Emīls Jakrins: Riteņu bloķētāji būs pret viltus ārzemniekiem stāvvietās

Par to, kā satiksmes jomu un pilsētas attīstību ietekmēs ABLV Bank ķibele, par brūkošajām Vanšu tilta kāpnēm, par to, vai Rīgā atkal būs automašīnu riteņu bloķētāji, un citām galvaspilsētas satiksmes jomas problēmām Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru Emīlu Jakrinu.

- ABLV Bank pašlikvidējas. Kā tagad būs ar Rīgas pašvaldības lielajiem attīstības plāniem Skanstes rajonā? ABLV Bank bija iecerējusi tur finansēt nozīmīgus objektus, taču tagad šī nauda iet secen.

- Ciktāl tas attiecas uz satiksmi, liela satraukuma nav. Attīstītājus apvienojošā Skanstes biedrība ir apliecinājusi, ka attīstības plānos nav lielu izmaiņu. Bankas iesāktais projekts tādā vai citādā veidā tiks realizēts. Šādu viedokli ir pauduši arī vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji, īpašnieki un jomas eksperti. ABLV Bank ir tikai viens no attīstītājiem. Vēl jau ir virkne citu.

Jauno ielu izveide jau ir pabeigta. Iepriekš ABLV Bank vēlējās sevis uzbūvētās ielas paturēt savā īpašumā, bet, ja būs jauna vīzija, ielu jautājuma risinājumi var mainīties - iespējams, pašvaldība pārņems ielas sev vai rīkosies kā citādi. Tas pagaidām nav no jauna pārrunāts.

Savukārt viss, kas attiecas uz ēku rindām gar Skanstes ielu, turpina aktīvi attīstīties, tiek būvēta privāta slimnīca un citi objekti. Līdz ar to uz šā rajona attīstību skatāmies optimistiski.

- Var gadīties, ka ABLV Bank iznīcināšana vēl nav pēdējais trieciens Latvijas finanšu sistēmai. Ko tad, ja banku izputināšana turpināsies?

- Šis jautājums ir valsts un pasaules izmēra jautājums. Protams, tas var ietekmēt arī pašvaldību un satiksmi. Mēs sekojam līdzi valdības lēmumiem un ekonomikas situācijai valstī. Pašlaik gan nav nekādu indikāciju, ka notiktu kāda ekonomikas bremzēšanās. Tieši otrādi - ekonomika aug, un jārisina tās problēmas, kas raksturīgas augošas ekonomikas apstākļiem.

- Kādas problēmas?

- Aug cenas un izmaksas būvniecībā, būs darbaspēka trūkums. Jau tagad būvnieki ieved strādniekus no citām valstīm.

- Ir redzētas visādas kartes un plāni par to, kur ies jaunā tramvaja līnija uz Skanstes rajonu. Kur tad tā galu galā būs?

- Ja skatāmies virzienā no Eksporta ielas, tad pagriežas pa labi, šķērso Ganību dambi, pa Sporta ielas perspektīvo pagarinājumu nokļūst līdz Skanstes ielai, visticamāk, pa Skanstes ielas vidu aizbrauc līdz Zaļajai ielai, virzās pāri Valdemāra ielai, kur pa Senču ielu iet pāri Brīvības ielai un pievienojas Barona ielā jau esošajām sliedēm. Tā izveidojas aplis apkārt centram.

- Kas brauks uz Skansti, ja tur būs vien bankas un kantori?

- Tieši šie cilvēki brauks. Tur ir arī divi sporta objekti - Olimpiskais Elektrum centrs un Arēna Rīga, kurā notiek ne tikai sacensības, bet arī koncerti. Attīstās arī dzīvojamie kvartāli. Ar laiku cilvēki aizvien vairāk dos priekšroku sabiedriskajam transportam, līdz ar to nav bažu par tramvaja līnijas noslogojumu. Tāpēc jāattīsta sabiedriskais transports, ko arī darām.

- Ir viena sabiedriska organizācija, kas ilgi un aktīvi ir lamājusi šo tramvaja līniju par «kapu tramvaju», jo tas traucēšot mirušo mieru. Vai traucēs?

- Šis apgalvojums neiztur kritiku. Senču ielu tāpat jau pašlaik aktīvi izmanto autotransports, ieskaitot arī smago transportu. Mēs plānojam smago transportu novirzīt no turienes projām. Savukārt tramvajs ir zaļākais, klusākais un videi draudzīgākais transports. Pēc tramvaja izbūves būs daudz klusāk nekā līdz šim.

- Kāpēc tramvajs tieši uz Skansti, nevis uz kādu citu vietu?

- Bija savulaik vairākas versijas - viena, ka varētu būt tramvajs uz lidostu, taču, tā kā Rail Baltica projektā ieplānots vilciens uz centru, skaidrs, ka būvēt divus sliežu ceļus vienā virzienā nebūtu jēgas. Diskusiju rezultātā tieši šis projekts tika izvēlēts kā visnepieciešamākais.

- Kas gaida Rīgu, kad tiks realizēts Rail Baltica projekts?

- Rīgas centrā darbi patiešām būs vērienīgi - tiks norakta daļa dzelzceļa uzbēruma, šie darbi dos arī jaunas priekšrocības, jaunu vidi un jaunu telpu, vizuāli un psiholoģiski atcels pašreizējo sadalījumu, kas ir starp abām dzelzceļa pusēm. Tas ir liels pārmaiņu objekts, kas gaida Rīgu. Zolitūdes un Imantas iedzīvotājus arī gaida pārmaiņas - dzelzceļa pārbrauktuvi vērs ciet, tiks būvēts pārvads pār dzelzceļu.

- Cik tālu ir tikts ar plāniem uzbūvēt dzelzceļa pārvadu Sarkandaugavā?

- Rīgas ūdens jau ir uzsākuši sagatavošanās darbus, savukārt objektam šogad tiks pabeigta projektēšana. Tiklīdz tas tiks pabeigts, mēs izsludināsim būvniecības iepirkumu, un ir ticams, ka šogad būvniecība varēs tikt sākta.

- Iedomājoties to vietu, šķiet, ka tur nepieciešama ļoti vērienīga būvēšana.

- Ne tik ļoti liela, kā šķiet. Nekādas neatrisināmas problēmas tur nav - projekts ļoti gaumīgi iekļausies apkārtējā vidē. Līdz ar to šis projekts ļoti atslogos transporta situāciju. Pabeidzot šo objektu un Vietalvas ielas posmu, Austrumu maģistrāle faktiski būs pabeigta.

- Joprojām Rīgā ir intensīvas kustības laikā grūti izbraucami, bīstami krustojumi. Vietām derētu luksofors.

- Mēs gada laikā vidēji izbūvējam desmit jaunus luksoforu objektus un, protams, prioritāri skatāmies uz bīstamākajām vietām. Ir saraksts, kur tuvākajā laikā ir paredzēti jauni luksofori. Ir vietas, kur var izlīdzēties ar luksoforu, ir arī tādas, kur nepieciešami komplicētāki risinājumi, apjomīgāka pārplānošana vairāku kvartālu garumā. Tas tiek darīts.

- Cik viens luksofors izmaksā?

- Ir dažādi luksofori. Bet vidēji apmēram 100 tūkstošus eiro.

- Kā tik nelielā pilsētā kā Rīga var divreiz dienā būt sastrēgumi?

- Tas ir lielā mērā sajūtu jautājums. Salīdzinot ar megapolēm, Rīgas sastrēgumi nav sastrēgumi - pat sastrēgumstundās ceļu no Spices līdz Nacionālajam teātrim var mērot 20 minūtēs. Rīdzinieki lēni maina savus paradumus, tomēr tos maina un pamazām vairāk izvēlas sabiedrisko transportu. Jo tas kļūs ērtāks un ātrāks, jo vairāk šādu cilvēku būs. Tas ir mūsu uzdevums - ieviest sabiedriskā transporta joslas, uzlabojot infrastruktūru, padarīt sabiedrisko transportu ātrāku, videi draudzīgāku un ērtāku.

- Daudzviet ārzemēs ir izvēlējušies tādu risinājumu, ka, ja grib braukt iekšā pilsētā vai tās centrā, ir jāmaksā diezgan prāva nauda. Tādā veidā ir mazināta transporta pārblīvētība. Vai Rīgā arī būs uz to pusi?

- Jā, šādas tendences Eiropā ir vērojamas - arī ne pārāk lielās pilsētās kā Stokholma vai Gēteborga. Šī ir tēma diskusijai - kā rīdzinieki uz to skatās? Skaidrs, ka viņi grib, lai samazinās transports un tranzīts. Tajā pašā laikā paši brauc ar auto un ne visai gribētu, lai izdevumi pašiem kļūtu ievērojami lielāki. Līdz šādai diskusijai agrāk vai vēlāk nonāksim, tas ir jautājums, kas ir apspriešanas vērts.

- Vairāk nekā 20 gadus Rīgas pašvaldība ir centusies ieviest park&ride jeb novieto mašīnu un brauc tālāk uz centru ar sabiedrisko transportu sistēmu. Taču tā īsti tas nav izdevies šobaltdien. Vai kādreiz izdosies?

- Ideja par park&ride nav atmesta, un turpinās dažādas diskusijas un plāni par park&ride. Tiek iekārtoti vai tiek plānoti stāvlaukumi pie dzelzceļa stacijām, kas ir netālu no Rīgas. Par to domā arī valsts, attīstot dzelzceļa transportu, lai cilvēki var ērti novietot auto un tālāk doties uz Rīgas centru ar vilcienu.

- Ir dzirdēts par plāniem atkal ieviest riteņu bloķēšanu pašvaldības autostāvvietās. Vai tiešām būs bloķētāji?

- Jā, šis jautājums pašlaik ir Rīgas domes darba kārtībā. Līdz tam ir nonākts tāpēc, ka Rīgā ir liels automašīnu īpatsvars ar ārvalstu numuriem, kuru īpašnieki nav ārzemnieki, kas nekaunīgi nemaksā par stāvēšanu un nemaksā arī soda naudas. Kopumā pašlaik šādos nesamaksātos līgumsodos ir jau vairāk par diviem miljoniem eiro. Tikai kādus piecus procentus no šīs naudas ārzemēs reģistrētu automašīnu braucēji samaksā. Lielākā daļa izvēlas apzināti un ļaunprātīgi nemaksāt. Mūsu skatījumā tas diskriminē godīgos Rīgas iedzīvotājus, kas maksā nodokļus Latvijā un maksā par automašīnu novietošanu maksas autostāvvietās.

Esam mācījušies no agrāko laiku sliktās pieredzes, un godprātīgie autobraucēji, kas nav samaksājuši par stāvēšanu steigas vai aizmāršības dēļ, no tā necietīs. Riteņi tiks bloķēti tikai no trešās nesamaksāšanas reizes. Līdzīga prakse ir daudzviet Eiropā - no Portugāles līdz Somijai. Nav patiesi apgalvojumi, ka Eiropā no bloķētājiem atsakās. Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs mums pārmet, ka tā būšot konkurences kropļošana, taču vēlos uzsvērt, ka Rīgas pilsētai un privātajām stāvvietām ir pilnīgi atšķirīgi mērķi un uzdevumi, kāpēc tiek ieviesta maksa par automašīnu stāvēšanu. Rīgas pilsētas pašvaldība ir ieviesusi maksu, lai atslogotu centru no automašīnām, lai novērstu ilglaicīgu automašīnu stāvēšanu, lai cilvēki, kas tomēr ir izvēlējušies doties uz centra iestādēm ar auto, var atrast vietu, kur to novietot. Ekoloģijas apsvērumu dēļ ir ieviestas bezmaksas stāvvietas elektromobiļiem, lai motivētu cilvēkus iegādāties videi draudzīgus braucamos. Arī invalīdiem ir bezmaksas autostāvvietas. Tikmēr privātajiem autoparkiem ir tikai viens mērķis - gūt peļņu.

- Iedzīvotājus nesen satrauca ziņa, ka Vanšu tilta kāpnes ir teju vai sabrukušas.

- Ekspertīzē ir noskaidrots, ka Vanšu tilta kāpnes ir uzbūvētas neatbilstoši sākotnējam projektam - projekts ir izmainīts būvniecības laikā, augšējais pakāpiens, kam bija jābūt monolītam betona lējumam, ir aizstāts ar betona bloku, kas piestiprināts ar četriem metāla leņķīšiem. Šie leņķīši laika zoba ietekmē ir nolietojušies, vairs nespēj turēt konstrukciju un ir salūzuši. Šonedēļ veiksim procedūru projektēšanai, ceram, ka kādā saprātīgā mēnešu, ne gadu laikā - četros līdz sešos mēnešos - saņemsim kāpņu pārbūves projektu un tad veiksim pilnīgu kāpņu renovēšanu. Saņēmām aprēķinus ātrai kāpņu saremontēšanai, taču tā tāpat izmaksātu diezgan dārgi. Vēlāk, veicot Vanšu tilta kopējo renovāciju, kāpnes būtu jāpārbūvē vēlreiz, līdz ar to līdzekļi tiktu izšķērdēti nelietderīgi. Tāpēc pagājušajā nedēļā izlēmām par labu ilgākai, bet pamatīgākai renovācijai.

Kopumā pašlaik Vanšu tilta nesošās konstrukcijas, vantis, balsti, arī kāpņu balsta pamatdaļa ir gana labā stāvoklī, bet sliktā stāvoklī ir margas un pakāpieni.

- Kādus darbus rīdzinieki redzēs šajā pavasarī, vasarā, rudenī?

- Salu tiltu turpināsim pārbūvēt, rekonstruēsim Deglava tiltu un Brasas tiltu. Veiksim seguma nomaiņu Krasta ielā, Merķeļa ielā un Kalpaka bulvārī.

- Kāpēc Rīgas ielās tiek bērts sāls?

- Sāls ir visā pasaulē pieņemts līdzeklis pret apledojumu. Ir otra iespēja - šķūrēt sniegu, saglabājot ielas baltas. Ir pilsētas pasaulē, kas ir izvēlējušās šādu risinājumu. Skandināvijas ziemeļos tā dara. Taču atšķirībā no Rīgas šīs pilsētas ziemās ir pastāvīga sasaluma stāvoklī, nav nemitīgu temperatūras svārstību no plusiem uz mīnusiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Skandināvijas ziemeļu risinājums nebūtu efektīvs. Otra problēma ir tā, ka bez sāls pilsētas uzturēšana kārtībā būtu ievērojami dārgāka.

- Pastāv visādas jaunas idejas un moderni risinājumi, piemēram, ieviešot viedos luksoforus un izmantojot jaunās tehnoloģijas, optimizēt transporta plūsmas, panākt, lai sabiedriskais transports, kam dota priekšroka, var maksimāli ātri pārvietoties. Kas tiek darīts šajā virzienā?

- Pie tā strādājam, jaunie luksofori jau ir ar iespējām signālplānojumu mainīt. Pie visaptveroša kompleksa risinājuma gan tik drīz vēl tikt neizdosies - tas izmaksātu dārgi. Lai pilnībā visu Rīgu, katru luksoforu pieslēgtu pie kopēja vadības centra un online režīmā kontrolētu satiksmi, vajadzētu vismaz 20 miljonus eiro. Turklāt tā nebūtu panaceja, lai atrisinātu visas problēmas. Manuprāt, signālplānu maiņas, kas ir pieskaņotas auto plūsmai, pašlaik ir pareizāks risinājums.