Ar maršrutu maiņu "Rīgas satiksme" cer ietaupīt; iedzīvotājiem izmaiņas radīs papildu neērtības

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

40. autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns kopš 2. janvāra aizstājis 4. trolejbusa maršruts. Ar šīm izmaiņām Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme cer sasniegt divus mērķus – uzlabot gaisa kvalitāti Rīgas centrā un samazināt savus izdevumus. Tas, ka daļai iedzīvotāju šīs izmaiņas radīs papildu neērtības, netiek ņemts vērā kopējo lielo mērķu vārdā.

Šodien ir piektā diena, kad 4. trolejbuss dodas jaunajā maršrutā. Iepriekšējās četrās dienās, kad pilsētas ielās bija ļoti maz automašīnu un zema satiksmes intensitāte, tam ar atsevišķām nelielām novirzēm izdevās iekļauties kustības sarakstā. Tātad pirmās ugunskristības izturētas. Taču īstais jaunā maršruta pārbaudījums sāksies tikai šonedēļ, kad visi uzņēmumi atsāks strādāt ar pilnu jaudu un no brīvdienām mācību iestādēs atgriezīsies audzēkņi.

Gadu auklēta ideja

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Faļkovs Neatkarīgajai atklāja, ka ideja par 40. autobusa aizstāšanu ar trolejbusu virmojusi jau gadu. Un tam ir bijuši divi iemesli - šāda veidā samazināt gaisa piesārņojumu Rīgas centrā, ko rada autobuss, un uzlabot Rīgas satiksmes finansiālo situāciju, jo ar degvielu darbināmu autobusu ekspluatācija ir dārgāka nekā elektrība, ar ko darbina trolejbusus. Tiesa, pagaidām konkrētus aprēķinus V. Faļkovs nevarēja nosaukt. To varēs izdarīt aptuveni pēc mēneša.

Taču tieši finansiālais aspekts ir bijis noteicošais, lai 4. trolejbusa maršrutu nepadarītu identisku 40. autobusa maršrutam, proti, lai tas neveiktu cilpas pa Graudu ielu un Mūkusalas apli. Ja būtu izvēlēts šāds variants tad, iespējams, iedzīvotājiem vispār nebūtu iebildumu par autobusa aizstāšanu ar trolejbusu. Taču, trolejbusam pārslēdzoties uz darbināšanu ar elektrību, piemēram, Zaķusalas pieturā, finansiālais ieguvums no tā būtu ļoti niecīgs vai vispār nebūtu, skaidroja V. Faļkovs. Līdz ar to šāds variants nederēja.

Arī viņš 2. janvārī izbraucis ar 4. trolejbusu un guvis pārliecību, ka daļai iedzīvotāju izmaiņas patīk - piemēram, Mūkusalas pieturā iekāpuši un izkāpuši 10 cilvēki. Tas gan ir pretstatā Neatkarīgās novērojumam tajā pašā dienā, kad no četrām pieturām, kuras nebija 40. autobusa maršrutā, tikai vienā - Kartupeļu ielā - izkāpa viens pasažieris. Pārējās jaunajās pieturās ne kāds iekāpa, ne izkāpa.

Pēc V. Faļkova teiktā, par jauno maršrutu noteikti priecāsies tie, kuri vēlēsies no Rīgas centra nokļūt Lucavsalā, jo agrāk 40. autobusam virzienā uz Ziepniekkalnu šajā vietā pieturas nebija. Tomēr, neskatoties uz to, daļa Ziepniekkalna iedzīvotāju ir nemierā ar 40. autobusa maršruta aizstāšanu ar 4. trolejbusu - tas padara nokļūšanu centrā un no centra mājās laikietilpīgāku un neērtāku, jo līdz ar šo gadu samazināts 19. trolejbusa reisu skaits. Iedzīvotāji uzsākuši parakstu vākšanu, un daļa jau ir iesniegti Rīgas domē.

4 pieturas 1 minūtē?

Informējot par izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome paredzēja, ka 4. trolejbuss maršrutu varētu veikt par 2 līdz 6 minūtēm ilgāk, nekā to darīja 40. autobuss. Kopš 2. janvāra pieejamais 4. maršruta saraksts liecina, ka virzienā no Ziepniekkalna uz Juglu tas kopējo maršrutu veiks par 1 līdz 3 minūtēm ilgāk, nekā iepriekš to paveica 40. autobuss, bet pretējā virzienā par 6-8 minūtēm ilgāk. Taču jāņem vērā, ka virzienā uz Juglu tagad ir par 4 pieturām vairāk, bet pretējā virzienā - par 7 pieturām vairāk. Tas rada bažas, ka 4. trolejbusa maršruta kustības saraksts varētu būt sastādīts pārāk optimistiski.

Rīgas satiksmes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane šīs bažas noraida. «Sastādot kustības sarakstu, tiek izmantoti fiksētie GPS dati, pēc kuru apjomīgas analīzes ilgākā laika periodā tiek piešķirts braukšanas laiks starp pieturvietām un attiecīgi tiek veidots kustības saraksts maršrutā. Sastādot kustības grafiku, rīta un vakara maksimuma stundās, kad satiksmes intensitāte ir augstāka, tiek paredzēts papildu braukšanas laiks, lai iespējami mazinātu sastrēgumu ietekmi uz kustības sarakstu. Bet jāņem vērā, ka gan sastrēguma stundās, gan arī pārējā laikā sabiedriskā transporta kustību ietekmē vairāki faktori, kurus pilnībā precīzi prognozēt nav iespējams, tāpēc tos pilnībā iekļaut kustības grafikā nav iespējams. Piemēram, ir iespējama neliela aizkavēšanās no grafika, ja tiek izbīdīta transportlīdzeklī esošā platforma, lai uzņemtu pasažieri, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, vai kādā no pieturvietām transportlīdzekļa vadītājs ir uzkavējies nedaudz ilgāk, lai pagaidītu skrienošu pasažieri, pasažieru iekāpšana nav notikusi tik raiti vai ceļā gadījusies kāda aizķeršanās kopējā satiksmē, atiešanas laiku no katras pieturvietas ietekmē arī luksoforu darbība - viens papildus sarkanais luksofora signāls visa maršruta garumā vairāk nekā ierastajā režīmā, un jau ir iespējama nobīde pret kustības sarakstu. Tāpat norādām, ka ir jāņem vērā arī tas faktors, ka, fiksējot nobīdi no kustības grafika, ir iespējama nesakritība starp faktisko laiku un pulksteni, ar kuru tas fiksēts,» skaidroja B. Bartaševiča-Feldmane. Šobrīd tiek veikta arī GPS datu apkopošana par kustību 4. trolejbusa maršrutā, tomēr, kā norāda B. Bartaševiča-Feldmane - lai izdarītu objektīvus, datos balstītus spriedumus, ir nepieciešams tos balstīt uz ilgākā laika periodā ievāktiem datiem, nekā šobrīd ir pagājis kopš maršruta atklāšanas.

Rīgas trolejbusi ātrāki nekā autobusi?

Izpētot 4. trolejbusa maršruta sarakstu, Neatkarīgā secināja, ka šis trolejbuss attālumu starp Alfu un Šmerli agrās rīta un vēlās vakara stundās veiks ātrāk, nekā to iepriekš darīja autobuss, proti, 40. autobusam šajā posmā bija vajadzīgas divas minūtes, bet 4. trolejbuss šo attālumu veiks vienā minūtē.

B. Bartaševiča-Feldmane skaidro, ka tas ir iespējams, jo Rīgas satiksme kustības grafiku sastāda nevis veselās minūtēs, kā tiek uzrādīts internetā un pieturvietu kustības sarakstos, bet arī sekundēs, bet tālāk tiek veikta braukšanas laiku noapaļošana līdz veselai minūtei. Braukšanas laiks starp pieturvietām tiek rēķināts no tekošā braukšanas laika, sākot no maršruta sākumpunkta, un veicot noapaļošanu līdz veselai minūtei, tāpēc, ja kopējais braukšanas laiks ir līdz 29. sekundei, tad laiks tiek noapaļots uz leju, bet, ja ir no 30. sekundes līdz 59. sekundei, tiek noapaļots uz augšu, kā tas arī ir noticis šajā gadījumā, kad līdz ar izmaiņām maršrutā un veicot noapaļošanu līdz veselām minūtēm tiek uzrādīts, ka starp šīm pieturām trolejbuss brauc vienu minūti. «Papildus pirmajās dienās pastiprināti tiek aptaujāti vadītāji par kustību, un šajā posmā nav saņemtas pretenzijas par piešķirtu laiku,» sacīja B. Bartaševiča-Feldmane.

Sastrēgumu anatomija

Sastrēgumi ir viens no iemesliem, kas var kavēt sabiedriskā transporta kustību. V. Faļkovs atzina, ka arī 40. autobuss nereti kavēja. Vidējais kavējumu laiks šajā maršrutā ir bijis 10 minūtes. Kā veiksies 4. trolejbusam, pagaidām nav zināms, jo aizvadītās četras dienas uz ielām satiksmes intensitāte bija ārkārtīgi zema. Ziepniekkalna iedzīvotājiem lielākās bažas ir par Graudu un Valdeķu ielas krustojuma izbraukšanu virzienā uz Ziepniekkalnu un Mūkusalas apļa šķērsošanu. V. Faļkovs skaidro, ka tuvākā mēneša laikā tiks mēģināts noregulēt Graudu un Valdeķu ielas krustojuma luksoforu tā, lai maksimāli mazinātu sastrēgumu trolejbusam, un, iespējams, ieviest sabiedriskā transporta joslu iebraukšanai Mūkusalas aplī no Ziepniekkalna puses.

Taču tas, visticamāk, palielinās sastrēgumu Valdeķu ielā pirms Graudu ielas, kur jau šobrīd darba dienas beigās veidojas ārkārtīgi lieli sastrēgumi. Turklāt to izjutīs ne tikai autobraucēji, kuri Valdeķu ielu izmanto kā taisnāko ceļu uz Ziepniekkalnu vai cauri Ziepniekkalnam, bet arī 44. un 46. maršruta autobusi un 233. maršruta mikroautobusi, kuri kursē pa Valdeķu ielu. Vēl lielāki sastrēgumi pēc Neatkarīgās aplēsēm varētu veidoties Mūkusalas aplī. V. Faļkovs gan nepiekrīt, ka 4. trolejbusa maršruta ieviešana palielinās esošos sastrēgumus. Tas, ka Mūkusalas aplī iebrauks par simt 18 metrus garām transporta vienībām vairāk, sastrēgumu šajā vietā nepalielināšot.

Latvijā

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.