Jāņu svinēšana Rīgā šogad būs vērienīga un demokrātiska. Īpaši šim pasākumam ir radīts jaunuzvedums Jāņu nakts tradīcijas. Šovakar krastmalā rīdzinieki varēs izdzīvot un izspēlēt savas skroderdienas, izstaigājot dažnedažādas sētas, bet Pārdaugavas iedzīvotāji aicināti pulcēties Rīgas augstākajā punktā – Dzegužkalnā.
Pasākums sāksies pulksten 22, un visas nakts garumā tiks izspēlētas Jāņu nakts tradīcijas – sētas pušķošana, vainagu vīšana, siera siešana, lēkšana pār ugunskuru, mazgāšanās rasā un daudz kas vēl. Pušķošanās sētā būs iespēja mācīties vīt vainagus un vītnes, Rotaļu un tradīciju sētā – uzzināt šo to jaunu par tradīcijām, bet bez didaktikas, lai neradītu nepatiku pret tik senām ieražām. Pieci Nacionālā teātra aktieri ik pēc stundas izspēlēs kādu Jāņu nakts tradīciju un iesaistīs arī skatītājus. Jāņa sētā būs iekārtotas trīs skatuves dažādām gaumēm un vecumiem, stāsta E. Aldermane. Viņa piebilst, ka aktieri būs tie, kuri mudinās sadziedāties un saliedēs nelielas kompānijas lielākās grupās. Mielasta sētai, šķiet, īpašs skaidrojums nebūs vajadzīgs, jo tur atradīsies viss, kas saistīts ar vēderpriekiem, tajā skaitā 15 ugunskuru, uz kuriem jāņabērni varēs cepināt līdzpaņemtos produktus.
Dzegužkalnā saimniekos gruntīgs Jāņa tēvs un Jāņa māte – Vidvuds un Iveta Medeņi. Jau no pulksten 20 viņi būs spara pilni vadīt dažādus rituālus. Zinot šīs atraktīvās ģimenes enerģiju, malā sēdētāju nebūs. Lustēšanos nodrošinās arī Hāgenskalna muzikanti, omulīgās un spridzīgās Atštauku dāmas no Liepājas, bet pulksten 22 visi tiks aicināti iedegt Jāņu ugunskuru un kopīgi ar Ilgu Reiznieci, grupu Iļģi un nenogurstošajiem danču vedējiem no Rīgas danču kluba zīlēt nākotni, griezties dejā un dziedāt. Zaļumballe sāksies tieši pusnaktī, kad paredzēta klātesošo Jāņu un, cerams, arī Līgu sumināšana.