Rumbulas memoriālā notiek piemiņas brīdis noslepkavotajiem Rīgas geto ieslodzītajiem ebrejiem
Šodien pulksten 12 Rumbulas memoriālā notiek piemiņas brīdis pirms 76 gadiem noslepkavotajiem Rīgas geto ieslodzītajiem ebrejiem. Šovakar no pulksten 18 līdz 23, pieminot Rumbulā nogalinātos Latvijas ebrejus, cilvēki tiek aicināti nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa.
Ja katrai aizgājušajai dvēselei mēs aizdegtu pa svecei, vajadzētu 25 000 sveču, saka akcijas rīkotāji. Šajās dienās Rīgā uzturas Izraēlas kinodokumentālists un žurnālists Boriss Mafcirs. Viņš atvedis dokumentālo filmu Atmiņu lādes, un pirmizrāde šodien notiek Rīgā. Filma ir veidota īpaši par Latviju, informē Izraēlas vēstniecībā. Režisors veidojis filmas par holokaustu bijušas Padomju Savienības teritorijā un uzskata, ka šo notikumu dokumentēšana ir gan pienākums pret Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju piemiņas iemūžināšanu, gan pienākums pret nākamajām paaudzēm - atgādināt un neaizmirst.
Divās dienās - 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī - Rumbulā notika lielākās civiliedzīvotāju masu slepkavības Latvijas vēsturē - nonāvēti vairāk nekā 25 000 cilvēku. Otrā pasaules kara laikā Latvijā tika nogalināti aptuveni 70 000 Latvijas ebreju un 20 000 - no citām valstīm atvesto un atdzīto ebreju. Rumbulas slaktiņā izdevās izdzīvot retajam. Viena no tiem bija Frīda Mihelsone, kas atmiņas par šiem notikumiem izstāstījusi grāmatā Es izdzīvoju Rumbulā.
Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā. Memoriālo ansambli ebreju nāves vietā izveidoja 2002. gada novembrī. Līdzekļus piešķīra Latvijas, Izraēlas, ASV un Vācijas institūcijas un organizācijas, ziedoja arī privātpersonas, arī bijušais geto gūsteknis Boriss Kliots. Viņa piederīgie tika nogalināti Rumbulā.
Arī Lietuvā laikā, kad to bija okupējis nacistiskās Vācijas karaspēks, tika nogalināti aptuveni 200 000 ebreju. Šogad novembra beigās Viļņā atklāja muzeju ebreju un poļu izcelsmes gleznotājam Samuelam Bakam, kurš Otrā pasaules kara laikā pārcieta holokaustu Lietuvas teritorijā. Kad S. Bakam bija tikai deviņi gadi, viņš sarīkoja savu pirmo izstādi pilsētas ebreju geto. Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā arī ir stāsti, ko pavēstīt mūsdienu sabiedrībai. Tur izlasāmi Latvijā bojāgājušo holokausta upuru vārdi.