Vai Daugavas krastmalā vēl rīkos publiskus pasākumus?
Latvijas simtgades svinību visvairāk apmeklētais pasākums bija pirotehniskais gaismas uzvedums 11. novembra krastmalā. Pēc rīkotāju aplēsēm, to apmeklējuši 110 000 cilvēku. Cilvēku skaita ziņā tas pat nav rekords, jo Jāņu svinēšanu, piemēram, pērn apmeklēja aptuveni tikpat daudz ļaužu. Taču Jāņu svinēšanas laikā apmeklētāji netiek ierobežoti laikā un telpā, bet gaismas uzvedums ilga nepilnas 20 minūtes, lielākā skatītāju daļa koncentrējās salīdzinoši nelielā teritorijā, un pēc tam tūkstošiem cilvēku sāka lauzties dažādos virzienos.
Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs medijos izteicies, ka policija bija aprēķinājusi dažādus algoritmus, un nebija nepieciešams pieņemt lēmumu par gājēju plūsmas slēgšanu. Neatkarīgā novēroja, ka, dodoties prom no krastmalas, cilvēki pūlī paši centās regulēt plūsmu, lai nokļūtu aptuveni tajā virzienā, kurp vajag, un nepieļāva histērijas, lai neizraisītu pūļa psihozi. Cilvēki izmantoja Vecrīgas lielākās ielas, lai gan pa mazajām un šaurajām ieliņām pārvietoties bija daudz ātrāk un drošāk, jo gājēju tur tikpat kā nebija.
11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, atzina A. Velšs. Tuvākajā laikā atbildīgie dienesti analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai Rīgas centra daļā. Iespējams, turpmāk līdzīgu pasākumu laikā automašīnām vajadzētu aizliegt stāvēt daudz plašākā teritorijā.
Automašīnu satiksme pirms un pēc uguņošanas bija slēgta un to uzreiz neatvēra, jo cilvēku pūļi gan Pārdaugavas virzienā, gan Juglas virzienā gāja pa brauktuvi. Tika nogaidīts, līdz cilvēki kaut nedaudz izklīst. Tāpēc sabiedriskais transports kavēja pat divas stundas un privātais transports bija drīzāk stāvošs nekā braucošs. Policija pēc iedzīvotāju 18. novembrī saņemtajiem zvaniem secināja, ka 90 procentu sūdzību bija par nelikumīgi novietotām automašīnām. Rīgas Pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis Neatkarīgo informēja, ka uz brauktuves ilgstoši atstātu auto nebija daudz. Sākoties uguņošanai, cilvēki izkāpa no auto, noskatījās gaismas uzvedumu un aizbrauca. Savukārt no zonas, kur mašīnas nedrīkstēja atstāt, tās tika evakuētas, sastādīti arī administratīvā pārkāpuma protokoli par stāvēšanu neatļautā vietā.
SIA Rīgas satiksme pēc pasākuma krastmalā nodrošināja visus plānotos, to skaitā arī papildu, reisus. Sabiedriskā transporta kavējums bija apmēram divas stundas, jo satiksme bija slēgta ilgāk, nekā paredzēts, vietām to bloķēja neatļauti novietotie auto. Un vairāk transporta līdzekļu par tiem, kas ir uzņēmuma rīcībā, nebija iespējams nodrošināt. Tāpēc daudzi Rīgas mikrorajonu iedzīvotāji izmantoja vilcienus, toties ārpus Rīgas dzīvojošie nevarēja iekļūt vagonos. A/s Pasažieru vilciens skaidro, ka pēdējos gados pēc svētku uguņošanas 18. novembrī vilcienus izmantojuši ap 1500-3000 pasažieru. Šogad tika plānots, ka tie būs 6000 cilvēku, bet bija 10 000. Reaģējot uz lielo cilvēku skaitu, naktī operatīvi tika norīkoti vēl divi reisi Ogres un Slokas virzienā. Taču Pasažieru vilciens saka to pašu, ko Rīgas satiksme: uzņēmumu rīcībā nav neierobežots skaits transportlīdzekļu un vilcienu sastāvu.
Policija pirms simtgades svinībām bija brīdinājusi, ka apmeklētāju skaits būs liels, tāpēc cilvēkiem ir jāizvērtē gan mājās nokļūšanas iespējas, gan tas, vai uz masu pasākumu ir jāierodas ar zīdaiņiem un maziem bērniem. Bet bija arī tādi, kuri ieradās ar lolojumdzīvniekiem. Lielvārdiete Anda stāsta, ka ar draugiem krastmalā ievēroja sievieti ar suni: «Vilciņš, bez uzpurņa, krietni paaudzies. Kā var prognozēt suņa reakciju, kad apkārt šauj, uguņo, cilvēki grūstās? Baidījos, protams, ka suns var kādu sakost. Vai tiešām uz tādu pasākumu jānāk ar suņiem? Jo viņa nebija vienīgā, vēl bija tie mazie, padusē iežmiegtie šuneļi. Kāpēc policisti tai sievietei vispār ļāva tuvoties krastmalai, ja viņai pašai nebija sajēgas par to, ko drīkst vai nedrīkst?»