt labajam, tāpēc arī apsaimniekošanas uzņēmums ļoti cer, ka, klauvējot pie īrnieku sirdsapziņas, piesaistot sabiedrības uzmanību un pašvaldības policijas spēkus, nākamajā gadā vandālisma un zagšanas gadījumu būs krietni mazāk, vienlaikus mikroklimats dzīvojamajās mājās uzlabosies un godprātīgajiem iedzīvotājiem par neliešu nodarījumiem maksāt nenāksies.



Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais