Latvijas simtgadi iedejot un iedziedāt varēs tikai daļēji atjaunotā Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Abus objektus pilnībā rekonstruēs pēc sešiem septiņiem gadiem. Tas prasīs desmitiem miljonu eiro – gan no Eiropas Savienības fondiem, gan pašvaldības un valsts.
Pašlaik vistuvāk pārbūves darbiem ir Daugavas stadions, un visticamāk, ka visa veida papīru sakārtošanu pabeigs šogad un celtniecība sāksies 2017. gada pirmajā ceturksnī, Neatkarīgo informēja sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons. Pirmās kārtas darbos ir iekļauta tribīņu paplašināšana, laukuma un teritorijas sakārtošana tā, lai tur varētu notikt Latvijas simtgadei veltītie dziesmu un deju svētki. Taču tā esot tikai neliela daļa no plānotā, pēc svētkiem rekonstrukcija atsāksies, liekot akcentu tieši uz sporta būvēm. Turpmākajos gados iecerēts izbūvēt gan multifunkcionālu halli, kur būs vieta komandu spēlēm, gan vieglatlētikas manēžu, kuras galvaspilsētā ļoti trūkst, bet esošā, kas atrodas zem tribīnēm, ir neglābjami novecojusi. Tāpat te būs jauna ledus halle, bet veco tenisa kortu vietā – jauns par privātajām investīcijām tapis objekts. Ir vēl plānots sakārtot infrastruktūru, izbūvēt apakšzemes stāvvietu un paveikt virkni citu darbu. Kopumā šā projekta īstenošanai paredzēts tērēt apmēram 50 miljonu eiro: no Eiropas Reģionālā attīstības fonda – 40,2 miljonus eiro, bet valsts līdzfinansējums – 7,1 miljons eiro. Šī nauda ir jau pieejama, jo ES devusi savu piekrišanu projekta īstenošanai. Vēl ap pusotru miljonu ieguldīs Daugavas stadions kā projekta īstenotājs, kā arī būs privātās investīcijas vienā no būvēm, skaidroja E. Martinsons.
Savukārt Mežaparka estrāde Latvijas simtgades svētkus un dziedātājus sagaidīs ar pārbūvētu un paplašinātu skatītāju sēdvietu zonu (izveidojot 35 000 sēdvietu vai 60 000 stāvvietu), bet skatuves daļa tiks papildināta ar pagaidu tribīnēm. Vēl pirmajā kārtā skatītāju daļā – pazemē izbūvēs tirdzniecības un ēdināšanas zonu, kā arī tualetes. Pēc svētkiem darbus turpinās, pārveidojot estrādi pēc arhitekta Jura Pogas projekta, kurš tapis 2007. gadā. Tas ļaus uz skatuves vienlaikus pulcināt apmēram 11 000 dalībnieku. Visa projekta īstenošana kopumā izmaksās apmēram 45 miljonus eiro. Objektu uzņēmusies realizēt Rīgas pašvaldība, kas jau tuvākajā laikā plāno tehniskā projekta izstrādei Valsts kasē ņemt pirmo kredītu – 1,7 miljonus eiro (ar atmaksas termiņu uz trim gadiem), bet pēc tam – 45 miljonus eiro (uz 30 gadiem).