Atkritumu jezga Rīgā turpinās
Rīgas domes vadība ir sašutusi, ka atkritumu kariņā tiek mazinātas rīdzinieku iespējas maksāt mazāk par atkritumu izvešanu.
Pašvaldības ieskatā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra Jura Pūces rīkojumu ir apturēta Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošo noteikumu Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā 8.4. apakšpunkta un 11. punkta darbība. Rīgas domē skaidro, ka noteikumu 11. punkta apturēšana nozīmē, ka šobrīd pilnīgi visiem klientiem, kuri vēlētos iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, tiek liegta iespēja samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un līdz ar to arī būtiski samazināt pakalpojuma izmaksas. Rīgas pašvaldība pamato - mājsaimniecībās, kurās atkritumi tiek šķiroti, konteineri pārējiem - nešķirotajiem atkritumiem pildās daudz lēnāk. Atkritumu izvedēji izved pustukšus konteinerus, bet iedzīvotājiem jāmaksā par pilno atkritumu apjomu. Rīgas domes saistošie noteikumi paredzēja šo situāciju labot, taču J. Pūce ar savu rīkojumu to ir liedzis.
Tāpēc Rīgas dome apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Jāpaskaidro, ka Rīgas domes saistošajos noteikumos paredzēts - saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai kas nodarbojas ar pārtikas produkcijas ražošanu vai apstrādi, atkritumus izved ne retāk kā vienu reizi četrās nedēļās. Šis saistošo noteikumu apakšpunkts būs piemērojams, tikai sākot ar 2021. gada 1. janvāri, nevis nākamgad, tāpēc tā ieviešana vēl nav aktuāla. Taču, ja klients iesaistās dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāla iepakojums) saskaņā ar saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti vai kompostēti, tad atkritumu izvedējs nosaka divreiz mazāku atkritumu izvešanas biežumu, tātad reizi divos mēnešos.