Tallinas ielas ēkas iedzīvotājiem jāmaksā divreiz par ūdensapgādes pakalpojumiem
Ēkas Tallinas ielā 92 dzīvokļu īpašnieki nonākuši finansiāli nepatīkamā situācijā. Viņiem jāmaksā divreiz par ūdensapgādes pakalpojumiem. Stāsts tas pats senais – dzīvokļu īpašnieki uzticas pārvaldniekam/pārvaldniecei, pārskaita naudu par komunālajiem pakalpojumiem un labticīgi cer, ka maksājums tiks pārskaitīts pakalpojuma sniedzējam.
2014. gada oktobrī SIA Rīgas ūdens cēlusi prasību pret dzīvokļu īpašniekiem un trešajām personām Tallinas ielā 92 par parāda, likumisko procentu un līgumsoda piedziņu. Summas dažādas - daži desmiti eiro, daži simti eiro un vairāki simti eiro. Īpašumam Tallinas ielā 92 tika noslēgts līgums par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, ēkai ir vairāki īpašnieki. Divi kopīpašnieki pilnvaroja Gitu Grosfogeli pārvaldīt viņiem piederošo nekustamā īpašuma daļu, tajā skaitā slēgt līgumus ar citām personām par īpašuma pārvaldīšanu. Par periodu no 2008. līdz 2011. gadam izveidojies gandrīz 9000 eiro liels parāds. Rīgas ūdens sūtīja brīdinājumus par parāda izveidi, tāpēc uzskata, ka dzīvokļu īpašnieki zināja - parāds ir un pārvaldniece nav norēķinājusies ar pakalpojuma sniedzēju.
Rīgas apgabaltiesas spriedumā ir plaši izklāstīti lietas apstākļi, bet būtība ir tāda, ka par parādu nav atbildīga pārvaldniece, bet dzīvokļu īpašnieki. Parāds ir, un tas ir jānomaksā. Tā ir lēmusi arī Rīgas apgabaltiesa.
Dzīvokļu īpašniekus pārstāvēja un konsultēja Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. Neatkarīgajai viņš sacīja, ka konkrētajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā Rīgas ūdenim vēlreiz, kaut arī viņi jau samaksājuši pārvaldniecei. Diemžēl G. Grosfogeles adrese nav zināma, tāpēc dzīvokļu īpašnieki pat nevar vērsties ar prasību pret viņu, lai prasītu atmaksāt no viņiem saņemto naudu. Esot zināms, ka sieviete atrodoties Spānijā. Viņš piebilda, ka ir jāizvērtē arī tiesāšanās lietderība.
Kā izvairīties no līdzīgiem gadījumiem? Kā labāko risinājumu V. Peipiņš iesaka veidot dzīvokļu īpašnieku biedrību.
Jau vairākus gadus ir iespējams slēgt līgumu tieši ar pakalpojuma sniedzēju. Taču Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka par ūdens, kanalizācijas un/vai siltumapgādes pakalpojumu piegādi vienas dzīvojamās mājas ietvaros tik un tā ir slēdzams vienots līgums, kuru paraksta pilnvarotā persona visu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, kuri ir saistības kopdalībnieki, vārdā. Likums neparedz individuālo līgumu slēgšanu par sabiedrisko pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku, bet gan ar dzīvojamās mājas īpašnieku kopību, kuru tiesiskā darījumā pārstāv to pilnvarotā persona, kas nodibina tiesiskas attiecības ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā. Vienkāršāk sakot, dzīvokļu īpašnieki izvēlas pilnvarotu personu, kura viņu vārdā slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, piemēram, Rīgas ūdeni.
Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas saglabāt individuālo norēķinu kārtību, viņiem ir jāsasauc kopsapulce un ar balsojumu jāpieņem lēmums, ka pakalpojumu sniedzējam ir līgums ar pilnvaroto personu vai ēkas pārvaldnieku, taču katram dzīvokļa īpašumam tiek izrakstīts atsevišķs rēķins. Tās gan būs papildu izmaksas.