Jau divas reizes sodītais uzņēmums Riepu bloki nevis aizvācis nolietoto riepu nelikumīgos krāvumus Rīgā, bet uzaudzējis tos vēl trīskārt lielākus. Vides aizsardzības klubs piešķir šai lietai publicitāti, taču tas neatrisina galveno problēmu – Latvijā nolietotās autoriepas nav kur likt.
Riepas var sadedzināt, taču cementa ražotājam Cemex izdevīgāk ir tās importēt no Lietuvas. Var presēt ķīpās un dēvēt tās par riepu blokiem, bet tie Latvijā nevienam nav vajadzīgi. Attiecīgi pašlaik šie atkritumi tiek krāmēti kaudzēs, un vienīgo labumu gūst juridiskās personas, kas sadarbojas ar Riepu blokiem un tādējādi tiek vaļā no dabas resursu nodokļa maksāšanas, jo formāli nodrošina videi kaitīgu preču apsaimniekošanu. Tas, ka šī shēma ir bezjēdzīga un riepu pārstrādi patiesībā nenodrošina, valsts institūcijas līdz šim nav satraucis.
Es veros ciet!
Liela daudzuma degtspējīgu materiālu uzglabāšana galvaspilsētas vidū rada nopietnu bīstamību. Kad dega plastmasas atkritumu izgāztuve Slokā, dūmi bija briesmīgi. Arī 200 riepas Spilvē mēneša sākumā spēja piedūmot vai visu Pārdaugavu. Bet te Čiekurkalnā, Starta ielā, pašlaik ir uzkrāti simti tūkstoši riepu. Krautuves ir divas. Vienā - nosacīti legālajā - Starta ielā 8 Valsts vides dienests iepriekš bija saskaitījis aptuveni 1030 tonnas atļauto 30 tonnu vietā. Ja pieņem, ka aptuvens vieglās mašīnas riepas svars ir 10 kilogrami, kopā tur varētu būt aptuveni 100 000 riepu. Taču otrā ielas pusē Starta ielā 7a ir vēl viena krautuve, ko tas pats uzņēmums ierīkojis vispār bez atļaujas, un vizuāli šķiet, ka tur riepu ir divas trīs reizes vairāk. Tā vismaz izskatās drona kameras pārraidītajos kadros.
Protams, Riepu bloku īpašnieks Aivars Grūbe par Vides aizsardzības kluba un mediju ierašanos vakar bija dziļi sarūgtināts: «Jūs mani iznīcināt! Rītā man būs nākamais sods un es veros ciet. Bet tās riepas jau tiks aizvāktas par nodokļu maksātāju naudu. Būs vēl viens riepu kalns, tikai citur.»
Blokus nevienam nevajag
Kopējais uzņēmuma nesamaksāto sodu apjoms jau izaudzis līdz 6500 eiro.
Riepu utilizēšanas un pārstrādes bizness, kas no vides viedokļa ir ārkārtīgi vajadzīgs, pašlaik ir apstājies. Cemex pretī ņem tikai vieglo automašīnu riepas, bet te ir kalns ar smago mašīnu riepām. Teorētiski varētu riepas malt čipsos un tad dedzināt, taču šādas rūpnīcas Latvijā neesot. Uzņēmējs pirmais Latvijā sācis taisīt riepu blokus - ķīpot riepas 850 kilogramu smagos saiņos. Ārzemēs tādus izmanto nogāžu stiprināšanai, rok iekšā nestabilās gruntīs, izmanto arī kā plūdu barjeras. Taču viņa ražotajam produktam nav veikta Eiropas sertifikācija, tātad eksports nav iespējams. Savukārt Latvijā nevienam tādus blokus nevajag. Uzrunātas visas pašvaldības, taču neviena pat atbildes vēstuli neesot atsūtījusi. Uzņēmējs piesauc angļus, kas ņemtu no viņa riepu blokus, taču viņš nespēj garantēt apjomus.
B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai Rīgā viņam netika izsniegta. Internetā uzrādītā uzņēmuma mājvieta ir Liepāja, taču tur par maz cilvēku, par maz mašīnu un attiecīgi par maz riepu. Ja uzraugošie dienesti uzņēmumam liegs strādāt Rīgā, kopā ar īpašnieku darbu zaudēšot vēl četri darbinieki.
Tirgus ekonomikai nesanāk
Tomēr gaudām par ļauno valsti, kas nīcina laukā uzņēmējdarbību, īsti nav pamata, jo uzņēmējs pats apzināti pārkāpj normatīvos aktus. Cits jautājums - vai tie ir pietiekami labi, lai Latvijā atkritumi tiktu pienācīgi apsaimniekoti. Vides aizsardzības klubs uzskata, ka nē, un uzskata arī, ka vides un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam vajadzētu atkāpties. «Lēnām Latvija pārtop par atkritumu izgāztuvi Eiropas mērogā,» secina kluba prezidents Arvīds Ulme. No vides resora puses pietrūkstot kontroles pār atkritumu apriti valstī. Būtu nepieciešams arī ierobežot atkritumu importu, ja jau netiekam galā paši ar saviem atkritumiem. Neļaut Cemex rūpnīcai importēt kurināmo no Lietuvas, ja Latvijā veco riepu kalni tikai aug. Privātais sektors acīmredzami netiek galā ar atkritumu pārstrādi, rūpnīcu nav, tajā pašā laikā importēto atkritumu apjoms ir milzīgs. Tas nozīmē, ka valstij jāiesaistās problēmas risināšanā. Tirgus ekonomika pārstrādāt vecās riepas nemāk.