Rīga izplešas un ūdensvads stiepjas tai līdzi

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens rezumē projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā 3. kārtas izpildi un dalījās ar tālākās attīstības plāniem.

Izrādās, ka pa pārsimts gadiem centralizētās ūdensapgādes ieviešanā Rīgā ūdensvads sasniedzis 93% no pilsētas iedzīvotājiem. Par šo sasniegumu vakar galvoja Latvijas vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņa vadītajai ministrijai tagad jālemj par Eiropas Savienības palīdzības fondu novirzīšanu arī Rīgas ūdensvada tālākai pagarināšanai.

Simtprocentīga Rīgas iedzīvotāju aptveršana ar centralizētu ūdens piegādi un kanalizācijas ūdeņu novadīšana diez vai vispār ir iespējama. Cēlonis tam ir ne vien Rīgas robežu periodiskā paplašināšana, bet arī cilvēku reālo dzīves vietu pārvietošana pilsētas robežās. Ūdensvada pagarināšanas trešā kārta, lūk, aizsniegusies līdz Dārzciemam – tātad vietai, kur pastāvīgi apdzīvojamās mājās ir palēnām pārtaisītas dārza mājiņas (būdiņas, nojumītes). Līdzīga izcelsme ir arī daudzām ēkām Šampēterī, kas tāpat bija iekļauts ūdensvada paplašināšanas trešajā kārtā. Pirmās divās kārtās iedzīvotāju apkalpošanai paredzētie ūdensvadi tika būvēti Maskavas ielā, Katlakalna apkaimē un Mežaparkā, bet vēl lielāki spēki un līdzekļi tika novirzīti sistēmas kopējās jaudas un drošības palielināšanai. Turpmāk līdz 2013. gadam vajadzētu pagarināt un sakārtot ūdensvadus Bolderājā, Baltezerā, Mārupē un Katlakalnā, un tikai tad varētu pienākt kārta Ķīšezera austrumu krastam. Šovasar Neatkarīgā rūpīgi pētīja, no kurienes tur ezerā ieplūst neattīrīti notekūdeņi un kāpēc šāda situācija saglabāsies vēl gadus desmit.

Rīgas ūdensvada modernizācija kļuva iespējama uz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda rēķina. Modernizācijas trešās kārtas kopējās izmaksas sasniedza 81,2 miljonus eiro, no kuriem ES deva 58,8 miljonus. Pārējo naudu deva gan Rīgas un visas Latvijas nodokļu maksātāji, gan jau esošie Rīgas ūdens klienti. Pēdējo desmit gadu laikā Rīgas ūdensvada un kanalizācijas uzturēšanā un paplašināšanā ir ieguldīti apmēram 230 miljoni eiro. Šāda naudas summa bija vajadzīga, lai ieliktu ūdens un kanalizācijas caurules līdz privāto gruntsgabalu robežām. Tas arī parāda, ka lēta nav šo cauruļvadu turpināšana līdz ūdens lietošanas ierīcēm cilvēku mājokļos. Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa pastāstīja, ka par pieslēgumu centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai nākamajiem klientiem nākas samaksāt no 600 līdz 1000 latiem, bet šis rēķins var pieaugt arī līdz pāris tūkstošiem latu. Tāpēc daudzos gadījumos līdz gruntsgabaliem ieliktās caurules paliek bez pielietojuma un Rīgas ūdens centīsies situāciju labot, tehniski un finansiāli iesaistoties pieslēgumu izveidošanā. Lai Rīgas ūdens to drīkstētu, Rīgas domei ir jāpieņem saistošie noteikumi par līgumiem, ar kuriem iedzīvotāji uzņemsies segt pieslēguma izdevumus ilgākā laika posmā.