Miljoniem vērtu veloceliņu būvniecība situācijā, kad trūkst līdzekļu autoceļu uzturēšanai, raisa aizdomas par Eiropas Savienības fondu līdzekļu izšķērdēšanu. Arī iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc līdzfinansējuma nauda, kas noderētu sociālajam budžetam, tiek tērēta projektiem, kuri šobrīd nav prioritāri. Neatkarīgā skaidro, kāpēc būvdarbi aktuāli kļuvuši tieši tagad.
Lielākā daļa miljoniem vērto projektu tika apstiprināti neilgi pirms krīzes sākuma. Piemēram, Nacionālās nozīmes velotūrisma produkta attīstība ietvaros 2008. gadā septiņas Latvijas pašvaldības – Rīga, Dobele, Liepāja, Tukums, Garkalne, Sigulda un Jūrmala – piekrita veloceliņu izbūvei. Ideja cēla – attīstīt Latvijas veloinfrastruktūru un piesaistīt tūristus. Šobrīd būvdarbi notiek sešās pašvaldībās, un tos plānots pabeigt nākamgad.
No velotrases atteikusies tikai Jūrmala. "Pilsētas budžets nākamgad ir samazināts no 50 līdz 30 miljoniem, ienākumi no nodokļiem mazinās. Nauda vairāk nepieciešama sociālajai jomai," skaidro Jūrmalas domes preses pārstāve Inese Auniņa. Viņa norāda – atteikumu lielā mērā ietekmēja fakts, ka pilsētai ir jāmaksā 50, nevis, kā ierasts, 15% līdzfinansējums. Līdzīga situācija ir arī citās pašvaldībās, bet kāpēc tās nesekoja Jūrmalas piemēram?
"Šobrīd esam pabeiguši jau aptuveni pusi no iecerētā. Būvniecība mums nedaudz apstājusies, jo valdība tikko pieņēma ūdenssaimniecības projektu. Nogaidām, lai vēlāk atkal nebūtu jālauž vaļā asfalts," stāsta Dobeles pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks. Viņš uzsver, ka veloceliņš palīdzēs sakārtot pilsētas estētisko vidi, iekārtot piknika vietas un salabot divus tiltus. "Lielākā daļa posma ir pie Liepājas šosejas, kur mums bijuši negadījumi ar letālām sekām. Šeit runa ir par iedzīvotāju drošību!" 1,3 miljonus vērtā veloceliņa nozīmi pamato A. Vilks.
"Diez vai kāda pašvaldība šobrīd var pateikt, ka veloceliņš tai ir prioritāte. Ir smieklīgi domāt par kaut kādu projektu īstenošanu. Nav pat kontrolskaitļa vai prognozes iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Pašvaldību budžets labākajā gadījumā būs zināms martā," norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehniskajos jautājumos Aino Salmiņš. "Tomēr, ja projekts ir iesākts, tad atstāt pusratā nav vērts, jo šobrīd būvniecības izmaksas un materiāli ir lētāki nekā agrāk," pašvaldību rīcību pamato speciālists.
"Skumjā statistika ir tāda, ka ceļu sakopšanas tempā mēs esam atpalikuši un turpinām atpalikt arvien vairāk," stāsta biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. Situāciju pasliktina fakts, ka pašvaldībām pietrūkst naudas, lai nodrošinātu Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Savukārt akcīzes nodoklis par benzīnu ieplūst kopējā budžeta katlā, nevis nonāk ceļu uzturētāju rīcībā, tāpēc ekonomiskā situācija spiež rūpīgi pārdomāt jebkurus izdevumus.
Aizdomas par nelietderīgu līdzekļu izmantošanu izsaka Berģu apkaimes iedzīvotāji. Viņiem nav saprotams, kāpēc 420 000 latu vērtā celiņa vidū atstāts vecs elektrības stabs, kas apgrūtina gan kājāmgājējus, gan pedāļu minējus. Garkalnes pašvaldība uzsver, ka būvdarbi vēl nav pabeigti, un nepilnības sola novērst.
Šīs un jau pieminēto sešu velotrašu būvniecību atbalsta Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas norāda, ka visi projekti ir saskaņoti valdībā un pagaidām ir pāragri spriest par to nelietderību. LIAA pārstāve Ilga Kikjauka uzsver, ka pašvaldībām būvdarbi vispirms ir jāpabeidz un tikai pēc pārskata izvērtēšanas LIAA par tiem samaksās. I. Kikjauka noraida iespēju, ka veloceliņu būvniecība ir tikai aizsegs ES fondu līdzekļu izsaimniekošanai, jo visi būvdarbu konkursi bijuši atklāti.
Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa nevarēja paskaidrot, vai šie ieguldījumi būtiski palielinās tūristu interesi par Latviju. "Veloceliņi ir problēma. Tie, kuri pie mums braukuši ar riteni, vairāk Latvijā neatgriežas," saka K. Gitendorfa.