Rīgas domes atlaišana: kā tā varētu notikt

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Vides ministrs Juris Pūce tomēr izlēmis, ka Rīgas pašvaldības darbu vajag paplosīt ar ārkārtas vēlēšanām. Kaut arī Rīgā atkritumu izvešanas traģēdija nav notikusi, ministrs tieši šo ieganstu nosauca par būtiskāko, kāpēc jārosina Rīgas domes atlaišana. Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu iecerēts nākamā gada 29. februāris, ja Saeima tam piekritīs un likumu izsludinās Latvijas Valsts prezidents. Un tas viss notiek laikā, kad apmēram 30 pašvaldību varētu Satversmes tiesā apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciēto administratīvi teritoriālo reformu. 

Saskaņā ar ministra Pūces teikto, pēdējos astoņus mēnešus VARAM ir uzstājīgi vērsusi Rīgas domes uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā, bet, ministrijas ieskatā, pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. Tāpēc viņš secina, ka Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā izraisa vispārēju negatīvu ietekmi, proti, ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā. Tāpēc ministrs Pūce ir apņēmies novērst apdraudējumu demokrātijai un tiesiskumam, atlaižot Rīgas domi.

VARAM pamato, ka likumā Par pašvaldībām vietvarai ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus. Autonomo funkciju nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.

RĪGAS DOMES ATLAIŠANA: KĀ TĀ VARĒTU NOTIKT

* 2019. gada 6. decembrī VARAM izstrādātais likumprojekts tika izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Iespējams, Ministru kabinetā par šo jautājumu varētu lemt 17. decembrī.

* Pēc tam jautājums jāskata Saeimā, un Saeima var mainīt ārkārtas vēlēšanu datumu.

* Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020. gada 29. februāris.

* Vēlēšanās varēs piedalīties Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu, ir reģistrēti vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēti Rīgā, kā arī tās personas, kurām Rīgā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varēs piedalīties arī Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

* Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.

* Lēmumu par vēlēšanu izsludināšanu Centrālā vēlēšanu komisija pieņems piecu dienu laikā, kad Saeima būs pieņēmusi likumu par Rīgas domes atlaišanu.

* Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domē iecelt pagaidu administrāciju (tie būšot tikai civildienesta pārstāvji), kas vadītu Rīgas saimniecisko dzīvi divarpus mēnešus, ja Saeima apstiprinās VARAM likumprojektā piedāvātos termiņus. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā, to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

* Pagaidu administrācija pildīs visas likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.

Pagaidu administrācija būs tiesīga pieņemt arī Rīgas 2020. gada budžetu un citus likumā paredzētos lēmumus, bet, visticamāk, tā budžetam klāt neķersies, un Rīgas dome līdz vēlēšanām varētu strādāt ar 1/12 daļu no šī gada budžeta.

* Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021. gada jūnija pirmajā sestdienā. Pašlaik VARAM virzītajā lēmumprojektā Rīgas domes darbs tiek piedāvāts līdz 2021. gadam, taču Saeima ir tiesīga pieņemt grozījumus, kas šo kārtību maina, piemēram, izņēmuma kārtā atļaut nākamās pašvaldību vēlēšanas Rīgā rīkot nevis 2021. gadā, bet 2025. gadā. Grozījumi būtu jāpieņem līdz Rīgas vietvaras ārkārtas vēlēšanām.

* Parlamenta deputāti var arī nenobalsot par VARAM likumprojektu.

* Ja likums par domes atlaišanu tiks pieņemts Saeimā un Valsts prezidents to izsludinās, tad 20 Saeimas deputāti, kā arī ikviens atlaistais Rīgas domes deputāts varēs to apstrīdēt Satversmes tiesā.

CIK TAS MAKSĀS

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarīkošana varētu izmaksāt aptuveni 1,5 miljonus eiro, no tiem Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu nepieciešami 460 000 eiro, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai izsūtītu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu paziņojumus - aptuveni 200 000 eiro.

Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins šovasar Neatkarīgajai sacīja, ka iepriekšējās Rīgas pašvaldības vēlēšanas izmaksāja ap 700 000 eiro. Rīkojot ārkārtas vēlēšanas, izmaksas būtu lielākas, jo sadārdzinājums esot ikreiz. Turklāt vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem likmes par darba stundu esot augstākas nekā vidēji tautsaimniecībā strādājošajiem. Savukārt pašvaldību vēlēšanās iecirkņu komisijas tiek finansētas no pašvaldības budžeta, un vēlēšanu komisijas locekļu atalgojuma likmes nosaka pašvaldība.