NRA PĒTA: Covid-19 krīzes komunālie plusi

BIEŽĀK, VAIRĀK, TĪRĀK. Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks uzsver, ka daudzdzīvokļu nami tiek regulāri dezinficēti. Uzdevums ir dezinficēt virsmas un telpas, kam varētu būt pieskāries vai kurās varētu būt uzturējies pacients ar Covid-19 infekciju, lai ierobežotu tās tālāku izplatību. Pēc ikdienas tīrīšanas koplietošanas telpu rokturiem, liftiem un citu virsmu tīrīšanai tiek lietots dezinfekcijas līdzeklis. Īpaša uzmanība tiek pievērsta visiem priekšmetiem un virsmām, kurām bieži pieskaras cilvēki, piemēram, durvīm un durvju rokturiem, kāpņu margām, pastkastītēm © Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Uz laiku lielākie komunālo pakalpojumu sniedzēji Rīgā ir gan samazinājuši tarifus, gan neaprēķina līgumsodu un nokavējuma procentus. Jāuzsver, ka šāda pretimnākšana ir paredzēta tikai uz laiku.

SIA Rīgas ūdens

No 1. maija līdz 31. jūlijam SIA Rīgas ūdens pakalpojumu tarifi būs zemāki par 7 procentiem. Par ūdenssaimniecības pakalpojumiem būs jāmaksā 1,48 eiro par kubikmetru: ūdensapgādes pakalpojuma cena būs 0,8 eiro par kubikmetru (pašlaik tarifs ir 0,85 eiro/m3), kanalizācijas pakalpojuma tarifs būs 0,68 eiro/m3 (pašlaik - 0,74 eiro/m3).

AS Rīgas siltums

AS Rīgas siltums neaprēķina līgumsodus kavētiem maksājumiem un no 1. aprīļa ir samazinājusi siltumenerģijas tarifu. Jaunais siltumenerģijas tarifs Rīgā ir 48,08 eiro/MWh bez PVN, kas ir par 7,4 procentiem mazāks nekā iepriekš apstiprinātais tarifs.

Tā kā sinoptiķu laika prognoze nav iepriecinoša centralizētās siltumapgādes lietotājiem, diemžēl par maijā (jā, jā!) patērēto apkuri nāksies maksāt jūnijā. Stabils siltums Latvijā esot gaidāms no 11. maija, kad tiek prognozēta komfortabla un siltumapgādes pārtraukšanai atbilstoša vidējā diennakts temperatūra. Tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu namu dzīvokļus apkurinās līdz pat maija pirmajai dekādei, aizbildinoties ar sinoptiķu prognozēm. Pat vakar, kad Rīgā gaiss iesila pat līdz 10 grādiem un logus droši varēja turēt atvērtus, daudzdzīvokļu namos radiatori joprojām bija jūtami silti. Salīdzinot datus par vienu un to pašu ēku Iļģuciemā, pagājušajā gadā apkure neiestiepās maijā. Beidzamais sezonas rēķins par apkurei patērēto siltumenerģiju bija maijā (aprēķins par aprīlī patērēto siltuma daudzumu.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks aicina iedzīvotājus: ja rodas aizdomas, ka automatizētā apkures sistēma nefunkcionē atbilstoši āra temperatūras svārstībām, lūgums pieteikt šo problēmu, zvanot PS Siltumserviss Rīga uz bezmaksas diennakts tālruni 80000610 vai aizpildot pieteikuma formu mājaslapā http://www.siltumserviss.lv/zino, vai uz SIA Rīgas namu pārvaldnieks informatīvo tālruni 8900 darbdienās no plkst. 8 līdz plkst. 20.

Starp citu, zvanot uz bezmaksas diennakts tālruni 80000610, Neatkarīgā saņēma atbildi, ka Rīgas namu pārvaldnieks rekomendējis apkuri atslēgt no 11. līdz 15. maijam. Protams, ja vien aiz loga pēkšņi nesāksies tropisks karstums.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks

Par laikus nesamaksātiem rēķiniem ārkārtējās situācijas laikā nokavējuma procentus, ka arī līgumsodu saviem klientiem nepiemēro arī SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Lai ārkārtējās stāvokļa laikā varētu turpināt nodrošināt SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu māju kāpņu telpu biežāku dezinfekciju, uzņēmums iegādājas papildu dezinfekcijas līdzekļus. Par to iegādi klientiem nevajadzēs maksāt papildus. Uzņēmuma sētnieki un uzkopšanas vienības darbinieki ir nodrošināti ar papildu dezinfekcijas līdzekļiem, lai līdztekus ikdienas uzkopšanai dezinficētu biežāk lietotās virsmas.

SIA Rīgas ūdens un citi pakalpojumu sniedzēji Latvijā

Ūdens patēriņa skaitītāja rādījumus pašlaik var iesniegt tikai elektroniski vai telefoniski. Valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā tiek atcelta ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošana papīra formātā, ko visbiežāk izmanto galvenā vīrusa riska grupa - vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Klientiem, kuri līdz šim rādījumus iesniedza papīra formātā un kuri nevar rādījumus nolasīt pa telefonu vai iesniegt elektroniski, ūdens patēriņu aprēķinās, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa vidējo ūdens patēriņu pēdējo trīs mēnešu laikā (izņemot tos, kuros piemērota ūdens patēriņa starpības sadale starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem).

Šī kārtība attieksies arī uz situācijām, kad ūdens patēriņa skaitītāja radījumus nav iespējams nolasīt skaitītāja darbības traucējumu dēļ. Attiecīgi ūdens patēriņš tiks aprēķināts pēc konkrētā dzīvokļa vidējā ūdens patēriņa par pēdējiem trim mēnešiem.

Tāpat, ja skaitītāja verificēšanas termiņš beidzas trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, tiek dots papildu laiks, proti, tik liels termiņa pagarinājums, lai kopējais laiks, kad ir iespējams veikt atkārtoto verificēšanu, ir trīs mēneši. Tādējādi ārkārtējās situācijas laikā tiek ņemti vērā skaitītāju rādījumi un netiek aprēķināta ūdens patēriņa starpība.

Vēlreiz jāuzsver, ka ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanas pienākums netiek atcelts, bet tikai atlikts.

Šī kārtība attieksies gan uz dzīvokļu īpašnieku pārņemtajām dzīvojamām mājām, gan arī uz mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši, un būs attiecināma uz maksājamo daļu par pakalpojumiem aprēķināšanai jau par martu, proti, sākot ar 2020. gada 12. martu, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija. Ekonomikas ministrija norāda, ka, nosakot maksājamo daļu, tiks ņemti vērā neverificēto skaitītāju rādījumi, proti, uz kuriem attiecas pārejas noteikumi sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Uz šiem gadījumiem nav attiecināma ūdens patēriņa starpības sadales kārtība, kas paredz ūdens patēriņa starpību sadalīt starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem.

Savukārt SIA Rīgas namu pārvaldnieks aicina palīdzēt senioriem iesniegt ūdens patēriņa rādījumus vortālā www.e-parvaldnieks.lv, kā arī tos nosūtīt ar īsziņas starpniecību.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.