Nekāda "telšu pilsētiņa" pēdējā laikā faktiski vairs nepastāvēja, - vienīgais bezpajumtnieks no tās ar viņa paša piekrišanu tika nogādāts patversmē, - komentējot vairāk nekā astoņus mēnešus pastāvējušās "telšu pilsētiņas" nojaukšanu, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Pēc Šlesera teiktā, pašvaldības policija šim bezpajumtniekam piedāvājusi pārcelties uz patversmi, kam viņš pats arī piekritis. Pēc tam par šo faktu uzzināja masu mediji, sākās politiska ažiotāža.
"Pašvaldības policija ne mani, ne izpilddirektoru neinformēja par šo rīcību," teica vicemērs.
Jau ziņots, ka "telšu pilsētiņa" nojaukta naktī uz 24.jūliju. Policijas operācijas laikā "telšu pilsētiņā" bija viens pastāvīgs iemītnieks - bezdarbnieks un invalīds Juris Lapšinskis. Patlaban nekas vairs neliecina, ka šajā vietā 236 dienas tika rīkota protesta akcija un bija izvietotas teltis, plakāti, ugunskuri utt., pārliecinājās aģentūra LETA.
Līdz šim "telšu pilsētiņā" pa nakti uzturējās tikai Lapšinskis, jo viņam joprojām nav izdevies atrast ne darbu, ne arī dzīvesvietu. Dienā tur uzturējās arī divi viņa domubiedri Grigorijs Fedjkins un Aleksandrs Tihonovs, kuri ir formulējuši astoņas prasības un priekšlikumus valdībai valsts ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai.
Protesta akcijas dalībnieki ir sašutuši par policijas rīcību. Fedjkins aģentūrai LETA pastāstīja, ka naktī uz 24.jūliju ap plkst.2 pie Lapšinska, kurš tajā laikā ieturējis maltīti, piebraukusi RPP ekipāža.
"Policisti noformēja protokolu, nedzērušo protesta akcijas dalībnieku ievietoja automašīnā, neatļaujot pat paņemt savas mantas, un aizveda viņu uz iecirkni Maskavas ielā, kur noturēja līdz rītam," notikumus apraksta Fedjkins.
Šajā laikā cita RPP brigāde aizvākusi mantas no protesta akcijas vietas. Kad 24.jūlija rītā Lapšinski atbrīvoja, "telšu pilsētiņas" vairs nebija.
Tomēr protestētāji nedomā padoties un Fedjkins aicina ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi, kuriem nav vienaldzīga demokrātija, atnākt šodien, 26.jūlijā, pie valdības ēkas un paust savu neapmierinātību.
"Kungi un dāmas, rīdzinieki un viesi. Atnākot jūs parādīsiet, ka jums ir balsstiesības, ka jums ir tiesības paust savas prasības. Cik ilgi mēs klusēsim, kamēr valsts parāda vienaldzību pret tautas likteni?" jautā Fedjkins.