Vecākais krievu teātris, kas darbojas aiz Krievijas valsts robežām, šodien piedzīvo kārtējo vēsturisko notikumu savā garajā mūžā. 2010. gada 24. septembrī svinīgi atklās rekonstruēto M. Čehova Rīgas Krievu teātra ēku. Rīgas domei šis projekts izmaksāja 15,6 miljonus latu.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Andris Ameriks vērtē, ka turpmāko triju gadu laikā šis būs pašvaldības lielākais finansiālais ieguldījums. Ēku kompleksa pilna rekonstrukcija un restaurācija veikta trīs gadu laikā. Tagad teātra ēkā ir gan moderna skatuve, gan mūsdienīga ventilācija, kā arī tas var lepoties ar daudzām restaurētām vēsturiskām detaļām. Teātris ir pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem. "No teātra tehnoloģiju viedokļa pašlaik šis ir vismodernākais Austrumeiropā," uzskata A. Ameriks.
Teātra galvenā ēka celta 1860. gadā pēc kādreizējā Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Godinot viņu, uz vienas no ēkas sienām pēc šā galvaspilsētā dzimušā arhitekta rasējumiem tagad izveidots zīmējums.
2007. gadā konkursa rezultātā noskaidrots, ka teātra rekonstrukciju un restaurāciju veiks projektēšanas birojs Graf X un būvuzņēmums Re&Re. Pārbūves laikā veikta sarežģīta ēkas demontāža, saglabājot vēsturisko ārējo fasādi, kā arī vēsturiski nozīmīgo ēkas otro stāvu, kura telpas tika atjaunotas to sākotnējā veidolā un kur atradās klubs, bibliotēka, lasītava, bufete, kabinets un zāle. Tur 19. gadsimta solīdais un nedaudz smagnējais stils nav zudis arī pēc rekonstrukcijas. Meistari uzgājuši arī vēstures liecības, piemēram, dekorus bišu stropa veidā ar bitēm Kaļķu ielas ārējā fasādē virs otrā stāva logiem. Tie ir veidoti par godu bijušajai krievu tirgotāju biedrībai Uļej jeb Strops. Otrā stāva zālē atrodas nedaudz apsūbējis liels spogulis – tas saglabājies kopš nama celtniecības laika. Savukārt tās pašas zāles otrā galā uz sienas izlasāmi mākslinieku veltījumi teātrim.
A. Ameriks vienlaikus gan priecājas, ka teātra rekonstrukcija ir pabeigta, gan arī neslēpj, ka vēlētos lielāku atbalstu no valsts. "Ieguldām lielus līdzekļus kultūras objektos, tajā skaitā Nacionālajā teātrī, Nacionālajā operā, bet no valsts saņemam tikai paldies. Pilsētas budžets ir daudz mazāks nekā valstij," viņš saka.